Zāļu trūkums ir kļuvis par sarežģītu globālu problēmu, kas apdraud dzīvības un rada grūtības veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem. Kā ziņo Starptautiskā farmaceitu federācija (FIP), viss liecina, ka situācija pasliktinās: dažās valstīs laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam zāļu trūkums ir trīskāršojies. Šī trūkuma cēloņi ir daudzdimensionāli. Tie saistīti gan ar ekonomiski politisko situāciju pasaulē, piegāžu ķēžu pārtraukumiem, izejvielu trūkumu, Brexit, Covid-19 pandēmiju un tās radītajām sekām, piemēram, ražošanā, kā arī karu Ukrainā. Veselības aprūpes profesionāļi arvien vairāk satraucas par medikamentu pieejamības nākotni visā pasaulē.
Ieteikumi zāļu trūkuma un krājumu izsīkšanas novēršanai
Ar globālā medikamentu deficīta jautājumiem FIP ir strādājis kopš 2011. gada, kad šī problēma tika uzsvērta organizācijas 71. kongresā. Gadu vēlāk divi FIP biroja darbinieki Pasaules Veselības organizācijas biļetenā rakstīja par to, ka zāļu trūkums ir globāla problēma un ir vajadzīgas labas ilgtermiņa seku mazināšanas stratēģijas. 2013. gadā FIP Toronto, Kanādā, organizēja Starptautisko samitu par zāļu trūkumu, kura ietvaros rīkotā forumā tika apspriesti zāļu trūkuma cēloņi, ietekme un risinājumi. Samitā tika sniegti seši galvenie ieteikumi:
- katrai valstij ir jāizveido publiski pieejams informācijas līdzeklis, kurā ir apkopota un pieejama informācija par konkrētu āļu trūkumu,
- jāizstrādā globāla procedūra, lai noteiktu kritisko/neaizsargāto produktu sarakstu,
- visi medikamentu iepircēji aicināti virzīties uz proaktīviem iepirkumu procesiem, kas nodrošina zāļu piegādes nepārtrauktību,
- visas valstis tiek aicinātas novērst nevajadzīgas regulatīvās prakses atšķirības valstu iekšienē un starptautiski,
- visām valstīm būtu jāizpēta iespējas izveidot nacionālu iestādi, kuras uzdevums būtu apkopot un apmainīties ar informāciju par zāļu pieprasījumu un piegādi to jurisdikcijā,
- visas valstis tiek mudinātas izstrādāt uz pierādījumiem balstītas riska mazināšanas stratēģijas, kas varētu ietvert lēmumus par stratēģisku buferkrājumu izveidi, ārkārtas rīcības plānus, pandēmiju plānošanu un kapacitātes zudumu dažādās jomās atbilstoši valsts vajadzībām.
FIP ir gandarīts, ka šie ieteikumi ir saskaņoti ar 2016. gada Pasaules Veselības asamblejas rezolūciju “Zāļu un vakcīnu globālā trūkuma risināšana”.
Definējot “zāļu trūkumu”
“Zāļu trūkumam” ir daudz definīciju. FIP to ir definējis šādi: “Zāļu piegādes problēma, kas prasa veikt izmaiņas, ietekmē pacientu aprūpi un liek izmantot alternatīvu līdzekli.” Šī definīcija tika iekļauta arī PVO sastādītajā “zāļu trūkuma” definīciju sarakstā.
FIP pēdējos gados ir aktīvi piedalījusies izpratnes veicināšanā par zāļu trūkumu. Organizācija ir sniegusi paziņojumus par globālā medikamentu un vakcīnu trūkuma jautājumu risināšanu PVO valdes sanāksmēs 2014., 2016., 2017. un 2018. gadā un Pasaules Veselības asamblejā 2018. gadā. Šajos paziņojumos FIP ir atspoguļojusi savu apņemšanos rast risinājumus medikamentu deficītam, palielināt izpratni par tā ietekmi un sabiedrības veselību, uzlabot zāļu pieejamību un palīdzēt īstenot PVO Rezolūciju par zāļu trūkumu.
2015. gada decembrī FIP finansiāli un tehniski atbalstīja Pasaules Veselības organizācijas Tehniskās konsultācijas par zāļu krājumu izbeigšanās novēršanu un pasākumu, kurā tika prezentēts pārskats par pašreizējo zāļu deficīta situāciju.
2017. gada maijā FIP izdeva pārskatu par astoņiem modeļiem, ko Austrālijā, Kanādā, Nīderlandē, Slovākijā, Dienvidāfrikā un ASV izmanto, lai ziņotu par zāļu trūkumu. Šā dokumenta mērķis ir atbalstīt PVO rezolūcijas ieviešanu. Vairākās valstīs nacionālās farmaceitu organizācijas ievieš zāļu trūkuma ziņošanas sistēmas.
Elīna Badune
www.farmacija-mic.lv