Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Polijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomes organizētajā neformālajā ES veselības ministru sanāksmē Varšavā tiks diskutēts par bērnu un pusaudžu psihisko veselību, slimību profilaksi un zāļu drošību ES, liecina Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums par ES veselības ministru 24.marta un 25.marta neformālās sanāksmes darba kārtību, ko otrdien valdība pieņēma zināšanai.
Viena no tēmām, kas tiks apspriesta sanāksmē, būs digitalizācijas ietekme uz bērnu un pusaudžu psihisko veselību. Darba kārtības ziņojumā skaidrots, ka digitālajām tehnoloģijām ir potenciāls uzlabot psihisko veselību, nodrošinot piekļuvi informācijai, atbalsta tīkliem un attālinātiem terapijas pakalpojumiem. Tomēr tās var arī negatīvi ietekmēt psihisko veselību.
Tāpat nesenie globālie un reģionālie izaicinājumi, tostarp Covid-19 pandēmija, ir pastiprinājuši stresa faktorus, kas ietekmē psihisko veselību, īpaši bērniem un pusaudžiem. Šie izaicinājumi ir vēl vairāk saasinājušies, pieaugot digitālo tehnoloģiju un tiešsaistes vides ietekmei un straujai attīstībai, tostarp sociālajiem medijiem, kas prasa koordinētu reakciju Eiropas līmenī.
Neformālajā sanāksmē ministri informēs par to, kādi attiecīgajā valstī ir noteikumi vai programmas, lai veicinātu bērnu un pusaudžu psihiskās veselības aizsardzību un veicināšanu. Plānots apspriest pieredzi, kas var būt derīga citām valstīm, izstrādājot stratēģijas un ieviešot politiku šajā jomā.
Tāpat sanāksmē paredzēts apspriest vienotas vadlīnijas bērnu un pusaudžu digitālajai labbūtībai, tostarp nosakot veselīgus ekrānlaika ierobežojumus un digitālās higiēnas principus, kas balstīti uz zinātniskiem pierādījumiem. Plānots izveidot vienotu ES regulējumu attiecībā uz sociālo mediju platformām un videospēļu industriju, nosakot stingrākas prasības attiecībā uz bērniem piemērotu saturu, drošības iestatījumiem un datu aizsardzību. Vienlaikus šajā jomā plānots atbalstīt pētījumus par bērnu un jauniešu psihisko veselību, kā arī izveidot vienotu ES datubāzi, kurā apkopotu un analizētu informāciju par bērnu un pusaudžu psihisko veselību digitālajā laikmetā, nodrošinot datu salīdzināmību starp dalībvalstīm.
Papildus plānots nodrošināt finansējumu tādām dalībvalstu programmām, kas saistītas ar bērnu un pusaudžu psihisko veselību un digitālo pratību, īpaši tām, kas vērstas uz riska grupām. Tostarp tiks turpināts atbalstīt digitālās terapijas pilotprojektus dalībvalstīs, līdzīgi kā tas Latvijā jau tiek darīts pusaudžiem un jauniešiem ar depresiju un trauksmes traucējumiem.
Daļa pasākumu vērsta arī uz digitālās pratības programmu izstrādi skolēniem, vecākiem un pedagogiem, lai veicinātu kritisko domāšanu un drošu interneta lietošanu, kā arī stiprinātu starptautisko sadarbību kiberdrošības jomā, īpaši attiecībā uz kibermobinga, dezinformācijas un uzvedības atkarību novēršanu.
Līdztekus iecerēts stiprināt uzraudzību sociālo mediju un tehnoloģiju uzņēmumiem, lai nodrošinātu bērniem drošāku digitālo vidi, piemēram, prasot stingrākus privātuma iestatījumus pēc noklusējuma, ieviešot vecuma verifikācijas sistēmas.
Polijas prezidentūra diskusiju dokumentā uzsver, ka, palielinoties spiedienam uz veselības budžetiem visā ES, ko pastiprina iedzīvotāju novecošanās un pieaugošais neinfekcijas slimību un to riska faktoru slogs, valstis saskaras arī ar ievērojamām problēmām, nodrošinot ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas.
Kā norāda VM, prioritātes šīs problēmas risināšanai nosakāmas gan ES, gan nacionālā līmenī, balstoties uz to, kas ir būtiskākie veselības apdraudējumi un kas rada lielāko slogu veselības sektoram. Ministrija to vidū min, piemēram, neinfekcijas slimības, tai skaitā onkoloģiskās saslimšanas un sirds un asinsvadu slimības.
Gan Latvijā, gan ES kopumā viens no galvenajiem neinfekcijas slimību riskiem ir liekā svara un aptaukošanās izplatība. Kā risinājumu VM saskata pārtikas veselīguma marķēšanas sistēmu ieviešanu ES kopumā, veselībpratības veicināšanu, tostarp sadarbības un vienotās rīcības projektus visā ES.
Savukārt zāļu drošības un pieejamības jomā tiks apspriesti iespējamie risinājumi un tiesiskās aizsardzības līdzekļi, jo īpaši tie, kas prasa dalībvalstu sadarbību.
VM uzsver, ka ES finansējums un valsts atbalsts jānovirza ražošanas un inovāciju stiprināšanai. Ministrijas ieskatā vienkāršots regulējums var palīdzēt novērst piegādes ķēžu vājās vietas. Vienlaikus lielāki ieguldījumi pētniecībā un ciešāka sadarbība starp nozari, akadēmiskajām institūcijām un publisko sektoru varētu veicināt inovācijas un ilgtermiņa stabilitāti, skaidro ministrijā.
Savukārt, lai mazinātu atkarību, jādažādo piegādātāji un ražošanas vietas, vienlaikus ieguldot stratēģiskos projektos ES iekšienē. Papildus jāveido sadarbība ar trešajām valstīm, lai vēl vairāk stiprinātu piegāžu drošību, norāda ministrijā.
VM uzsver, ka būtiska ir saskaņota pieeja krājumu veidošanai un iepirkumiem, jo koordinēti pasākumi cenu un piegādes pārvaldības jomā var palīdzēt novērst zāļu trūkumu un uzlabot to pieejamību.
Neformālajā sanāksmē Latviju pārstāvēs veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), ministra ārštata padomniece psihiskās veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanas jautājumos Liene Sīle un VM padomniece Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Santa Ozoliņa.
Avots: LETA
