Nav pārliecības, ka aptieku īpašumtiesību reformas rezultātā iedzīvotāju dzīve Igaunijā uzlabosies, un ir iespējams, ka likums tiks atkārtoti atvērts. Tā paziņojis Igaunijas parlamenta – Rīgikogu – Tieslietu komitejas priekšsēdētājs Jānuss Karilaids.
“Mūsu mērķis bija novērtēt likuma kvalitāti, tas ir, pārbaudīt to un iegūt pārliecību. Mans personīgais viedoklis: šodien mēs neesam saņēmuši pilnīgas pārliecības sajūtu, ka tas uzlabos cilvēku dzīvi,” presei paudis deputāts.
Karilaids paudis, ka, saskaņā ar veiktām aptaujām, Igaunijas iedzīvotāji ir apmierināti ar zāļu pieejamību, un, ja reforma var izraisīt vairāku desmitu aptieku slēgšanu, tas nevar veicināt konkurenci, kā to paredzēja reforma, ziņo aģentūra BNS.
Komitejā gan pagaidām nav pieņemts nekāds lēmums. “tagad visi komitejas locekļi var doties uz savām partiju grupām un diskutēt – atvērt šo likumu vai nē,” paudis deputāts.
Izmaiņas Zāļu likumā, kas stājās spēkā 2014. gada jūlijā, nosaka uzņēmējdarbības vertikālās integrācijas aizliegumu, kas nozīmē, ka zāļu vairumtirgotājs vai tā kontrolē esoša sabiedrība nedrīkst būt aptiekas īpašnieks. Pašreizējiem aptieku īpašniekiem ir jāatsakās no aptuveni 220 aptiekām vēlākais līdz 2020. gada 1. aprīlim, kad beidzas likumā noteiktais pārejas periods. Turklāt likumā ir noteikts ierobežojums attiecībā uz aptieku īpašumtiesībām, saskaņā ar kuru aptiekas uzņēmuma daļu vairākuma īpašnieks var būt tikai persona ar farmaceitisko izglītību, un vienai persona drīkst piederēt līdz četrām aptiekām.
Neskatoties uz to, Lietuvas holdinga “Euroapotheca” Igaunijas meitasuzņēmums “Euroapteek” šogad martā nopirka Igaunijas aptieku tīklu “Ulikooli Apteek” ar 13 aptiekām un ir gatavs turpināt piedāvāt franšīzes pakalpojumus 11 aptiekām, kas iepriekš “Ulikooli Apteek” tīklā darbojās pēc franšīzes principa.
Zāļu vairumtirgotāji, aptieku pārstāvji un Igaunijas Konkurences iestāde pauduši atbalstu iespējai pārtraukt likumā ierakstīto reformu vai to apturēt uz laiku.