Diena: No ārsta palīga par paramediķi?

Viens no ārsta palīga profesijas mīnusiem – nevar iegūt bakalaura grādu

VESELĪBAS jomā joprojām tiek diskutēts par to, vai saglabājama ārsta palīgu profesija vai tomēr to vietā būtu ieviešami paramediķi. Kamēr vieni uzskata, ka paramediķis ir neārstniecības vai arī zemāka līmeņa speciālists, citi nozarē strādājošie piesauc starptautisko pieredzi, kur tāda ārsta palīga nav, bet ir paramediķis – ar augstāku kompetenci nekā ārsta palīgs, kuram nav iespējas iegūt augstāko kvalifikāciju, proti, bakalaura grādu.

Apšauba šādu izmaiņu jēgu

Katrai profesijai veselības aprūpes sistēmā ir sava nozīmīga loma, vienlaikus ir jābūt skaidri definētām kompetencēm.

Tas attiecas arī uz vispārējās aprūpes māsām un paplašinātās kompetences māsām, kuru profesijas standartus šāgada otrajā pusē plānots aktualizēt, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē norādīja Veselības ministrijas (VM) Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītājas vietniece Dace Roga, piebilstot, ka ir jēdzieni, kas jāprecizē, bet izmaiņas, piemēram, nosaukumos nav paredzētas.

Par attīstības perspektīvām runājot, viņa paskaidroja, ka ārsta palīga specialitāti var apgūt koledžas programmā (3 gadi). Tajā ietvertas noteiktas prasmes, kompetences, kas ir kopīgas ar paramediķa profesiju. Savukārt par paramediķi būs iespējams kļūt, studējot četrgadīgā profesionālajā bakalaura programmā. Tiem, kuri to vēlēsies apgūt, bet ir jau apguvuši koledžas programmu, kopīgo tās daļu ieskaitīs, līdz ar to tiks saīsināts studiju laiks. Tā šobrīd ir tikai ideja, kuru VM paredzējusi jūlijā un augustā apspriest ar ārstniecības un izglītības iestādēm, profesionālajām organizācijām, kā arī aktualizēt ārsta palīga profesijas standarta aktualizāciju vienlaikus ar paramediķa profesijas standarta izstrādi.

Līga Kozlovska (ZZS) iebilda, ka citviet paramediķis, kas ir anglicisms, ir neārstniecības specialists. Vai jaunajā sistēmā ārsta palīga loma tiks pazemināta? L. Kozlovskas privātpraksē strādā ārsta palīdze, kura nesen saņēmusi šīs profesijas diplomu, bet iepriekš arī māsas bakalaura grādu. Vai tas nozīmē, ka viņai vēl nāksies ko piemācīties vai vienkārši tiks pārsaukta par paramediķi? Ja tā, tad tam nav jēgas, tikai naudas tēriņu un birokrātijas vairošana. Arī Gundars Daudze (ZZS) zinājās teikt, ka paramediķis ir kaut kas pa vidu starp mediķi un nemediķi, tas varot būt gan NMPD autovadītājs, gan feldšeris. Ārsta palīgs ir augstāks šajā sistēmā.

«Izskatās, ka mēs gribam sajaukt vienā putrā visu, » secināja G. Daudze.

Stiprināt, nevis atteikties

Neatliekamās palīdzības asociācijas prezidente Sarmīte Villere atgādināja, ka ārsta palīga profesijas standarts tika aktualizēts 2022. gadā sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, VM, visām koledžām.

Tajā tika ietvertas visas tās kompetences, kādas darbinieku deficīta apstākļos bija nepieciešamas. Latvijas Ambulatorā dienesta ārstu palīgu profesionālās biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Sandra Akmane paskaidroja, ka ārsta palīgs neaizvieto ārstu, bet strādā sadarbībā ar to. Izņemot NMPD, kur viņš strādā viens pats.

Biedrībā ir 1387 biedri, taču reģistrēto ārsta palīgu skaits ir 4366, no tiem praktizējošo – 2660. Savukārt praktizējošo māsu – 11 701, profesijā nodarbināto – 9184. Raugoties no vecuma aspekta – liela daļa ārsta palīgu ir gados jauni (39% līdz 34 gadu vecumam).

S. Akmane uzsvēra, ka Latvijā, teritorijās, kur nokļūšana pie ģimenes ārsta ir apgrūtināta satiksmes vai citu apstākļu dēļ, iedzīvotājiem ir pieejams ārsta palīgs. Šobrīd tās ir 125 prakses vietas: 50 Latgalē, 25 Kurzemē, 44 Vidzemē, 6 Zemgalē.

S. Akmane norādīja, ka tā ir pilnvērtīga un atzīta profesija (medicīnas asistents) Nīderlandē, Šveicē, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā, Kanādā, ASV. Viņas ieskatā – ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ir svarīgi stiprināt ārsta palīga profesiju, nevis no tās atteikties. Saglabāt un stiprināt profesiju klasifikatorā esošo profesiju – militārais paramediķis (tai ir starptautiska atpazīstamība). S. Akmane pārmeta, ka sarunās par ārsta palīga profesijas nākotni un paramediķa konceptu nav pieaicināta profesionālā asociācija un biedrība.

Tāpat bažas rada tas, vai, darba tirgū ienākot paramediķa profesijai, ir izvērtēti ar pirmsslimnīcas posma diagnosticēšanas spējām saistītie aspekti (tostarp ņemot vērā uzņemšanas nodaļu, kur strādā ārsta palīgi, kapacitāti).

S. Villere pauda neizpratni, kādas kompetences nāks klāt paramediķim – ar ko tas būs pārāks par ārsta palīgu?

Mudina atbalstīt jauninājumus

D. Roga gan apgalvoja, ka bažām nav pamata – ārsta palīga profesija ir un būs. Tas, kas jāizdara – jādefinē katras profesijas kompetences un loma. Sarunas ar nozari var sākt tajā brīdī, kad «ideja ir apstrādāta tā, lai varētu runāt ar šajā jomā strādājošajiem ».

NMPD vadītāja Liene Cipule akcentēja, ka NPMD nodrošina visā valstī pirmsslimnīcas etapu un viņas kā darba devēja pienākumus ir definēt, kāda veida personāls ir vajadzīgs. Cerot, ka tāds arī tiks sagatavots un nebūs tā, ka esošais visu laiku būs «jāpiegatavo vai jāpārgatavo ». Diemžēl to nākas darīt arī attiecībā uz jaunajiem ārsta palīgiem, jo tas, ko pašlaik viņi apgūst studijās, ne vienmēr atbilst mūsdienu prasībām. Medicīnas jeb ārsta asistents nav tas pats, kas paramediķis un arī ārsta palīgs. Medicīnas asistenti strādā klīniskajā vidē, piedalās diagnostikā, ārstēšanā.

Paramediķis ir tāda ārstniecības persona, kura strādā pirmsslimnīcas etapā, pieņem patstāvīgus lēmumus.

Paramedicīna ļoti strauji attīstās, un šobrīd tajā ir iekļauts vairāk kompetenču, kādas ir ārsta palīgam.

Un vēl – paramediķis noteikti nav zemāks par ārsta palīgu, pauda L. Cipule.

Par to NPMD pārliecinās arvien biežāk, sadarbojoties starptautiski – piemēram, NATO mācībās. Tad regulāri nākoties skaidrot ārzemju kolēģiem, kas tas tāds – ārsta palīgs. Pat tad, kad to mēģinot darīt, norādot, ka tas ir kas vairāk nekā paramediķis, ne vienmēr to saprot. Kad dodoties uz starptautiskām mācībām, ne vienmēr varot nokomplektēt komandu jeb Emergency medical team (Ārkārtas situāciju medicīnas komandas), kas ir svarīgs posms ārkārtas situācijās.

Tajā jābūt ārstiem, māsām un paramediķim (tieši tāda kvalifikācija tiek norādīta).

Šobrīd Eiropa virzās uz vienotu paramediķu standartu – gan izglītības, gan standartu un kompetenču ziņā. Latvijā pietrūkst 6. līmeņa (augstākā) kvalifikācijas līmeņa, jo pašreizējā četru gadu studiju programmā tas netiek sasniegts, proti, ārsta palīgs, iegūstot diplomu, nevar tālāk mācīties bakalaura līmenī. Ja viņi tomēr grib mācīties augstākā līmenī, tad jāstudē veterinārija vai medicīnas māsu programmā.

Tas, ka nav šā grāda, rada šķēršļus dalībai starptautiskās konferencēs gan kā dalībniekiem, gan kā referentiem.

Viņa aicināja atbalstīt paramediķa profesijas virzīšanu uz 6. līmeņa mediķa profesiju. Neviens neliedz ārsta palīgiem strādāt arī turpmāk, taču jāskatās tālāk nākotnē, ņemot vērā darba devēja specifiskās vajadzības.

Avots: LETA, Diena, Aisma Orupe