Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Meklēs risinājumus darbnespējas lapām īslaicīgu veselības traucējumu gadījumos
IZSNIEGTO darbnespējas lapu (DNL) skaits nesamazinās, radot ievērojamus zaudējumus valsts ekonomikai un darba devējiem. Viens no strīdus āboliem – vai vajag tajās atzīmēt diagnozi vai ne, jo patlaban 90% gadījumu tā netiek minēta. Ģimenes ārsti aicina to nedarīt arī turpmāk, lai pārāk nebirokratizētu jau tā smagnējo DNL izsniegšanas procesu. Viņu ieskatā tajās jau tiek ierakstīts iemesls, kas būtu jāzina darba devējam – arodslimība, darba trauma darbavietā un grūtniecība. Savukārt zāļu ražotāji un Digitālās veselības centrs rosina paplašināt šo informāciju.
Maz nepamatoti izsniegto
Veselības ministrija (VM), kurai tika dots valdības uzdevums sava resora ietvaros pārskatīt kārtību, kādā Veselības inspekcija uzrauga noteikumu izpildi un izskata sūdzības par DNL izsniegšanas kārtību, pārliecinājās, ka tās tikai nelielā skaitā gadījumu tika izsniegtas nepamatoti (tikai 10–15% no pārbaudītajām nācās daļu dienu vai visas anulēt). Tajā pašā laikā DNL skaits kopš 2022. gada «saglabājas stabils un vienmērīgi augsts» – pērn tās bija virs miljona, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē paskaidroja VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, piebilstot, ka šobrīd VM mājaslapā ir atrodami aktuālie dati par šo jautājumu, piemēram, par slimību cēloņiem, ilgumu, slimnieku vecumu utt.
Patlaban VM dienaskārtībā ir uzdevums sadarbībā ar nozares ekspertiem un ārstu profesionālajām asociācijām strādāt pie kopīga redzējuma un risinājumiem DNL datu ieguves iespējā, kā arī datu analīzes pilnveides. Priekšlikumi jāapkopo un jāsagatavo informatīvais ziņojums, ar kuru līdz nākamā gada marta beigām jāiepazīstina Ministru kabinets. Tāpat ir plānota dalība Labklājības ministrijas rīkotajās diskusijās, lai ar sociālajiem partneriem papildus DNL sistēmai izvērtētu alternatīvus risinājumus gadījumos, kad darbiniekam ir īslaicīgi un pārejoši veselības traucējumi, kas liedz pilnvērtīgi veikt darbu.
Aicina nebirokratizēt
Ingrīda Circene (JV) attiecībā uz datu ieguvi, lai izpētītu diagnozes DNL, rosināja iesaistīties Digitālās veselības centram. Diagnozes var bez problēmām noskaidrot, izmantojot personu kodus – tie atklās gan ārstēšanās ilgumu, gan saslimšanu. «Tad būs redzams, piemēram, ka persona pirms pieciem gadiem ar augšējo elpošanas ceļu saslimšanu sirgusi piecas dienas, bet šogad – 15 dienas. Ja ārstējies piecas reizes gadā – tad kāpēc tik bieži?» Viņa norādīja, ka analizēt datus ar vecām metodēm ir pilnīgi lieki, kad ir pieejams mākslīgais intelekts.
VM pārstāve Marika Petroviča iebilda, ka datu sistēmas ir sarežģītas un tās salikt kopā ar citām, piemēram, nodarbinātības, ir grūti.
Līga Kozlovska (ZZS) neslēpa, ka nesaredz jēgu uzrādīt diagnožu kodus DNL, jo tie var mainīties slimības laikā.
Ja, piemēram, cilvēks pie ģimenes ārsta vēršas ar akūtu vīrusu infekciju, tad tas ir viens kods, bet, ja slimība kļūst komplicēta, tad tas ir pavisam cits. Turklāt ģimenes ārsti Nacionālajam veselības dienestam ik mēnesi iesniedz atskaites talonus par diagnozēm. Tās, kas ir jāzina darba devējam, ir piecas – psihiskas slimības, bronhiālā astma, cukura diabēts, stacionāra ilgstoša ārstēšana un grūtniecība. Vēl var būt norādes par bērna saslimšanu.
Citi cēloņi ne VM, ne darba devējiem neko nedod.
Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure aicināja vēl vairāk nebirokratizēt šo jautājumu, jo jau tā nākas tērēt daudz laika papīru aizpildīšanai.
Vairāk būtu jādomā par to, lai cilvēki varētu ātrāk atsākt strādāt. Piemēram, ja bijusi durta brūce, jau pēc trim nedēļām darbinieks var darīt daļu darbu, lai gan vēl pilnībā nav atlabis. Darba devējam jāmeklē elastīgas metodes, kas noteiktās profesijās var būt attālinātais darbs, piedalīšanās sanāksmēs (tas attiecas arī uz tiesu procesiem) tiešsaistē. A. Nicmane- Aišpure kā piemēru minēja Norvēģijas pieredzi, kur darba ņēmējs līdz desmit dienām gadā var veseļoties mājās, neņemot DNL.
Aicina paplašināt
Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs arī neatbalsta diagnožu ierakstīšanu, jo tā ir sensitīva informācija. Viņa ieskatā DNL ir pārregulētas, kur cita starpā jābūt arī speciālistu slēdzieniem. Uz to, ka DNL skaits samazināsies, nevar cerēt, jo palielinās pensijas vecuma cilvēku skaits. Vīriešu vidējais dzīves ilgums ir 68 gadi, bet pensija ir no 65 gadiem, tāpēc grūti iedomāties, ka līdz tam viņiem nevajadzēs DNL. A. Dzalbs norādīja, ka attiecībā uz «apšaubāmām» DNL akmens metams ne tikai dažu ģimenes ārstu lauciņā, bet arī pašu darba devēju, kuri sūta savus darbiniekus pie ārsta noformēt lapu, piemēram, periodā, kad viņi nav vajadzīgi.
Digitālās veselības centra Pakalpojumu pārvaldības nodaļas vadītāja Daiga Jankova gan rosināja paplašināt DNL atzīmēto diagnožu loku, jo norāde «cits cēlonis», kas tiek ierakstīts vairākumā gadījumu, ir nekvalificēts un «mēs nezinām, kas tas ir».
Arī Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne vērsa uzmanību uz to, ka, analizējot jauno zāļu efektivitāti, diagnozes trūkums DNL liedz to izdarīt un nav iespējams bez datos balstīta pamatojuma noskaidrot pienesumu sabiedrības veselībai nacionālā līmenī un ekonomikai.
M. Petroviča atgādināja, ka galvenais ir personas datu drošība un šis akcents netiks mainīts – diagnozes darba devēji neredzēs arī turpmāk. Ja kāds to uzzina, tad tas ir «no citiem avotiem uzzināts». Viņa aicināja vairāk domāt par darba vides uzlabošanu un priekšlikumiem, kā to izdarīt.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs neatbalsta informācijas paplašināšanu darbnespējas lapās, uzsverot, ka tā jau tā ir pārregulētas.
Avots: LETA, Diena
