Hēma dzelzs pievienošana pārtikai palīdz izvairīties no dzelzs nepietiekamības*

Nelīdzsvarots uzturs ir viens no biežākiem dzelzs nepietiekamības cēloņiem. Dzelzs nepietiekamība visvairāk apdraud veselas grūtnieces un zīdaiņus, jo tie ātri aug. Abām šīm grupām nepieciešams būtiski vairāk dzelzs, jo organisms to zaudē vairāk nekā ierasts un dzelzs trūkuma risks pastāv arī tad, ja ēšanas paradumi ir normāli. Grūtniecības laikā sievietes organismam nepieciešams vairāk dzelzs, galvenokārt augļa un placentas attīstībai, kā arī lai palielinātos eritrocītu skaits (1).

Pārtikā sastopama divu veidu dzelzs: hēma un nehēma dzelzs.

Hēma dzelzs ir dzīvnieku valsts produktos. Tā ir asins olbaltuma hemoglobīna un muskuļaudu olbaltuma mioglobīna sastāvdaļa, kas veido gandrīz pusi sarkanā gaļā, mājputnu gaļā un zivīs esošās dzelzs.

Hēma dzelzs līmenis atkarīgs no gaļas veida. Visvairāk hēma dzelzs ir sarkanā un pārstrādātā gaļā, bet vismazāk – vistas gaļā (2). Sarkanā gaļā hēma dzelzs ir vairāk tādēļ, ka tā satur daudz mioglobīna.

Augu valsts produktos, piena produktos (kas dzelzi satur ļoti maz) un olās ir nehēma dzelzs.

Pārsvarā no pārtikas tiek uzņemta nehēma dzelzs. Cilvēks bez uztura ierobežojumiem uzņem tikai 5–10% hēma dzelzs (3). Gan hēma, gan nehēma dzelzs iesūcas tievā zarnā, bet dažādā veidā. Hēma dzelzs bioloģiskā pieejamība ir būtiski augstāka, tāpēc organisms spēj to labāk uzņemt. No pārtikas uzsūcas 20–40% hēma dzelzs un 1–10% nehēma dzelzs (4). Nehēma dzelzs uzsūkšanās variē vairāk, jo to ietekmē dažādi citi faktori, piemēram, organismā jau esošās dzelzs rezerves, kā arī dažādi ar pārtiku saistīti faktori, piemēram, cik uzturā ir tanīnu, fitātu, polifenolu un šķiedrvielu (3).

Hēma dzelzs uzsūkšanos daudz mazāk nekā nehēma dzelzs uzsūkšanos ietekmē dzelzs krājumi un uzsūkšanos veicinošo un palēninošo vielu daudzums uzņemamā pārtikā. Tāpēc hēma dzelzs organismā uzsūcas vieglāk un rada lielāku krājumu (5).

Medicīnas pētījumu padomes (Medical Research Council) sabiedrības veselības un attīstības pētījumā (National Survey of Health and Development) tika pētīts, kā 17 gadu laikā (1982–1999) pieauguši cilvēki Lielbritānijā uzņēmuši hēma un nehēma dzelzi. Rezultāti liecina, ka arvien mazāk no pārtikas tiek uzņemta hēma dzelzs. Pētījuma laikā hēma dzelzs uzņemšana no liellopa, cūkas un jēra gaļas pastāvīgi mazinājās, kamēr tā uzņemšana no mājputnu gaļas palielinājās (3).

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rādītājiem anēmija attīstās, ja hemoglobīna līmenis ir <110 g/l. Anēmija ir būtiska sabiedrības veselības problēma un tiešs invaliditātes cēlonis. Industriāli attīstītās valstīs no anēmijas cieš līdz 23% grūtnieču, bet mazattīstītās valstīs šis rādītājs ir 52% (6).

Pētījumā (7), kura mērķis bija vērtēt preparāta, kas satur hēma dzelzi, efektivitāti un panesību grūtniecēm ar dzelzs nepietiekamību, piedalījās 150 grūtnieces, kuru hemoglobīna līmenis bija <100 g/l dzelzs nepietiekamības dēļ. Pētījuma dalībnieces grūtniecības laikā lietoja preparātu (HIP), kas satur hēma dzelzs polipeptīdu.

Lai vērtētu efektivitāti, hemoglobīna un feritīna līmeni serumā, retikulocītu skaitu, eritrocītu vidējo tilpumu (MCV) un hemo­globīna vidējo līmeni eritrocītā (MCH), vērtības pirms pētījuma tika salīdzinātas ar vērtībām pēc pētījuma (mērītas trīs mēnešus pēc hēma dzelzs preparāta lietošanas). Šis bija pirmais šāda veida pētījums, kas tika plānots un īstenots, lai vērtētu HIP efektivitāti un panesību dzelzs deficīta anēmijas gadījumā grūtniecības laikā.

Pētījumā tika secināts, ka grūtniecēm ar anēmiju hemoglobīna un feritīna līmenis pēc trīs mēnešu hēma dzelzs preparāta lietošanas, kā arī MCV un MCH vērtības bija būtiski paaugstinājušās. Turklāt tika novērota nozīmīga retikulocītu skaita mazināšanās.

Perorālu dzelzs preparātu ļoti bieža blakne ir gremošanas trakta traucējumi.

Piemēram, Al Momen et al (8) salīdzina divas zāļu grupas: 52 sievietes, kas tika ārstētas ar intravenozu dzelzs saharozi, un 59 sievietes, kas lietoja perorālu nehēma dzelzs preparātu (dzelzs sulfātu) pa 300 mg. Par gremošanas trakta traucējumiem ziņoja 18 sievietes (30%) no perorāla dzelzs preparāta grupas, 18 sievietēm (30%) bija grūtības ievērot ārstēšanas shēmu. Savukārt iepriekš minētā pētījumā (7) pēc hēma dzelzs perorāla preparāta lietošanas gremošanas trakta nepanesība un traucējumi radās tikai 2,1% (3/142) sievietēm, citas blaknes netika novērotas. Grūtnieces ar dzelzs nepietiekamību, kurām no hēma dzelzs perorālā preparāta lietošanas radās gremošanas trakta traucējumi, nepanesības dēļ turpināja ārstēties ar intravenozu dzelzs saharozi.

Kopsavilkumā par pētījumu var apgalvot, ka hēma dzelzs perorāls preparāts, kas satur polipeptīdu, ir drošs, labi panesams un efektīvs grūtniecēm ar dzelzs nepietiekamību. Tas palielina hemoglobīna līmeni un papildina dzelzs krājumus.

Hēma dzelzs uzsūkšanās nav atkarīga no pārtikas vai kuņģa skābuma līmeņa, jo tās nonākšana no zarnu dobuma uz zarnas gļotādu notiek ar receptoru starpniecību. Process savā ziņā atkarīgs no dzelzs krājuma cilvēka ķermenī un praktiski nav atkarīgs no zarnu dobumā esošām vielām un to apjoma. Hēma dzelzs uzsūkšanās ir regulējama, tāpēc lieka daudzuma uzsūkšanās ir maz iespējama (9).

Līdz šim Igaunijas aptiekās bez receptes bija nopērkami dažādi divvērtīgā (Fe²⁺) un trīsvērtīgā (Fe³⁺) dzelzs preparāti, kas satur tikai nehēma dzelzi. Liels ar uzturu uzņemtu olbaltumu, fosfātu un tanīnu daudzums saistās ar dzelzi, būtiski mazinot šo preparātu jau tā slikto uzsūkšanos. Lai tie labāk uzsūktos, divas stundas pirms un pēc dzelzs preparāta lietošanas nedrīkstētu lietot piena produktus vai dzert atspirdzinošus dzērienus – tēju un kafiju. Neuzsūkusies dzelzs lokāli kaitīgi ietekmē gremošanas orgānus (9).

No 2019. gada janvāra Igaunijas aptiekās  ar nosaukumu RICHTER FerroBio un no 2020. gada maija Latvijas aptiekās ar nosaukumu Globifer pieejams pirmais un vienīgais hēma dzelzi saturošais preparāts. Tā labo uzsūkšanās īpašību dēļ (15–45%) pietiek ar nelielu dzelzs daudzumu, kas savukārt būtiski mazina gremošanas trakta blakņu risku.

• RICHTER FerroBio ir uztura bagātinātājs, kas veicina eritrocītu un hemoglobīna veidošanos. Tas neaizstāj līdzsvarotu uzturu.
• Dzelzs nepietiekamība visvairāk apdraud veselas grūtnieces un ātri augošus zīdaiņus.
• Cilvēks bez uztura ierobežojumiem uzņem tikai 5–10% hēma dzelzs.
• No pārtikas uzsūcas 20–40% hēma dzelzs un 1–10% nehēma dzelzs.
• Hēma dzelzi saturošs perorāls preparāts ir drošs, labi panesams un efektīvs līdzeklis grūtniecēm ar dzelzs nepietiekamību.
• RICHTER FerroBio (Latvijā Globifer) ir pirmais un vienīgais preparāts, kas satur hēma dzelzi.

 

Jurijs Dmitrijevs, Dr. med., “Gedeon Richter” pārstāvniecība Igaunijā

 

 

Vēres

1. Nutrition During Pregnancy: Part I: Weight Gain. Part II: Nutrient Supplements Committee on Nutritional Status During Pregnancy and Lactation, Institute of Medicine. 1990, https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK235217/.
2. Cross A. J., Harnly J. M., Ferrucci L. M., Risch A., Mayne S. T., ja Sinha R. Developing a heme iron database for meats according to meat type, cooking method and doneness level. Food Nutrition Science, 2012; 3 (7): 905–913.
3. Johnston J., Prynne C. J., Stephen A. M., Wadsworth M. E. British Birth Cohort. Haem and non-haem iron intake through 17 years of adult life of a British Birth Cohort. British Journal of Nutrition, 2007; 98 (5): 1021–1028.
4. Beck K. L., Conlon C. A., Kruger R., ja Coad J. Dietary determinants of and possible solutions to iron deficiency for young women living in industrialized countries: a review. Nutrients, 2014; 6 (9): 3747–7376.
5. Fleming D. J., Tucker K. L., Jacques P. F., Dallal G. E., Wilson P. W., Wood R. J. Dietary factors associated with the risk of high iron stores in the elderly Framingham Heart Study cohort. Am. J. Clin. Nutr., 2002; 76 (6): 1375–1384.
6. Güleç U. K., Özgünen F. T., Evrüke I. C., Demir S. C. Anemia in Pregnancy. Arch. Med. Rev. J., 2013; 22: 300–316.
7. Abdelazim I. A. Heme iron to correct Iron deficiency anemia with pregnancy. Clin. Obstet. Gynecol. Reprod. Med., 2017; 3 (3): 2–3.
8. al-Momen A. K., al-Meshari A., al-Nuaim L., Saddique A., Abotalib Z. jt. Intravenous iron sucrose complex in the treatment of iron deficiency anemia during pregnancy. Eur. J. Obstet. Gynecol. Reprod. Biol., 1996; 69:
   121–124.
9. Vihalemm T. 2012. Toitumisteraapia nr 4.

www.farmacija-mic.lv

*Apmaksāta publikācija.