Īsākais atkārtotas invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas termiņš būs viens gads, otrdien lēma valdība.
Kā norāda Veselības ministrijā (VM), šādā veidā tiks mazināts administratīvais slogs gan pašām personām ar invaliditāti, gan citiem procesā iesaistītajiem speciālistiem, kuriem jāgatavo nepieciešamie dokumenti atkārotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai.
Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi varēs veikt pirms minētā termiņa, ja personai veselības traucējumi ir nepārejoši, radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti. Invaliditātes statuss kopumā ir saistāms ar stabiliem funkcionēšanas ierobežojumiem, par kuriem objektīvi var secināt, ka vismaz sešu mēnešu periodā piemērotā ārstēšana nav devusi vēlamos rezultātus, atzīmē VM.
Līdzšinējie noteikumos bija paredzēts, ka “personai, kurai noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums, ir tiesības lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi jebkurā laikā, ja personas veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un tā radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti”.
Nosakot invaliditātes termiņu, Valsts komisija ņem vērā veselības traucējumu un funkcionēšanas ierobežojumu stabilitātes prognozi. Bērniem invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem, kā arī uz periodu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – šādu termiņu nosaka klasificētu anatomisku defektu vai veselības traucējumu gadījumos, kā arī ja līdz bērna pilngadības sasniegšanai atlicis mazāk nekā gads vai ja bērnam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta vismaz vienu gadu.
Savukārt personai no 18 gadu vecuma invaliditāte tiek noteikta uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem, kā arī bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa uz mūžu. Šādu termiņu nosaka klasificētu anatomisku defektu vai veselības traucējumu gadījumos, vai ja ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati invaliditātes grupa nepārtraukti bijusi noteikta vismaz piecus gadus.
Līdzšinējos noteikumos bija paredzēts, ka personai ir tiesības lūgt veikt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. Sešu mēnešu ārstēšanās periods bijis paredzēts, lai veidotu nosacītu robežšķirtni starp ‘īslaicīgiem’ un ‘stabiliem’ funkcionēšanas ierobežojumiem, kas jau ir pamats invaliditātes noteikšanai. Īslaicīgu veselības traucējumu gadījumā atbalsts personai darbspējīgā vecumā primāri ir nodrošināms slimības pabalsta ietvaros.
Ņemot vērā, ka iedzīvotājiem un, iespējams, ģimenes ārstiem kā nosūtījuma sagatavotājiem var nebūt uzreiz skaidrs, kuros gadījumos var pirms laika vērsties uz atkārtotu invaliditātes ekspertīzi Valsts komisijā un kuri ir gadījumi, kad iedzīvotājam šādu nosūtījumu var atteikt, iesniegumu, kas atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai Valsts komisijā ir iesniegts līdz šī gada 31.decembrim, Valsts komisija izskata un invaliditāti un darbspēju zaudējumu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 31.decembrim.
Avots: LETA