Dermatoporoze skar cilvēkus gados

Hronisku, pārmērīgu novecojošas un sau­les bojātas ādas trauslumu medicīnas lite­ratūrā sauc par dermatoporozi. Šāds stāvoklis var izraisīt nopietnas medicīniskas kom­plikācijas. Galvenās dermatoporozes pazīmes ir atrofiska āda, saules radīta purpura, balti rētveida bojājumi, āda viegli plīst, sasprēgā, lēni dzīst, rodas zilumi.

Dermatoporozi 2007. gadā pirmo reizi raksturoja Šveices Ženēvas universitātes dermatologi. Tā nav tikai kosmētiska, bet arī medicīniska problēma, kas var veicināt blakusslimības, palielinot slogu veselības aprūpes sistēmai.
Dermatologu uzdevums ir radoši kombinēt ārstēšanas iespējas un konsultāciju, lai uzlabotu ādas mehānisko izturību un novērstu iespējamās komplikācijas.
Kā ziņo Medscape, ASV kāda 76 gadus veca paciente, kurai bija dermatoporoze uz rokām, ar izteiktu ādas atrofiju, saules purpuru un nelielu plīsumu, 11 mēnešus katru dienu lietoja 0,05% kalcipotriola ziedi, tazarotēna losjonu, iekšķīgi 1000 mg C vitamīna divas reizes dienā un 1000 mg citrusaugļu bioflavonoīdu kompleksa reizi dienā, bez izmaiņām turpinot lietot zāles dažādu blakusslimību ārstēšanai. Saules purpura ievērojami mazinājās, un manāmi uzlabojās pacientes ādas integritāte (1).

Iespējamā patofizioloģija

Vecums un pastāvīga ultravioletā (UV) starojuma iedarbība ir galvenie dermatoporozes izraisītāji. Papildus UVA un UVB stariem pārējie sekundārie faktori ir ģenētiskā uzņēmība, lokāla un sistēmiska kortikosteroīdu lietošana un ārstēšana ar antikoagulantiem.
Patoģenēze literatūrā nav pārāk izmeļoši aprakstīta, taču to var viegli izprast. Pirmkārt, gan vecums, gan UV staru iedarbība izraisa higroskopisko glikozaminoglikānu, tostarp hialuronāta (HA), līmeņa mazināšanos. Tās ir ne tikai hidrofilas molekulas, bet tām piemīt arī dažas bioloģiskas īpašības, kas saistītas ar keratinocītu veidošanos un epidermas atjaunošanos, kas acīmredzami ir cieši saistītas ar dermatoporozes patoģenēzi.
Pierādīts, ka hialuronāti mijiedarbojas ar šūnu virsmas receptoru CD44, lai stimulētu keratinocītu proliferāciju, taču, salīdzinot ar gados jaunāku kontrolgrupu, CD44 līmenis ādā ar dermatoporozi ir zems. Jaunatklāta organella hialuronosoma producē hialuronātu un satur CD44 un heparīnu saistošu epidermas augšanas faktoru. Nepietiekama tās darbība var būt saistīta ar ādas atrofiju.
Novecojot palielinās arī ādai nelabvēlīgo matricas metaloproteināžu (MMP) līmenis, jo mazinās MMP inhibitoru darbība.
Pastiprinot traumatisko efektu, dermā iekļuvušie UVA stari arī aktivizē MMP, iznīcinot kolagēnu un elastīnu. UVB stari rada DNS fotoproduktus, piemēram, oksidatīvo stresu, un bojā ādas šūnu DNS. To, ka UV starojums bojā ādu ar dažādu mehānismu starpniecību un kavē tās atjaunošanos, nu jau saprot katrs pacients.

Daudzpusīga ārstēšana

Cilvēkiem gados nekad nav par vēlu sākt sevi sargāt no saules, lai novērstu vai mēģinātu apturēt dermatoporozes progresēšanu. UV starojums ir imūnsupresants, kas ir pietiekami svarīgs iemesls, lai spertu šo soli.
Dermatoporozes sindroma iespējamās ārstēšanas metodes ir pamatotas dažādos klīniskos pētījumos, bet dermatologi var piemeklēt produktus dažādiem slimības stāvokļiem, jo izprot traucējuma patofizioloģiju un darbības mehānismus.
Piemēram, pēc desmitiem gadu ilgiem pētījumiem zināms, kāda ir retinoīdu ietekme uz ādu – tie aktivizē kolagēna-1 un -3 gēnus un palielina glikozaminoglikānu veidošanos. Izprotot šos bioloģiskos procesus, tos iespējams piemērot dermatoporozei. Šīs izmaiņas jau ir pierādītas nelielā pētījumā par lokālu retinola izmantošanu cilvēkiem gados (2).
Turklāt alfa hidroksiskābes (AHS) lokālas izmantošanas pētījumi ir pierādījuši, ka epiderma kļūst biezāka un tvirtāka, un daži pētījumi liecina, ka tā palīdz ierobežot kortikosteroīdu izraisītu atrofiju.
Par lokālu dehidroepiandrosterona izmantošanu ir ievērojami mazāk datu nekā par retinoīdiem vai AHS, taču to tomēr var lietot dermatoporozes ārstēšanā, jo neliels pētījums ir pierādījis tā labvēlīgo ietekmi uz novecojošas ādas epidermas atrofiju (3).
Daudzsološa var būt arī D vitamīna analogu, piemēram, kalcipotriola, lietošana, kas ir apstiprināts psoriāzes ārstēšanai. Viena no koncepcijām uzskata, ka D vitamīna analogi palielina kalcija koncentrāciju epidermā. Kalcijam ir tik liela nozīme keratinocītu diferenciācijā un epidermas funkciju nodrošināšanā, ka kalcipotriols kombinācijā ar lokālu steroīdu terapiju ierobežo ādas atrofiju.
Zems olbaltumu patēriņš ir izplatīta problēma cilvēkiem gados un ir saistīts ar palielinātu ādas trauslumu un sliktāku tās dzīšanu. Tāpēc no profilakses un ārstēšanas viedokļa pacientiem būtu ieteicama attiecīga diēta. Eksperti cilvēkiem gados iesaka uzņemt vairāk olbaltumu nekā pārējām vecumgrupām. 2013. gadā starptautiska ekspertu grupa ieteica uzņemt 1–1,5 g/kg olbaltumu dienā veseliem cilvēkiem gados, bet vēl vairāk tiem, kam ir akūta vai hroniska slimība.
6 nedēļas ilgā randomizētā, placebo kontrolētā dubultmaskētā pētījumā piedalījās 67 pacienti, kuriem bija ar novecošanos saistīta purpura (4). Purpuras bojājumu skaits samazinājās par 50% tiem, kuri divas reizes dienā lietoja citrusaugļu bioflavonoīdu maisījumu. Pētījumā tika izmantots gan pacienta pašnovērtējums, gan pētnieka vispārējais novērtējums.

Ādas traumu un brūču profilakse

Papildus ieteikumiem par maigiem ādas tīrīšanas līdzekļiem un ikdienas mitrināšanu dermatologiem un farmaceitiem vajadzētu runāt ar pacientiem gados, kuri cieš no dermatoporozes, par viņu apkārtējo vidi. Piemēram, ja mājās ir mēbeles ar asām malām, var izmantot aizsargus uz mēbelēm, lai izvairītos no ievainojumiem.
Ja tomēr gadījies iegūt brūci, svarīga ir pareiza izpratne par tās ārstēšanu. Nepieciešami norādījumi par brūču pamataprūpi, piemēram, mitras un okluzīvas vides nozīmi, īpaši pacientiem ar dermatoporozi.
Dermatoporoze ir kvantitatīvi nosakāma pēc punktu sistēmas, kuru izstrādājuši Šveices pētnieki, šī termina radītāji. Tās izmantošana praksē nav nepieciešama, taču iepazīstināt ar to pacientus varētu būt noderīgi, jo bieži pacienti ir norūpējušies, ka citi speciālisti viņu stāvokli ignorē. Iepazīstināt savu pacientu ar problēmu un veidiem, kā kvantitatīvi noteikt un salīdzināt izmaiņas laika gaitā, var būt ļoti vērtīgi.
Atzīstot dermatoporozi par medicīnisku stāvokli, dermatologi var atbrīvot pacientus no kauna sajūtas un atbilstoši izskaidrot esošo stāvokli, ja tas tiek identificēts saistībā ar primāras iekaisīgas ādas slimības vai citu ādas problēmu ārstēšanu.

Vēres

1. Whiting C., Azim S. A., Friedman A. What’s Old Is New: An Emerging Focus on Dermatoporosis. J. of Drugs in Dermatology, 2024, 23 (2): 113.
2. Kafi R., Kwak H. S. R., Schumacher W. E. et al. Improvement of Naturally Aged Skin With Vitamin A (Retinol). Arch Dermatol. 2007; 143 (5): 606–612.
3. Nouveau S. et al. Effects of topical DHEA on aging skin: A pilot study. Maturitas, 2008, 59 (2): 174-181.
4. Berlin J. M., Eisenberg D. P., Berlin M. B., Sarro R. A., Leeman D. R., Fein H. A randomized, placebo-controlled, double-blind study to evaluate the efficacy of a citrus bioflavanoid blend in the treatment of senile purpura. J Drugs Dermatol. 2011 Jul; 10 (7): 718-22.
5. Kaya G., Kaya A., Sorg O., Saurat J.-H. Dermatoporosis, a prevalent skin condition affecting the elderly: current situation and potential treatments. Clinics in Dermatology, 2019, 37 (4): 346-350.
6. Kilgore C. Dermatoporosis in older adults: a condition that requires holistic, creative management. Medscape, 2024 Jul.