Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības ministrija apgalvo, ka problēmas ir vien ap diviem procentiem zāļu
Latvijā joprojām nav izveidoti stratēģiskie zāļu krājumi un nav skaidri definētas un saprotamas ilgtermiņa stratēģijas, kā nodrošināt medikamentu pieejamību gan ikdienā, gan ārkārtas situācijās, nedēļas sākumā presei paziņoja Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens. Viņš arī pārmet valstij, ka tās pasūtījumi nereti neatbilst prognozēm, ir novēloti vai balstīti uz datiem, kas vairs neatbilst šodienas realitātei.
Veselības ministrija gan apgalvo, ka lielākā daļa zāļu ir pieejamas. Jāpiebilst, ka Zāļu valsts aģentūra (ZVA) uz Dienas jautājumiem atbildēt atteicās, to deleģējot ministrijai.
Ietekmē Amerika
Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas satraukumu vairojusi ziņa, ka ASV farmācijas kompānijas apsver savu medikamentu izņemšanu no Eiropas tirgus vai cenu celšanu. «Lai arī pagaidām pieņēmumu formā, bet pēdējie gadi mums ir skaidri parādījuši, ka zāļu deficīts un pieejamība tirgū ir tikpat svarīgi kā to cena. Lai varētu zāles iegādāties un lietot, vispirms tām ir jābūt Latvijas noliktavās, aptiekās un slimnīcās,» norāda J. Lībķens.
Par valsts stratēģijas trūkumu liecina sezonālie gripas vakcīnu, antibiotiku un pat visparastākā paracetamola/ibuprofēna suspensiju formu iztrūkumi, gan arī ar katru gadu pieaugošais ZVA publicētais saraksts ar medikamentiem, kas Latvijā ražotāju piegāžu pārtraukumu dēļ nav pieejami. «Tā kā Latvijā vēl nav valsts līmeņa zāļu rezerves, kas ļautu operatīvi kompensēt piegāžu pārrāvumus vai segt strauju medikamenta pieprasījuma pieaugumu, valsts faktiski paļaujas uz to, ka arī hroniskie pacienti spēj paši izveidot sev kaut nelielus zāļu krājumus un ražotāju piegāžu pārrāvumi Latviju nepiemeklēs. Diemžēl pieredze rāda pretējo,» uzsver J. Lībķens.
Asociācija norāda uz nepilnībām valsts plānošanā un atbildību sadalē: «Piemēram, kovidpandēmijas laikā saruka gripas izplatība, un tas ietekmēja pretgripas medikamentu pieprasījuma prognozes. Mainoties situācijai un apstākļiem, trūkstošie apjomi ražošanā netika laikus kompensēti, radot šo medikamentu deficītu tirgū. Turklāt mazais zāļu tirgus apjoms un arī ražotāju cenu ierobežojumi padara Latviju mazāk pievilcīgu piegādātājiem. Esošā uzcenojumu politika ierobežo arī apgādes uzņēmumu iespējas veidot plašākus krājumus, jo to veidošana šobrīd jāfinansē no pašu līdzekļiem, uzņemoties arī pilnu risku. Centralizētu valsts krājumu veidošana šo problēmu risinātu jau saknē.»
Iztrūkums nav liels
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders atbildē Dienai atgādina, ka Latvijā ir trīs zāļu rezervju veidošanas līmeņi.
Individuālais, kas ir mājas aptieciņa, ietver pamata medikamentus, ko nodrošina pats iedzīvotājs vai mājsaimniecība: pretsāpju, pretalerģijas zāles, medikamentus pret gremošanas traucējumiem un ikdienā lietojamos medikamentus hroniskajiem slimniekiem. Iestāžu līmenī (slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, ambulatorās iestādes ar iekšēju aptieku, sociālās aprūpes iestādes) glabā darbā nepieciešamo medikamentu krājumus 1–3 mēnešu darbības nodrošināšanai. Trešais līmenis ir valsts materiālās rezerves.
«Atbildot uz jautājumu par medikamentu nodrošinājumu, jānorāda, ka Latvijā zāļu tirgū ir ap 3,5 tūkstošiem zāļu un iztrūkums veidojas ne vairāk kā 2% jeb aptuveni 70 zālēm.
Informācija par zāļu pieejamību Latvijas zāļu lieltirgotavās katru dienu tiek atjaunota ZVA tīmekļa vietnē. 98% Latvijas tirgū izplatīto medikamentu piegādes ir stabilas un regulāras. Tas nozīmē, ka lielākā daļa zāļu ir pieejamas un pacienti tās var iegādāties aptiekā vai saņemt ārstniecības iestādē,» apgalvo O. Šneiders, gan piebilstot, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Latvija veic pasākumus, lai veselības aprūpes nozare būtu noturīga ārkārtas situāciju apstākļos un tiktu atjaunotas un papildinātas valsts materiālās rezerves. Ir apstiprināts kritisko zāļu saraksts, kurā ir zāles 20 slimību grupām (piemēram, pretsāpju, pretalerģijas līdzekļi, zāles pret diabētu, zāles sirds un asinsvadu sistēmas traucējumu novēršanai, onkoloģijas slimību ārstēšanai u. c.) un kuru krājumu 3 mēnešu patēriņam veido valsts līmenī.
Zāļu iegādei ir piešķirts valsts budžeta finansējums 2026. gadam un nākamajiem gadiem.
O. Šneiders arī norāda, ka Veselības ministrija regulāri strādā kopīgi ar citām iestādēm un farmācijas jomas komersantiem pie medikamentu nodrošinājuma jautājumiem.
Pagājušajā nedēļā norisinājusies kārtējā sanāksme starp ministrijas vadību un Latvijas Zāļu ražotāju asociāciju, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par kritiski nepieciešamo medikamentu nodrošināšanu Latvijā, kā arī nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas varētu ļaut paplašināt zāļu ražošanas kapacitāti ārkārtas situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.
Par šo tēmu gan J. Lībķens ir skeptisks: «Pozitīvi, ka esam tikuši uz priekšu un valdībā ir atbalstīta kritisko zāļu rezervju veidošana, taču vēl ir daudz darāmā, sākot no paša iepirkuma un beidzot ar skaidras sistēmas izveidi, kur un kā konkrēti pacients varēs šīs zāles saņemt – tuvējā aptiekā, slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē. Lai gan atbildīgās iestādes apgalvo, ka šādi plāni pastāv, to klasificēšana kā ierobežotas pieejamības informācija rada paradoksālu situāciju – aptiekas, slimnīcas un ārstu prakses, kurām šie plāni būs jāīsteno praksē, tos nav redzējuši.»
Drošāk – neuzkrāt
Asociācija norāda uz vēl vienu problēmu – pagaidām nav skaidrības, kā tiks organizēta krājumu aprite ikdienā, lai izvairītos no tā, ka iegādātie krājumi ir jāiznīcina, jo tiem beidzas derīguma termiņš.
Rezultātā drošāk ir neuzkrāt vispār. Tikmēr citu valstu (piemēram, Igaunijas) pieredze rāda, ka vakcīnu un citu medikamentu krājumu apmaiņa starp valstīm var būt efektīvs risinājums, kas novērš gan to izšķērdēšanu, gan deficītu. «Latvija šādā sadarbībā līdz šim nav pilnvērtīgi iesaistījusies. Tomēr Latvijas zāļu apgādes uzņēmumi uz privātas iniciatīvas pamata jau ir veikuši pilotprojekta sadarbību ar Igaunijas kompetentajām institūcijām, lai šādas darbības izmēģinātu praksē,» informē J. Lībķens.
Uz šo pārmetumu ministrijas pārstāvis izvērsti neatbildēja, vien norādīja, ka iegādātie krājumi tiks glabāti lieltirgotavās, uzraugot zāļu derīguma termiņu; tam tuvojoties, medikamenti tiks laisti apritē un vietā iegādāti jauni.
Cita veida zāļu nodrošinājuma problēmām pagājušajā nedēļā uzmanību pievērsa Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības Onkoalianse biedri un atbalstītāji, kuri pulcējās akcijā pie Saeimas, lai paustu bažas par zāļu trūkumu un atgādinātu – inovatīvām zālēm valsts budžetā jau šogad nepieciešami vismaz 100 miljoni eiro. Tika minēts piemērs: 2025. gadā 110 pacientēm ar trīskārši negatīvu krūts vēzi valsts finansēja inovatīvu terapiju, kas par 50% palielina izārstēšanās iespējas. Uzlabojoties skrīningam un agrīnai diagnostikai, terapiju saņēma jau 280 pacientes – daudzas no viņām ir jaunas sievietes, kuras audzina bērnus.
Plānojot 2026. gada budžetu, nav ņemts vērā reālais pacientu skaita pieaugums un finansējums palicis 2024. gada līmenī.
Tiekoties ar protestētājiem, Saeimas deputāte Ingrīda Circene (JV) vērsa pacientu uzmanību uz to, ka vēža pacientiem nepieciešamās zāles vispirms būtu jāiekļauj kompensācijas sarakstā, kas ir Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Zāļu valsts aģentūras atbildība. Tāpat deputātes ieskatā jārisina problēma, ka daļa kompensācijas sistēmā jau iekļauto vēža zāļu ir paredzētas ierobežotam diagnožu skaitam, lai gan šīs pašas zāles būtu nepieciešamas arī citu diagnožu ārstēšanai, kas nav taisnīgi pret pacientiem.
Avots: LETA, Diena
