Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR ziņo, ka gandrīz puse Igaunijas ģimenes ārstu nesen ir aizgājuši pensijā vai tuvojas pensijas vecumam. Tā kā gaidāms, ka Igaunijā tā dēvētā “ģimenes ārstu krīze” tuvākā nākotnē saasināsies, tiek domāts, kā novērst ārstu trūkumu. Viena no piedāvātām iespējām ir pacientus ārstēt attālināti, nodrošinot, ka veselības aprūpes centru apmeklē tikai tie, kam nepieciešama izmeklēšana klātienē.
Lai gan ierēdņi saka, ka pašreizējā sistēma ir laba, tomēr ģimenes ārsti strauji iet pensijā un jaunie ārsti nevēlas ieņemt viņu vietu, tādēļ sistēma nevar turpināt pastāvēt bez pārmaiņām.
Pašlaik tiek meklēta alternatīva, kā cilvēkiem nepalikt bez medicīniskās palīdzības. Viena no piedāvātām iespējām ir konsultācijas tiešsaistē.
“Tas ir tas, no kā mēs ļoti baidāmies, jo tas var novest pie situācijas, ka cilvēks, kurš nevar tikt pie ārsta, tā vietā tiek konsultēts tiešsaistē,” saka Ģimenes ārstu asociācijas (Eesti Perearstide Selts) vadītāja Elle-Malla Sadraka.
Pēc Sadrakas teiktā, šāda pieeja ar kara bēgļiem no Ukrainas izmantota jau iepriekš, valstij maksājot privātām klīnikām par tiešsaistes dežūrām, kā arī papildus par katru pieņemšanu. Tomēr viņa uzskata, ka šis ceļš var radīt lielas problēmas 5-10 gadu laikā.
“Problēmas rodas, kad privātās klīnikas sāk diktēt cenu. Somijas piemērs rāda, ka Somijas valsts vairs nevar atļauties apmaksāt primāro veselības aprūpi,” saka Sadraka.
Igaunijas slimokasē vērtē, ka neizbēgami būs jāmaina darbs primārā aprūpē. Igaunijas slimokases ģimenes medicīnas pakalpojumu vadītāja Laura Johanna Tuiska spriež, ka starptautiskie dati liecina, ka kritiski slimu pacientu, kas jākonsultē klātienē, īpatsvars ir ap 15%. Tas nozīmē, ka pārējie varētu iztikt ar neklātienes saziņu ar medicīnas speciālistu.
Avots: ERR