11.martā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) telpās notika žurnāla “Materia Medica” rīkota diskusija par aptieku izvietojuma kritēriju iespējamo atcelšanu. Jau ziņojām, ka vairāki farmaceiti Satversmes tiesā iesnieguši iesniegumu, lai apstrīdētu normas, kas viņiem liedz atvērt savu aptieku. Šāda iespēja liegta ierobežojošo aptieku izvietojuma kritēriju dēļ.
Uz diskusiju 11. martā “Materia Medica” redaktore Olita Zariņa bija aicinājusi juristu Edgaru Zelderi, kurš pārstāv septiņus farmaceitus, kas iesnieguši minēto prasību Satversmes tiesā, LFB prezidenti Kitiju Blumfeldi, Aptieku īpašnieku asociācijas (AĪA) valdes priekšsēdētāju Jāni Lībķenu, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības (LBFA) vadītāju Sigitu Čulkstenu, Aptieku biedrības (AB) valdes priekšsēdētāju Agnesi Riteni un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Farmācijas nodaļas vadītāju Intu Saprovsku. Diskusijā klāt bija arī portāla www.farmacija-mic.lv redaktore Elīna Badune un LFB projektu koordinators Austris Dūda.
Kā sevis pārstāvēto farmaceitu motīvus skaidroja E.Zelderis, šie nozares speciālisti iestājas pret aptieku ķēžu paplašināšanos un jaunu aptieku tīklu ienākšanu Latvijā, kā arī, rosinot aptieku izvietojuma kritēriju atcelšanu, vēlas dot iespēju jaunajiem farmaceitiem atvērt pašiem savas aptiekas. Pretrunas šādā prasībā tiesai saskatīja J.Lībķens, apšaubot, ka kritēriju atcelšana varētu dot lielākas iespējas jauniem farmaceitiem.
Diskusija izvērsās visai karsta, sākotnēji tās dalībniekiem neizdevās izprast vienam otra darbības motīvus. Arī atskats pagātnē uz E.Zeldera piecus gadus ilgušajiem centieniem mainīt situāciju nozarē par labu farmaceitiem, rosināja diskusijas dalībnieku savstarpēju nesaprašanos.
LFB prezidente K.Blumfelde atgādināja biedrības un farmaceitu ilgstošo cīņu 2010. gadā par Farmācijas likuma normu saglabāšanu, kas paredzētu ekskluzīvas īpašumtiesības uz aptiekām tikai farmaceitiem. Kā secināja vairāki diskusijas dalībnieki, šis ceļa posms jau noiets un jādomā par to, kā dot lielākas iespējas farmaceitiem, neliekot zaudēt tiem kolēģiem, kam šobrīd jau pieder aptieka.
Kā diskusijā pauda A.Ritene, atceļot esošos kritērijus un dodot iespēju atvērt jaunas aptiekas jebkuram, individuālās aptiekas vairs nespēs izturēt konkurences cīņu: lielajām ķēdēm atverot arvien jaunas aptiekas ienesīgās vietās vai blakus neatkarīgajām aptiekām, to stundas būs skaitītas. Līdzīgās domās bija I.Saprovska, kas norādīja, ka bez tālāku soļu ieskicēšanas kritēriju atcelšana dod zaļo gaismu aptieku ķēžu īpašniekiem.
J.Lībķens, paužot sevis pārstāvētās asociācijas viedokli, sacīja, ka aptieku īpašumtiesībām būtu jābūt jebkuram, ne tikai farmaceitiem, taču viņš zināja teikt, ka lielo aptieku ķēžu vidū nav vienotas nostājas par to, vai kritēriji būtu atceļami.
S.Čulkstena atklāja, ka vairāki kolēģi esot pārliecināti – iesniegums Satversmes tiesā nācis no LBFA. Taču tā neesot patiesība. Iesnieguma iniciatorus E.Zelderis neatklāj. Tie esot gados jauni farmaceiti, kas augstskolu absolvējuši pēc 2002. gada. Daļa klātesošo atzina, ka minētā prasība tiesai radot aizdomas par kādas aptieku ķēdes interešu pārstāvēšanu, ko E.Zelderis kategoriski noliedza.
S.Čulkstena gan atzina, ka LBFA varētu atbalstīt kritēriju atcelšanu, bet tikai tādā gadījumā, ja aptieku atvēršanas tiesības dotu tikai farmaceitiem, turklāt viņiem būtu jābūt 100% aptiekas īpašniekiem un aptiekas naudas plūsmai būtu jābūt pilnībā caurspīdīgai.
Runājot par to, vai šāda prasība Satversmes tiesas ieskatā nevarētu izskatīties pēc vienas atsevišķas sabiedrības grupas interešu lobēšanas, klātesošie secināja, ka citviet Eiropā šādi nosacījumi darbojas un nav pretrunā ar cilvēka pamattiesībām.
Plašāku diskusijas izklāstu lasiet žurnāla “Materia Medica” marta numurā!
Elīna Badune
E. Badunes foto.
Šajā lietā Zelders ir pats ieinteresēts, jo viņa ģimenes loceklis (mamma) ir aptiekas darbiniece.
Mes jau seniai laukia šio rezultato! Bus naujos vaistinės bus reali konkurencija!
Vajag Zeldera rakstu no “Delphi” ievietot. Ļoti izsmeļoši uzrakstīts. Garās diskusijas izpaliktu.
Nav jau vīzijas, ko darīt tālāk, ja šos kritērijus atcels. Ja atļaus atvērt tikai farmaceitiem, tad tas būs konkurences ierobežojums jaunām ķēdēm, jo tirgū jau ir ķēdes, kuras neviens nemūžam nesaņemsies “apcirpt” īsākas.
Cik tad ķēžu farmaceits ir brīvs savā izvēlē? Mums prasa visu laiku izglītoties , paaugstināt savu kvalifikāciju, tai pat laikā ir jātirgo tas , kas izdevīgāks īpašniekam. Būtu pareizi, ja cenas visās aptiekās būtu vienādas un tās konkurētu tikai ar farmaceitu darba kvalitāti.
Prasās atsaukt kādu pasaules guru vai futurologu, kas apstāstītu kā tad var sagraut monopolus, kas pie mums , manuprāt, ir lielo aptieku ķēžu īpašnieki pie tam vienotā nabassaitē ar lieltirgotavām… Nupat jau monopoli diktē pilnīgi visu. Projektiņš par iekšējo cenu atlaižu regulēšanu tā arī iegūla vēstures mēslainē, patreiz oficiālais viedoklis – ZVA vainīga pie ”augstajām” zāļu cenām Latvijā.
Vizuāli ķēžu aptiekas spīd un laistās sacenšoties ar interjera elementiem – kas , protams, ir skaisti. Lai tik tie aptieku vadītāji un farmaceiti būtu pieejami tautai konsultācijām, ko arī no sirds novēlu!
A ja nu kādam farmaceitam (ei) austrālijas onkulis lielo mantojumu novēlējis??? Tak gribās savu ķēdīti! Un tālāk – lieltirgotavu. Ar šo gredzenveida literāro paņēmienu arī noslēgšu savu komentu.
Inta, tu!?