Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Īpaši augsta priekšlaicīga mirstība ir Latvijas vīriešiem
Apmēram viens miljons cilvēku līdz 75 gadu vecumam Eiropas Savienībā (ES) 2023. gadā mira no slimībām, kuras būtu iespējams ārstēt vai novērst. Otro gadu pēc kārtas visaugstākais rādītājs fiksēts Latvijā – ar 498,5 novēršamiem nāves gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, tajā skaitā 189,5 no ārstējamām un 309,0 no novēršamām slimībām. Tie ir deviņi tūkstoši gadā. Latvijai seko Ungārija (472,7) un Rumānija (463,7). Latvijas rādītājs divas reizes pārsniedz ES vidējo līmeni. Piemēram, viszemākie novēršamo nāves gadījumu rādītāji reģistrēti Kiprā (152,6 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju), Luksemburgā (157,6) un Itālijā (160,3), liecina Eurostat dati.
«Latvijā liela sabiedrības daļa cieš no vājas veselības un priekšlaicīgas mirstības. Tam ir būtiska negatīva ietekme uz valsts ekonomiku – zemāks iedzīvotāju skaits, zemāka nodarbinātība, kā arī zemāks darba ražīgums, ienākumi un apmierinātība ar dzīvi,» norāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Visās valstīs mirstība pieaug līdz ar vecumu, taču Latvijā varbūtība nomirt sāk pieaugt visai agrīnā vecumā un aug straujāk nekā attīstītajās ES valstīs. Piemēram, Latvijā varbūtība nomirt gada laikā pārsniedz viena procenta slieksni jau 56 gadu vecumā, kamēr attīstītās ES – vien 67 gadu vecumā.
Varbūtība nomirt ekonomiski visaktīvākajā vecumā (30–45 gadi) Latvijā ir trīs reizes lielāka nekā, piemēram, Somijā, Zviedrijā vai Dānijā.
Īpaši augsta priekšlaicīga mirstība ir Latvijas vīriešiem. Latvijas vīrietim varbūtība nomirt 60 gadu vecumā ir 2% – tas ir vairāk nekā jebkurā citā ES valstī un divreiz vairāk nekā ES vidēji.
Faktoru kombinācija
Latvijā šo statistiku visvairāk ietekmē sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās saslimšanas, alkohola izraisītas problēmas u. c. Veselības ministrijā un Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) Dienai norāda, ka labāku efektu iespējams panākt tajās jomās, kur būtiska loma ir profilaksei, agrīnai diagnostikai un skrīningam.
Izšķiroša nozīme ir gan veselības aprūpes pieejamībai, gan iedzīvotāju rīcībai un attieksmei pret savu veselību – dzīvesveidam un līdzestībai (ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu).
«Latvijas iedzīvotāju priekšlaicīgā mirstība – un samērā sliktais iedzīvotāju veselības stāvoklis – ir rezultāts vairāku faktoru mijiedarbībai, piemēram, samērā zems veselības aprūpes finansējums, neefektīvs šī finansējuma izlietojums, kā arī neveselīgs dzīvesveids, proti, liels tabakas un alkohola patēriņš, liekais svars, zems augļu un dārzeņu patēriņš, nepietiekama fiziskā slodze, sociālā atsvešinātība,» atzīmē O. Krasnopjorovs.
Ne visus faktorus var novērst reizē, taču, samazinot mirstības vecumkoeficientus katrā grupā līdz attīstītāko ES valstu (Zviedrija, Somija, Īrija, Beļģija, Nīderlande, Dānija) vidējam līmenim, Latvija var izglābt aptuveni četrus tūkstošus dzīvību katru gadu. Ekonomists skaidro, ka četri tūkstoši izglābto dzīvību nozīmē par trim tūkstošiem lielāku nodarbināto skaitu. Tik liels papildu nodarbināto skaits var paātrināt Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu par 0,25 procentpunktiem gadā. Tas nozīmē: ja priekšlaicīga mirstība darbspējas vecumā Latvijā būtu novērsta pirms 20 gadiem, šodien Latvijā iedzīvotāju skaits būtu lielāks par 60 tūkstošiem, nodarbināto skaits būtu lielāks par 40 tūkstošiem un iekšzemes kopprodukts jeb Latvijas ekonomikas apjoms būtu par 5% lielāks.
Ir stratēģijas
Veselības ministrijā norāda, ka ir izstrādāti vairāki stratēģiskie plāni profilakses un veselības aprūpes jomā: Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2025.– 2027. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam, Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam, Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības mazināšanai līdz 2029. gadam. Tie ietver konkrētus rīcības virzienus, pasākumus un sasniedzamos rezultātus.
Papildus šogad tiek vērtēts sasniegtais psihiskās veselības aprūpes organizēšanai un alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanai. Tā kā sirds un asinsvadu slimības Latvijā veido augstākos mirstības rādītājus, kas saistīts ar plašiem riska faktoriem (augsts asinsspiediens, holesterīns, liekais svars, alkohols u. c.), attiecīgais plāns paredz šogad fokusēties uz agrīna riska identificēšanu un SCORE2 (fatālu kardiovaskulāru risku tuvāko 10 gadu laikā noteikšanas metode) metodikas pilnveidi ģimenes ārstu praksēs. Tāpat arī kardioloģiskās aprūpes kabinetu pilotprojektu, lai pacienti saņemtu uzraudzību pēc akūtiem gadījumiem un novērstu atkārtotus infarktus/ insultus, un plašāku profilaksi un pasākumus tieši darbspējas vecuma vīriešiem – grupai ar visaugstāko sirds un asinsvadu slimību risku.
Veselības ministrijā un SPKC norāda, ka iedzīvotāju veselīga dzīvesveida paradumu maiņa nenotiek ātri, tāpēc nepieciešams turpināt sabiedrības informēšanu un izglītošanu par profilakses programmas riska grupām utt. Būtisks ir atbilstošs finansējums veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem. Sabiedrības veselības rādītāju uzlabošana ir kopīgs uzdevums – to nosaka ne tikai veselības aprūpes sistēmas sniegto pakalpojumu kvalitāte, bet arī katra iedzīvotāja attieksme pret savu veselību. Tādēļ profilakse un veselības veicināšana ir tikpat būtiska kā ārstēšana.
Ietekmē vairāk
Kopējā Latvijas iedzīvotāju veselības ietekme uz ekonomiku ir ievērojami plašāka. Piemēram, min O. Krasnopjorovs, veselības stāvokļa pasliktinājums ir viens no faktoriem, kāpēc Latvijas pusmūža vecuma vīriešiem nodarbinātība ir ievērojami zemāka nekā attīstītās ES valstīs.
Slikts veselības stāvoklis mazina produktivitāti un tādējādi arī darba algu. Latvijas Bankas pētījumā noskaidrots, ka cilvēkiem ar hronisko slimību darba alga vidēji ir par 8% mazāka (ar tiem pašiem pārējiem algu noteicošajiem faktoriem – izglītība, dzimums, vecums, profesija, uzņēmuma lielums u. c.).
Slikta veselība mazina sagaidāmo nodarbinātības ilgumu un tādējādi arī izglītības atdevi. Piemēram, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem ir zema iesaiste mūžizglītībā un dažreiz nepietiekamas digitālās prasmes. Tomēr bez veselības problēmu novēršanas aktīvāka dalība kvalifikācijas paaugstināšanas programmās var neatmaksāties. Veselības stāvoklis ir svarīgs labsajūtas faktors. Labsajūta savukārt var veicināt ekonomiskus sasniegumus (radošums un produktivitāte).
Avots: LETA
