Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) konferencē 26. septembrī paneļdiskusijā “Zāļu lietošanas pārskats – kur esam, kurp ejam?” pilotprojekta darbagrupas aktīvisti pastāstīja par līdz šim paveikto un iezīmēja nākamos soļus.
Oktobra sākumā pilotprojekta farmaceiti liek punktu projektā iesaistīto pacientu zāļu lietošanas pārskatos (ZLP), pēdējie ZLP nonāk pie pacientiem, bet pēc tam tiks apkopoti rezultāti, notiks pētīšana un secinājumu izdarīšana.
LFB prezidente Dace Ķikute atzīmēja, ka pilotprojektā jau aizritējuši teju divi gadi. Pirmais gads pagāja finansējuma piesaistīšanā, Latvijas apstākļiem atbilstošu ZLP vadlīniju veidošanā, paralēli notika darbs pie projekta satura un IT rīka radīšanas, lai šovasar 49 drosmīgi kolēģi varētu strādāt aptiekās ar pacientiem un apliecināt, ka mums šis pakalpojums ir pa spēkam, bet pacientiem un ārstiem tas ir vajadzīgs.
D. Ķikute teica lielu paldies LFB valdes locekļiem par operatīvu darbību fundamentālu lēmumu pieņemšanā saistībā ar pilotprojektu. “Pēdējos gados katrā valdes sēdē neiztrūkstošas bija apspriedes par pilotprojektu – tā bija mūsu aktualitāte, karstā tēma. Tas prasīja daudz enerģijas, bet viennozīmīgi varu teikt, ka projekts ir ieguldīto pūļu vērts,” atzīst biedrības vadītāja.
Viņa pastāstīja, ka arī projekta nākotne kļūst cerīga, jo Veselības ministrija iesaistījusies ar nepieciešamās normatīvo aktu bāzes veidošanu, Aptieku darbības noteikumos iestrādājot aptieku pakalpojumu sniegšanu.
Kā sokas pilotprojektā?
Klīniskais farmaceits un viens no projekta vadītājiem Atis Behmanis ziņoja, ka ZLP pilotprojekts ir aktīvās fāzes finālā, bet oktobrī sāksies rezultātu apkopošana, lai noskaidrotu, cik laikietilpīgs ir šis pakalpojums, cik tas maksā un citus parametrus. “Rezumējot paveikto, gribam analizēt pilotprojektā atklātās zāļu lietošanas kļūdas, piemēram, vai tās ir biežāk kādu diagnožu gadījumā vai raksturīgas kādai zāļu grupai. Mēģināsim saprast, kādiem pacientiem šis pakalpojums ir vairāk piemērots (skaidrs, ka tie nav pacienti, kas lieto tikai divus medikamentus – viņus varam konsultēt zāļu iegādes laikā).“
“Projekts ir izkustinājis jautājumus, kas agrāk šķita nerisināmi. Farmaceiti jau sen norādīja, ka kvalitatīvam darbam jābūt iespējai e-receptē redzēt pacientam iepriekš izrakstītās receptes. Pilotprojekta gaitā kļuva skaidrs, ka no tā ir atkarīgas farmaceita iespējas pilnvērtīgi veikt ZLP. Prieks, ka Veselības ministrijā šis fakts ir pieņemts, un pašlaik notiek sarunas, kā to tehniski atrisināt, “ vērtē A. Behmanis.
Vai pilotprojektā piedalījušies pacienti ir apmierināti ar iegūto? Pacienti divas nedēļas pēc pakalpojuma saņemšanas tālrunī saņēma apmierinātības anketu. Iepazīstoties ar atbilžu saturu, var teikt, ka visi ir bijuši apmierināti ar komunikāciju un pakalpojumu kā tādu. Turklāt vairums norādījuši, ka nākotnē gribētu ZLP saņemt atkārtoti vajadzības gadījumā, norāda kolēģis.
Klīniskā farmaceite Annija Seile pastāstīja par novērotām zāļu lietošanas problēmām. Protams, ka lielākās grūtība rada polifarmācija, īpaši ja pacients izrakstīts no slimnīcas un īsā laikposmā viņu konsultējuši vairāki ārsti. Šādās situācijās pacients vairs nezina, kuras zāles turpināt lietot un kuras no agrāk lietotām vairs nav vajadzīgas.
Projektā bijis daudz ziņojumu par dubultmedikāciju, kā arī novērota AKE inhibitoru un ARB vienlaicīga lietošana. Vienā gadījumā pacients lietojis dažādu ražotāju vienāda sastāva trīskāršas kombinācijas tabletes pret paaugstinātu asinsspiedienu. Mājas aptieciņā mēdz būt vairāki NPL, ko pacienti mēdz lietot vienlaikus. Vairākiem pacientiem tikusi atklāta metformīna izraisīta caureja, un problēma tika risināta.
Saņemta atgriezeniskā saite, ka, ārstiem iepazīstoties ar ZLP ieteikumiem, pacientiem ir pārskatīta diagnoze, mainīta terapija. Vairāki farmaceiti saņēmuši ārstu atzinību, ka pilnīgi apkopoti pacienta lietotie līdzekļi, arī bezrecepšu, par kuriem ārstiem ir vismazāk informācijas. Acīmredzot, pacienti nespēj ierobežotā laikā ārstam pastāstīt par visām lietotām zālēm, bet ZLP dod šādu unikālu iespēju.
Top noteikumi par farmaceitiskiem pakalpojumiem
LFB viceprezidente Inga Gūtmane ziņoja, ka 25. septembrī, Pasaules farmaceitu dienā, Veselības ministrijā notikusī diskusija par aptieku pakalpojumiem noritēja ļoti labvēlīgā gaisotnē. Priekšlikumiem nebija nopietnu iebildumu, klātesošie sniedza idejas, kā uzlabot to vai citu aspektu. “Mums ir lielas cerības, ka ideja par aptieku pakalpojumiem īstenosies. Mūsu profesionālās iespējas sniegt iedzīvotājiem konsultācijas palielināsies. Taču mums būs jāgatavojas šiem jauninājumiem un jāturpina izglītoties, lai konsultācijas būtu tādā līmenī, kādu, ienākot aptiekā, sagaida pacients.
I. Gūtmane prezentēja ar konsultēšanu saistīto pakalpojumu veidus, kas izstrādāti Veselības ministrijā sadarbībā ar LFB.
Zāļu lietošanas pārskats. Farmaceits pārskata pacienta faktisko farmakoterapiju un sakārto to pacientam optimālā veidā, atceļ dubultmedikāciju, koriģē uztura bagātinātāju un bezrecepšu zāļu lietošanu, bet nemaina ārsta ordinētu farmakoterapiju. Farmaceits var norādīt uz iespējamām problēmām recepšu zāļu lietošanā, mijiedarbību, blaknēm, bet pacienta ziņā ir vērsties ar šo informāciju pie ārsta.
Pacientu ar hronisku slimību uzraudzība. Farmaceiti šo pakalpojumu var sniegt pacientiem, kas regulāri lieto zāles kādas hroniskas slimības gadījumā. Šeit iederas jautājumi par pašsajūtu saistībā ar slimības kontroli, ieskaitot laboratorisku mērķu sasniegšanu, konsultācijas par veselīgu dzīvesveidu. Konsultācijas varēs notikt ne tikai aptiekā, bet arī pansionātos un aprūpes centros.
Farmaceita parakstīta recepte. Farmaceits drīkst atkārtoti izsniegt recepšu zāles, pagarinot recepti, ja ārsts pacientam jau parakstījis zāles vismaz trīs mēnešu lietošanai, zāles izlietotas, bet jaunu ārsta recepti nevar saņemt. Farmaceits drīkstēs parakstīt zāles e-veselībā mēnesi ilgai lietošanai un tās izsniegt. Pagaidām farmaceits nevarēs parakstīt zāles kompensācijas sistēmas ietvaros, pacientam par tām būs jāmaksā. Ārsts, kas zāles parakstījis, būs informēts par farmaceita recepti.
Cita situācija ir neatliekams gadījums, ja pacients nevar saņemt ārsta konsultāciju vai ārsts pa tālruni lūdz izsniegt zāles. Farmaceits varēs parakstīt un izsniegt zāles līdz piecu dienu lietošanai vai vienu vismazāko iepakojumu, bet nedrīkstēs atkārtoti izsniegt zāles tam pašam pacientam.
Farmaceiti nedrīkstēs parakstīt narkotiskās un psihotropās zāles, antibakteriālus līdzekļus, anaboliskus steroīdus, testosteronu, augšanas hormonus vai to analogus.
Slimnīcā strādājoši klīniskie farmaceiti varēs veikt zāļu saskaņošanu. Šis pakalpojums ietver pacientam parakstīto zāļu padziļinātu salīdzināšanu ar pacienta faktiski lietotām zālēm, kā arī pacienta klīniskas informācijas apkopošanu (piemēram, par vispārējo veselības stāvokli, slimības vēsturi, kontrindikācijām, blaknēm, laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, hronisku slimību ārstēšanu un līdzestību). Pārskatā vērtēs pacienta lietoto zāļu atbilstību, drošumu un efektivitāti, identificējot faktiskās un potenciālās problēmas.
Klīniskais farmaceits varēs sagatavot pacientam, ģimenes ārstam un ambulatoriskiem speciālistiem paredzētu pacienta izrakstu no slimnīcas. Līdz ar to pacientam būs skaidrs, kuras zāles un kā viņam
jāturpina lietot, ārstējoties ambulatoriski.
Zāļu saskaņošanu varēs veikt arī ambulatoriski – poliklīnikā vai aptiekā.
Pirms pakalpojumu sniegšanas speciālistiem būs jāiziet atbilstošas akreditētas apmācības.
Cerams, ka visus šos pakalpojumus varēs dokumentēt ZLP pilotprojekta IT rīkā.
Savukārt farmaceita asistenti pēc apmācībām drīkstēs veikt mērījumus, bet interpretēt rezultātus un skaidrot ir klīniskā farmaceita un farmaceita uzdevums.
Lai ikviens speciālists zinātu, kā šie pakalpojumi veicami, pēc noteikumu apstiprināšanas LFB izstrādās priekšrakstus un apmācības.
Priekšlasījuma nobeigumā I. Gūtmane dalījās ar vīziju par nākotnes aptieku – tā būs konsultāciju kabinets, kurā farmācijas speciālisti varēs nodot savas zināšanas konkrētiem pacientiem viņu veselības uzlabošanai. Klausītāji šos vārdus sveica ar ovācijām.
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča dalījās ar ziņām no Eiropas Parlamenta, kur nupat EP prezidente Roberta Metsola runā uzsvērusi farmaceitu nozīmi veselības aprūpē. Eiropā ir skaidrs, ka pakalpojumi ir galvenais farmaceitu rīks nākotnē.
Farmaceiti iekaro šīs pozīcijas, jo krīzes laikā bieži vien lāpa veselības aprūpes sistēmas caurumus, piemēram, Covid-19 laikā vairākās valstīs uzplauka farmaceitiskie pakalpojumi.
Aptieka kļūst par primārās veselības aprūpes punktu. Farmaceiti uzņemas vakcinēšanu, zāļu parakstīšanu, konsultēšanu, testēšanu. Citur Eiropā tas jau notiek, un lieliski, ka Latvijas Veselības ministrijai ir skaidrs, kurp virzāmies. Pēc vairākiem gadiem Latvijas aptiekās plauks tie pakalpojumi, kas Eiropas rietumos jau ir ierasta lieta.
Stāsta pilotprojekta dalībnieces
Turpinām iepazīstināt ar kolēģu pieredzi, kuras iznesušas projekta praktisko daļu uz saviem pleciem. ZLP veikšanai patērētais laiks ir svarīgs – tas noteiks pakalpojuma maksu un lielā mērā ir atkarīgs no pacienta lietoto zāļu skaita. Vairums projekta pacientu lietoja virs 10 zālēm, bet kāds pat 31. Atliek vien apbrīnot farmaceitu spēju atrast katram līdzeklim īsto vietu pacienta dienaskārtībā un atsijāt liekos.
Farmaceites stāsta, ka katrs nākamais pacients dod pārliecību un arī slīpē spēju ātrāk orientēties zāļu īpatnībās. Pēc desmit ZLP izveidošanas iegūts labs līmenis, tādēļ būtu labi turpināt iesākto, lai prasmes neaizmirstas.
ZLP ir intensīva zināšanu atsvaidzināšana
Sarma Legzdiņa (Limbažu aptieka) augustā jau sniedza pēdējās konsultācijas. Katra tikšanās ar pacientu viņai aizņēmusi apmēram stundu, vēl datu ievadīšana programmā, informācijas meklēšana par zālēm. “Jaunāki farmaceiti droši vien datus ievada ātrāk, bet es nepaspēju tos ievadīt programmā sarunas laikā. Daru to pēc tikšanās ar pacientu. Ir liela atšķirība, vai pacients lieto piecas vai 8–12 zāles – jo vairāk zāļu, jo ilgāks darbs. Meklējot informāciju, stundas aizrit ļoti ātri. Skatos laika uzskaiti datorā un paralēli telefonā. Paiet vismaz sešas stundas,” patērēto laiku vērtē kolēģe. Rezumējot, kolēģe saka – tā ir kārtīga darbadiena, lai vienam pacientam sagatavotu ZLP.
Papildus laiks paiet ieteikumu avotu meklēšanai datubāzēs, piemēram, Synbase. “Man nav viegli lasīt angļu valodā. Derētu augstāks līmenis, lai raiti uztvertu vadlīnijas. Taču visu vajadzīgo varu sameklēt. Ja vajag padomu, jautāju mentoram, jūtu klīniskā farmaceita kompetenci. Dažkārt uzticu mentoram pārskatīt ZLP, īpaši ja rakstu ieteikumus, ko pacients var nodot ārstam, bet parasti uzdodu tikai neskaidros jautājumus.”
Ko Sarmai pašai dod dalība projektā? Viņa ieraudzījusi savu darbu citā gaismā: “Sākumā likās, ka būs par grūtu. Gribējās mukt. Tad nāca viens, otrs, trešais, ceturtais pacients… un viss nostājās savās vietās. Tagad ikdienas darbā, pie letes apkalpojot klientus, ar citām acīm raugos uz polifarmāciju – ja e-receptē pacientam ir pilns ekrāns ar zālēm, jau raisās domas, kā tās sakārtot lietošanai dienas laikā, kuras var lietot kopā, kuras nē. Diemžēl pie letes gan garai sarunai nav laika.”
Sarma vērtē, ka ZLP sagatavošanas prakse ir pat vērtīgāka zināšanu papildināšanai nekā semināri, jo par katru medikamentu viņa cenšas iegūt pilnīgu informāciju, notiek intensīvāka informācijas apstrāde.
“Līdz šim nebiju paraudzījusies uz pacientu lietoto zāļu kopumu. Daudziem pacientiem ir līdzīgas diagnozes, viņi lieto diezgan līdzīgu zāļu sarakstu. Gandrīz katrs mans klients lieto aspirīnu mazā devā, diurētiskus līdzekļus pret asinsspiedienu. Ar laiku šie tipiskie gadījumi būs tie, kam ZLP veidošanā vajadzēs veltīt arvien mazāk laika.”
Sarma sākumā bažījusies, ka diez vai izdosies atrast ko uzlabojamu pacientu zāļu lietošanā un zāļu kombinācijās. Taču izrādījies, ka ieteikumi un kļūdu labojumi ir katram pacientam. Ģimenes ārstiem patiešām pietrūkst laika, lai pamatīgi skaidrotu zāļu lietošanas nianses.
Kolēģe saņēmusi labas atsauksmes par ZLP no vairākiem klientiem. Galvenais – viņi cenšas ievērot izveidoto zāļu lietošanas shēmu, par to farmaceitei lielākais gandarījums.
Arī turpmāk Sarma neatteiks, ja kāds klients lūgs izveidot ZLP: “Jau krietni pirms šī projekta klienti mēdza atnest savu zāļu krājumu, lai ieviešam tajā skaidrību, tad ar jauno pieredzi grēks būtu nepalīdzēt.”
Farmaceite novērojusi, ka klienti saprot, cik šis darbs ir sarežģīts. Kāds pacients pat brīnījies, ka viņam nav jāmaksā par tik nopietnu iedziļināšanos. Teicis: sakiet summu, samaksāšu.
Sarma atzīst, ka ZLP veikšana noteikti ceļ farmaceitu prestižu, un šī pieredze viņai ir ļoti vērtīga.
Pacientiem svarīgs veltītais laiks
Džamila Romančuka (Euroaptieka Rīgā) ir jaunākas paaudzes farmaceite un uzreiz saka, ka projekts bijis ļoti interesants. Viņa ne tik daudz atklājusi ko jaunu savā profesijā, bet novērojusi, ka pacienti atklājuši daudz jauna par farmaceitiem: “Viņi pārliecinās, ka mēs ne tikai pārdodam zāles, stāvam pie kases, bet mums var daudz jautāt un uzzināt daudz nozīmīgu lietu par veselību.”
Vairums Džamilas klientu ir cilvēki gados. Viņi ļoti novērtē, ka viņus uzklausa, nesteidzina: “Uzreiz pasaku, ka laika būs tik, cik vajadzēs. Tas viņiem ir ļoti svarīgi. Protams, dažkārt parunājas arī ārpus tēmas. Bet jāļauj stāstīt un jautāt par šaubām, bažām, jo brīvā sarunā atklājas svarīgas lietas, ko ārstam neizdodas izstāstīt steigas dēļ.”
Džamila domā, ka pacienti neaizmirsīs šādā dziļā un atklātā sarunā pārrunāto, viņa aicina klientus arī piezvanīt, ja vēlāk rodas neskaidrības. Daži ir izmantojuši atļauju un sazinājušies laikā starp abām konsultācijām: “Ja izdodas laba komunikācija, domāju, ka ieteikumu ievērošana varētu būt noturīga. Aicinu arī saglabāt manu tālruņa numuru, esmu gatava sazināties un palīdzēt arī pēc projekta beigām.”
Džamila atzīst, ka projekts ir bijis lielisks zināšanu atkārtošanai. Viņa dalās ar apgūto materiālu ar aptiekas kolēģiem, jo “tas var noderēt citiem pacientiem, tas ir vērtīgi arī aptiekai”.
“Informācijas meklēšana projekta vajadzībām man sasaucas ar studiju laiku, kad mācījāmies vērtēt klīniskos pētījumus, izdarīt secinājumus. Strādājam ar datubāzēm, pētījumiem, zinātni, faktiem. Tā ir uzticama, pierādījumos balstīta, neitrāla informācija.”
Kolēģe labprāt izmantojusi klīniskā farmaceita palīdzību, lūgusi uzmest aci katram pārskatam: “Klīniskais farmaceits ir gudrs speciālists, kas dalās ar savām zināšanām, var palīdzēt noformulēt ārstam paredzēto informāciju. Mūsu mērķis nekādā gadījumā nav apšaubīt ārstu, bet dalīties ar pacienta problēmas risinājuma variantiem, lūgt ārsta iesaistīšanos, lai atrastu labāko pacientam.” Džamila labprāt pēc pāris mēnešiem pārrunātu ar pacientu un ārstu rezultātus, lai saņemtu atgriezenisko saiti.
Farmaceite domā, ka būtu lietderīgi ZLP ieviest pastāvīgā praksē, jo pacientiem ir interese un palīdzība viņiem ir nepieciešama. Džamila uzskata, ka svarīgāk šo pakalpojumu ieviest mazākās pilsētās, lai katrā ir vismaz viens ZLP speciālists, bet Rīgā speciālisti vienmēr būs.
Jākopj ārsta un farmaceita sadarbība
Linda Kreitūze (Benu aptiekas Salacgrīvā vadītāja) iesaistījusi pastāvīgos aptiekas klientus, uzrunājot tos, kas lieto daudz zāļu. Viens salacgrīvietis pieteicies portālā zaluparskats.lv.
Kolēģe atzīst, ka sākumā bijis diezgan grūti apgūt datorprogrammu, aizpildīt ailes, bet ar laiku iestrādājusies. Tomēr tas vienalga bijis laikietilpīgi. Ja gadījums bijis neierasts, nācies vākt daudz informācijas, lasīt. Linda sākusi ar grūtāko – pirmais pacients bija ar sarežģītām diagnozēm un lielu zāļu skaitu. Tad bijuši pacienti ar līdzīgām slimībām un zālēm – izveidojās standartieraksti, ko var pat pārkopēt.
Linda pievērš uzmanību dzīvesveida ieteikumiem: “Ja pacients atzīstas, ka lieto alkoholu, brīdinu par tā negatīvu ietekmi kopā ar zālēm. Citam klientam iedevu materiālu par ieguvumiem veselībai, ja atmetīs smēķēšanu.”
Informāciju farmaceite meklē Drugs.com, Synbase, Medscape, ņem palīgā arī G. Biksones grāmatas.
Linda vērtē, ka šis projekts jūtami ceļ profesionalitāti. Viņa gribējusi atsvaidzināt zināšanas, un tas ir izdevies. Biežākās mijiedarbības jau iegaumētas. Linda atzīst, ka ikdienas darbs nemudina studēt literatūru, jo trūkst laika, lai noskaidroto pastāstītu pacientam. Taču projektā gūto Linda pamanās ievīt ikdienas sarunās ar klientiem aptiekā, viņa vairāk stāsta klientiem par mijiedarbību, farmakoterapijas niansēm.
Projekts farmaceitē modinājis vēlmi mācīties: “Atklāju, ka man ir kur augt. Pat apskatījos klīniskās farmācijas studiju programmu. Gribētos pamatīgāk pieķerties studijām, ja nākamgad vēlme būs saglabājusies.”
Kolēģe apzinās, ka svarīga ir laba sadarbība ar ārstiem: jāsaprot, kā to veidot, kas ārstam būtu aktuāls, ko var dot farmaceits. Viņa domā, ka ārstu auditorijai būtu vērts vairāk stāstīt par ZLP projektu, lai veidotos ciešāka saikne starp abām profesijām: “Vēl jāpiestrādā pie komunikācijas. Labprāt apspriestos ar mūsu pilsētas ārstiem – ko viņi no manis sagaida, vai uzticas, kādas informatīvas datubāzes izmanto savā darbā, gribētos, lai mani ieteikumi ārstam patiešām noder.”
