Sākums » Jaunākie raksti » Digitālo rīku psihiatriskās palīdzības steidzamības noteikšanai cer saglabāt kā valsts apmaksātu pakalpojumu
Digitālo rīku psihiatriskās palīdzības steidzamības noteikšanai cer saglabāt kā valsts apmaksātu pakalpojumu

Digitālo rīku psihiatriskās palīdzības steidzamības noteikšanai cer saglabāt kā valsts apmaksātu pakalpojumu

Digitālo rīku psihiatriskās palīdzības steidzamības noteikšanai – “Palīdzības anketu” – no šī gada jūlija cer saglabāt kā valsts apmaksātu pakalpojumu, aģentūrai LETA pauda Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) Zinātniskā institūta vadītāja Liene Sīle.

Viņa norādīja, ka no Nacionālā veselības dienesta (NVD) tiek gaidīts lēmums par triāžas, digitālā rīka pacientu prioritizēšanai psihiatriskajā aprūpē, iekļaušanu valsts apmaksāto manipulāciju skaitā. Finansiālā ietekme iepretim projekta rezultātiem ir samērā neliela, jo būtu nepieciešams ieviest tikai vienu jaunu manipulāciju, kas paredz ārstniecības personas tiešu darbu ar pacientu vai iedzīvotāju, kurš aizpildījis anketu.

Sīle uzsvēra, ka projekts apliecinājis, ka triāžas rīks psihiatrijā darbojas praksē un ir pamatots. Tas ļāvis no pētniecības nonākt līdz praktiski izmantojamam klīniskajam risinājumam.

Pilotprojekts noslēgsies 31. martā. Kamēr lēmums par triāžas pakalpojuma iekļaušanu valsts apmaksātu pakalpojumu sarakstā vēl nav pieņemts, pakalpojumu turpinās nodrošināt atbilstoši iestāžu iekšējo resursu iespējām. Nav plānots palīdzības anketu apturēt vai ierobežot tās pieejamību. “Ļoti ceram, ka šī anketa nebūs jāslēdz,” pauda Sīle.

Pēc Sīles teiktā, anketu līdz šim aizpildījuši vismaz 3000 iedzīvotāju. Viņa to raksturoja kā ļoti labu rezultātu, vienlaikus atzīstot, ka lielais pieteikumu skaits kādā brīdī radījis būtisku slodzi darbiniekiem. Projekta gaitā visiem cilvēkiem ir sniegta atgriezeniskā saite, tostarp katrs ceturtais vai piektais cilvēks ir nonācis pie psihiatra un sācis risināt psihiskas dabas problēmas.

Sīle atzina, ka atsevišķos gadījumos cilvēki mēdz pārbaudīt, kā darbojas sistēma, un izmēģina pakalpojumu tikai tāpēc, ka valsts par to maksā. Šādos retos gadījumos cilvēki sniedz melīgas atbildes gan anketas aizpildīšanas laikā, gan arī pēc tam klātienē, atzīstot, ka vēlējušies pārbaudīt, vai tiešām tiks līdz kabinetam.

NPVC pārstāve uzsvēra, ka nozīmīgākais ieguvums ir tas, ka daļa cilvēku pēc anketas aizpildīšanas nonāk pie psihiatra un var sākt risināt problēmas. Viņa sacīja, ka pacienti, kuriem palīdzība tiešām bijusi nepieciešama, par šo iespēju bieži ir ļoti pateicīgi, jo daļa iepriekš bijuši apmaldījušies sistēmā vai neticējuši, ka pie speciālista iespējams tikt salīdzinoši ātri.

Kā vēstīts, NPVC mākslīgā intelekta aprīkotais rīks “Palīdzības anketa” psihiatriskās palīdzības steidzamības noteikšanai pirmajā dienā pēc tā ieviešanas palīdzējis identificēt divus dzīvībai bīstamus gadījumus, aģentūru LETA informēja NPVC.

Abos gadījumos NPVC nodrošinājis pieraksta vizīti pie psihiatra testa veikšanas dienā. “Ja šīm sievietēm nebūtu nodrošināta vizīte pie psihiatra jau šodien, pastāvētu ļoti nopietns risks viņu dzīvībai,” sprieda NPVC vadītāja Sandra Pūce.

“Ja no visām saņemtajām anketām mēs vismaz diviem cilvēkiem varējām palīdzēt laikus, tad tas vien jau apliecina, ka “Palīdzības anketas” izveide ir bijusi absolūti nepieciešama un jēgpilna,” paudusi Pūce.

Iestāde saņēmusi arī informāciju, ka, piemēram, vesela biroja darbinieki nolēmuši aizpildīt anketu, lai paskatītos, kuram no viņiem vajadzētu doties pie psihiatra.

NPVC aicina iedzīvotājus lietot “Palīdzības anketu” atbildīgi. Tā nav paredzēta informatīvai interesei, ziņkārībai, vispārējai pašpārbaudei vai administratīviem mērķiem.

Anketas nepamatota aizpildīšana var kavēt savlaicīgas palīdzības sniegšanu tiem cilvēkiem, kuri atrodas krīzes situācijā un kuriem nepieciešama steidzama speciālista iesaiste, uzsver iestādē. Medicīniskā anketa kā daļa no ārstniecības procesa palīdz ārstniecības personām saprast, cik steidzama palīdzība cilvēkam ir nepieciešama.

Digitālais risinājums domāts cilvēkiem, kuri pie psihiatra vēršas pirmo reizi, pacientiem, kuri iepriekš jau saņēmuši psihiatrisku palīdzību, bet patlaban piedzīvo simptomu saasinājumu un vēlas saņemt savlaicīgāku izvērtējumu, kā arī situācijām, kad pacients vai viņa tuvinieki nav pārliecināti par stāvokļa steidzamību, skaidro speciālisti.

Rīks paredzēts situācijām, kad cilvēks piedzīvo nopietnas psihiskās veselības grūtības un ir svarīgi ātri izvērtēt riskus un nodrošināt savlaicīgu speciālista iesaisti. Aizpildot anketu, netiek saņemts automātisks skaidrojums vai vērtējums – informāciju izvērtē medicīnas profesionāļi.

Jebkura Latvijas ārstniecības iestāde var iedot pacientam aizpildīt “Palīdzības anketu”, un psihiatriskās palīdzības iestāde ar iedzīvotāju sazināsies. Tāpat anketa ikvienam ir brīvi pieejama piecu psihiatrisko slimnīcu tīmekļvietnēs – NPVC, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas, slimnīcas “Ģintermuiža”, Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas un Piejūras slimnīcas mājaslapā, un to iespējams aizpildīt sev ērtā laikā un vietā, norāda NPVC.

Anketa neaizstāj ārstu un nav automatizēta lēmumu pieņemšanas sistēma – triāžas rezultātus pārskata ārstniecības persona, kas pieņem galīgo lēmumu par palīdzības sniegšanas laiku un formu. Pacientam tiek sniegta atgriezeniskā saite, informējot par pierakstu vai ieteikumu vērsties, piemēram, pie ģimenes ārsta.

Avots: LETA

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*