Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Aicina mainīt valsts apmaksāto veselības pakalpojumu finansējuma mehānismu
Valsts apmaksāto veselības pakalpojumu finansējums līdz šim piešķirts kā atbalsts komercdarbībai. Šāds mehānisms ārstniecības iestādēm rada milzīgu administratīvo slogu, kā arī augstu risku pārsniegt «samērīgo peļņu», proti, tas nozīmē, ka «virsnormas» daļa ir jāatdod valstij. Tas ir arī šķērslis pretendēšanai ar ES fondu projektiem.
Nozarē strādājošie aicina atteikties no šāda kļūdaina formulējuma, taču Finanšu ministrija uzskata, ka tas nav tik ātri izdarāms, rosinot šādu priekšlikumu saskaņot ar Eiropas Komisiju.
Gadiem ilga problēma
Problēma ar valsts apmaksāto veselības pakalpojumu finansējumu, kas tiek traktēts kā atbalsts komercdarbībai, velkas jau gadiem – tas tika izstrādāts laikā, kad Latvija stājās Eiropas Savienībā (ES) un izpratne par komercdarbību un brīvo tirgu bija nepilnīga.
Tas galu galā noveda pie kļūdaina formulējuma. Citās ES dalībvalstīs, tostarp Igaunijā, tas tā nav definēts, līdz ar to medicīnas iestādēm strādāt ir vieglāk. Latvijā ir jau vairākkārt mēģināts mainīt līdzšinējo formulējumu, piesaistot konsultantus un advokātus, taču to nav izdevies izdarīt. Līdz ar to nozarē strādājošie, kas noslēguši līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), saskaras ar lielu birokrātisko slogu – spiesti nodarboties ar dubulto grāmatvedību, nodalot ieņēmumus par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem no visiem pārējiem, lai varētu aprēķināt peļņu. Saprātīgās peļņas norma ik gadu mainās, līdz ar to nav iespējams to prognozēt. Pārsniegtā daļa ir jāatmaksā NVD. Šāds mehānisms arī samazina iespēju pretendēt uz ES fondu projektiem, jo jārēķinās, ka var nākties finansējumu atmaksāt, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pašreizējās sistēmas zemūdens akmeņus uzskaitīja Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) izpilddirektore Ināra Pētersone.
Viņa vērsa uzmanību uz vairākiem aspektiem, kāpēc pēc būtības valsts apmaksāts veselības pakalpojums nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, piemēram, valsts pēc noteiktiem kritērijiem izsludina pakalpojumu iepirkumu, kuriem kvalificējoties var pieteikties jebkura ārstniecības iestāde, visiem pretendentiem tiek noteiktas vienādas cenas, starp valsti un pakalpojumu sniedzēju tiek noslēgts līgums par apmaksu, tostarp tiek paredzētas soda sankcijas.
Nejēdzīgs mehānisms
Lai mainītu situāciju, VADDA rosina Ministru kabinetu izstrādāt jaunu Latvijas pozīciju un to iesniegt Eiropas Komisijā. Tas būtu arī labs solis administratīvā un finansiālā sloga mazināšanai, sacīja I. Pētersone.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins piekrita, ka pašreizējais mehānisms ir pārmēru birokrātisks: ārstniecības iestādēm nākas ar ministriju saskaņot teju katru iegādāto priekšmetu un izremontēto telpu. Ģimenes ārsti ir spiesti aprēķināt, cik stundu strādā, apkalpojot maksas, cik – valsts finansētos pacientus.
Ja tas nav izdarīts, seko sodi. Arī Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs nodēvēja pašreizējo modeli par nejēdzīgu, kas noved pie tā, ka, piemēram, slimnīcai, kas ierīkojusi liftu ar ES atbalstu, jāuzskaita, cik to izmantojuši valsts finansēto pakalpojumu saņēmušie pacienti, cik – tā saucamie maksas pacienti. Vai tiešām tam jātērē resursi, ja pakalpojumu jebkurā gadījumā saņem pacienti? Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide uzsvēra, ka ģimenes ārstu praksēs maksas pakalpojumi ir ļoti maza daļa – tikai 1%, un tad rodas jautājums: kā tos nodalīt? Arī samazinātās peļņas daļas mainība ik gadu apgrūtina plānošanu – tas skar gan aparatūru iegādi, gan infrastruktūras sakārtošanu.
Rosina saskaņot ar EK
Arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs bija skarbs, situāciju raksturojot kā strupceļu, no kura jāmeklē izeja. Kaut vai attiecībā uz iesaisti ES projektos. Ārstiem nākas saskarties ar to, ka nauda, kas ieguldīta uzņēmumā, jāatmaksā valstij, jo, izrādās, prakse pārfinansēta – samērīgā peļņas latiņa pārsniegta.
Finanšu ministrijas (FM) Valsts un pašvaldības finansējuma kontroles nodaļas vadītājs Jurijs Jenuševskis, lai gan nenoliedza, ka valsts atbalsta definīcija šajā mehānismā nav piemērojama, tomēr norādīja, ka pašreizējo pozīciju nevar tā vienkārši mainīt ar MK lēmumu. Šādas darbības ir jāsaskaņo ar EK, proti, VM jāformulē, kāpēc Latvijas gadījumā valsts finansējums nav definējams kā komercdarbības atbalsts. Savukārt FM būtu kā vidutājs starp VM un EK. Viņš pašreizējo mehānismu skaidroja kā iepirkuma likuma normu diktētu, jo attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem, piemēram, netiek piemērots zemākās cenas princips.
Šāda FM attieksme izraisīja neapmierinātību klātesošo vidū, jo tā vietā, lai ko darītu, tiek meklēta iespēja atstāt visu pa vecam, saglabājot nozarē milzīgo birokrātisko slogu. Latvijas Mikroķirurģijas centra izpilddirektors Jānis Bendiks atgādināja to, ka visās valstīs nav vienāds finansējuma piešķiršanas regulējums, un tas nozīmē, ka tas nav akmenī iecirsts.
Jāatzīst, ka līdzšinējais ir kļūda, kas jālabo. Arī komisijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS) bija ar viņu vienisprātis, nosaucot pašreizējo situāciju par «putru, kas sajaukta kopā ar kāpostiem».
Viņa rosināja rakstīt vēstuli VM, FM un MK, lai sakārtotu nacionālo likumdošanu un finansējums turpmāk tiktu saņemts ne kā komercdarbības atbalsts.
Avots: LETA, Diena, Aisma Orupe
