Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka teju 60% pieaugušo iedzīvotāju Latvijā ir liekais svars vai aptaukošanās. Statistika par bērniem arī neiepriecina: no liekā svara cieš katrs piektais. Latvijā aptaukošanās līmenis pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju par 6,4% Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prognozē, ka līdz 2050.gadam liekā svara un aptaukošanās izraisīto slimību dēļ paredzamais dzīves ilgums dalībvalstīs vidēji samazināsies par 3 gadiem. Problēmas radītās finansiālās sekas veidos IKP samazinājumu virs 4%, bet ar lieko ķermeņa masu saistīto slimību ārstēšanai tiks novirzīti izdevumi, kas atbilst aptuveni 6% no valsts kopējā veselības nozarei piešķirtā finansējuma Lai arī plānots paplašināt svara korekcijas programmas un apmācīt ārstniecības personas efektīvāk diagnosticēt šo saslimšanu, pagaidām nav izstrādāts konkrēts rīcības algoritms. Cilvēki ar lieko svaru ir nonākuši neapskaužamā pozīcijā – sabiedrībā viņi kļūst par stigmatizētas un nevēlamas uzmanības objektu, kamēr veselības aprūpes sistēmā viņu vajadzības joprojām netiek pilnībā uzrunātas.
Liekais svars bieži tiek uzskatīts par estētisko defektu un tam netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Cilvēkiem ar lieko svaru mēdz ieteikt “nomest pāris kilogramus”, šajā cīņā atstājot vienus. Pie kādiem speciālistiem vērsties? Kā rīkoties? Šie jautājumi tiek atstāti paša cilvēka ziņā, kas nereti beidzas ar ātru, bet neefektīvu un pat bīstamu risinājumu meklējumiem. Turklāt pētījumi liecina, ka cilvēki ar lieko svaru bieži saņem zemāku ārstniecības pakalpojumu kvalitāti, jo pastāv lielāks risks nesaņemt precīzu diagnozi un atbilstošu ārstēšanu. Ja vizīte aprobežosies ar virspusējiem norādījumiem un ieteikumiem, pacienti var kļūt mazāk motivēti vērsties pēc palīdzības un atbalsta pie ārstniecības personām. Tādēļ ir būtiski izglītot sabiedrību par liekā svara un aptaukošanās sarežģīto dabu, tostarp par kaunināšanas un stigmatizēšanas negatīvajām sekām.
“Stigmatizēšana nepalīdz cilvēkiem saņemties samazināt svaru, tāpēc būtu nepieciešams mainīt izpratni par to, ka liekais svars ir tikai estētiska problēma. Aptaukošanās ir kompleksa slimība, kas izraisa dažādus veselības traucējumus, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, metabolos traucējumus, muskuļu un skeleta sistēmas slimības, elpošanas sistēmas slimības, neauglību, kā arī palielina ļaundabīgu audzēju attīstības risku. Pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka aptaukošanās un citas hroniskas slimības būtiski pasliktināja COVID-19 norisi. Situācija ir kritiska, tāpēc ir nepieciešams mazināt sabiedrības nosodījumu, tā vietā piedāvājot reālus risinājumus, kas ietver gan individuāli izstrādātas uztura un fizisko aktivitāšu rekomendācijas, gan farmakoloģiskās ārstēšanas ieteikumus, ja nav sasniegti svara samazināšanas mērķi. Nereti par vienīgo liekā svara iemeslu sabiedrībā uzskata pārmērīgu ēšanu, taču tas ir tikai viens no faktoriem. Nedrīkst aizmirst arī par mazkustīgu dzīvesveidu, psihiskās veselības traucējumiem, tostarp nepietiekamu miega daudzumu, hormonālu disbalansu, ka arī sociālekonomisko stāvokli un, protams, ģenētiskajiem riska faktoriem, jo pēdējie nosaka 60-70% no aptaukošanās attīstības dzīves laikā. Diemžēl liekais svars un aptaukošanās bieži ārstēt novēloti, kad jau ir attīstījušās nopietnas komplikācijas,” stāsta P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Kristīne Ducena.
“Kā endokrinologs es novēroju, ka cilvēki ar lieko svaru pie manis bieži vēršas novēloti – nevis ar aptaukošanos kā galveno problēmu, bet jau ar 2. tipa cukura diabētu, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas slimībām. Tā tam nav jābūt! Liekais svars jau ir gana nozīmīgs iemesls apmeklēt speciālistu, un ne vienu vien. Aptaukošanās prasa kompleksu pieeju – ir ieteicama gan uztura speciālista, gan rehabilitologa, gan endokrinologa konsultācija. Diemžēl daudzi cilvēki ar lieko svaru izvēlas cīnīties vieni. Tā tam nav jābūt,” pārliecināta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe, profesore Ilze Konrāde. “Pacienti brīžiem apmaldās veselības aprūpes sistēmā, tāpēc nepieciešams ilgtermiņa atbalsts un ārstēšanas gaitas uzraudzība, kas ir ļoti nozīmīgi, lai sasniegtu klīnisko un terapeitisko mērķi. Jānosaka skaidrs rīcības ceļš, lai ģimenes ārsti un citu specialitāšu ārsti zinātu, kā rūpēties par pacientiem ar lieko svaru. Nepietiek ar plakātu veida saukļiem – sporto, ēd vairāk dārzeņu – jāpārliecinās, ka konkrētais pacients tiešām prot un spēj ieviest savā dzīvē ilgtermiņa pārmaiņas. Pret cilvēkiem ar lieko svaru ir jāizturas ar izpratni un empātiju, nav pieļaujama kaunināšana un visu problēmu norakstīšana uz slinkumu un vājo gribasspēku. Būt cilvēkam ar lieko svaru nav viegli – ne fiziski, ne sociāli, ne mentāli. Neviens to neizvēlas labprātīgi,” atzīst Konrāde.
Ir nepieciešams mainīt sabiedrības un medicīnas speciālistu skatījumu uz lieko svaru – no vienkāršotas, stigmatizējošas pieejas, kas pārāk daudz uzsver individuālo atbildību, uz kompleksu, zinātniski pamatotu un sistemātisku risinājumu. Liekā svara ārstēšana prasa multidisciplināru pieeju, jo tā ir hroniska slimība ar daudzveidīgām cēloņsakarībām – ģenētiskiem, metaboliskiem, psiholoģiskiem un sociāliem faktoriem. Lai sasniegtu ilgstošus un reālus uzlabojumus, nepieciešama koordinēta sadarbība starp veselības aprūpes sistēmu, politikas veidotājiem un sabiedrību. Tikai tā varam nodrošināt, ka cilvēki ar lieko svaru saņem savlaicīgu, kvalitatīvu un cieņpilnu ārstēšanu, kas veicina gan veselību, gan dzīves kvalitāti.
Par Lilly
Lilly ir farmācijas uzņēmums, kas pārvērš zinātni dziedināšanā, lai uzlabotu cilvēku dzīvi visā pasaulē. Jau gandrīz 150 gadus mēs esam jaunu, dzīvi mainošu atklājumu pionieri, un šodien mūsu medikamenti palīdz desmitiem miljonu cilvēku visā pasaulē. Izmantojot biotehnoloģijas, ķīmijas un ģenētiskās medicīnas potenciālu, mūsu zinātnieki mērķtiecīgi strādā pie jaunu risinājumu radīšanas, lai cīnītos ar dažiem no būtiskākajiem mūsdienu veselības izaicinājumiem: pārdefinē cukura diabēta aprūpi; ārstē aptaukošanos un samazina tās postošākās ilgtermiņa sekas; virza uz priekšu cīņu pret Alcheimera slimību; piedāvā risinājumus smagām imūnsistēmas saslimšanām; un pārvērš visgrūtāk ārstējamās onkoloģiskās slimības par kontrolējamām diagnozēm. Ar katru soli ceļā uz veselīgāku pasauli mūs vada viena motivācija – padarīt dzīvi labāku vēl miljoniem cilvēku. Tas ietver arī inovatīvu klīnisko pētījumu īstenošanu, kas atspoguļo mūsu sabiedrības daudzveidību, kā arī darbu pie tā, lai mūsu medikamenti būtu pieejami un finansiāli izdevīgi. Plašāka informācija pieejama: Lilly.com un Lilly.com/news, kā arī uzņēmuma sociālajos tīklos Facebook, Instagram un LinkedIn.
Atsauces
1. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2022. gads
2. Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums 2022./2023. mācību gada aptaujas rezultāti un tendences
3. https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/vm-lieka-svara-epidemija-ir-jaaptur
4. Puhl, R.M., Lessard, L.M., Himmelstein, M.S., & Foster, G.D., 2021. The roles of experienced and internalized weight stigma in healthcare experiences: Perspectives of adults engaged in weight management across six countries. Sutin, A.R., Stephan, Y., & Terracciano, A.,2015. Weight discrimination and risk of mortality. Psychological Science
Avots: LETA
