Laboratorisko izmeklējumu kvotas izsmeltas

Laboratorijas, kas veic medicīniskās analīzes, ir izsmēlušas valsts noteiktās kvotas, taču valdība tām nav piešķīrusi solītos vairāk nekā astoņus miljonus eiro, kas bija iekļauti veselības aprūpei papildus piešķirtajā naudas summā – 57 miljonos eiro. Veselības ministrijas (VM) plānā paredzētos laboratoriju miljonus Finanšu ministrija (FM) steigā likusi novirzīt citam mērķim, proti, valsts apmaksātajiem medikamentiem. Tagad laboratorijas ziņo, ka tām ir beigušās valsts kvotas un, ja Veselības ministrija tuvākajā laikā neradīšot risinājumu sarunās ar FM, cietēji būšot pacienti, jo par analīzēm būs jāmaksā no sava naudas maka. Taču Finanšu ministrija uzskatot, ka laboratorijas kovida laikā ir guvušas lielu peļņu. Valsts par sniegtajiem laboratoriju pakalpojumiem maksājot vairāk, nekā tie esot vērti, un laboratorijām ir jāsamazina valsts pakalpojumu cenas.

Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone pastāstīja, ka 2023. gada valsts budžeta apstiprināšanas laikā laboratorijām, salīdzinot ar 2022. gadu, piešķīra mazāku finansējumu, jo daļa no paredzētās naudas tika novirzīta mediķu atalgojuma palielināšanai.

“Lielajām laboratorijām kvotu samazinājums pret iepriekšējo gadu ir nevis par 100 pacientiem, bet, vidēji rēķinot, par 20–25 tūkstošiem pacientu. Kad veselības aprūpei tika piešķirti papildus 57 miljoni eiro, kur bija paredzēti 8,5 miljoni laboratorijām, īsi pirms valdības sēdes, kur bija iekļauts jautājums par papildu naudas piešķiršanu medicīnai, šī summa no dokumenta projekta pēkšņi bija pazudusi, lai to novirzītu valsts apmaksātajām zālēm. Laboratoriskie izmeklējumi ir vislētākie, un, ja ģimenes ārsts nevarēs nosūtīt pacientus uz valsts apmaksātajām analīzēm, tad, kā man sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, ģimenes ārstu prakses esot jāver ciet,” pastāstīja Pētersone un piebilda, ka izsmeltas ir arī onkoloģisko izmeklējumu kvotas, kas tika noteiktas atsevišķi.

Arī VM parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina skaidroja, ka pārrunās ar FM astoņu miljonu eiro piešķīrums laboratorijām vairākkārt esot noraidīts un novirzīts kompensējamo medikamentu nodrošināšanai.

Patlaban VM pārskatot laboratorisko izmeklējumu tarifus, un esot atrasti tādi izmeklējumi, par kuru cenas samazināšanu ar laboratorijām varētu vienoties. Līdz ar to, samazinot cenu, varēšot veikt vairāk izmeklējumu.

Taču Ortveina neslēpa, ka šajā situācijā tik un tā varētu pieaugt maksas laboratorisko pakalpojumu skaits.

No 1. janvāra tiks ieviesti digitālie nosūtījumi, un tad varēs izsekot, kādus izmeklējumus pacients par valsts naudu ir veicis un cik bieži to darījis,” sacīja Ortveina. Stingrāka izmeklējumu kontrole būšot arī stacionāros.

Parlamentārā sekretāre sacīja, ka, visticamāk, pēc dažām nedēļām būšot skaidrība par valsts kvotām un laboratoriju darbu turpmāk.

Taču jāšaubās, vai viss notiks tik raiti, kā vēlas VM, jo ministrijai ir jāsagatavo informatīvais ziņojums valdībai. Kā informēja FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde, šajā ziņojumā ministrijai esot jāsniedz priekšlikumi laboratorijas pakalpojumu finansiālās pieejamības uzlabošanai, izvērtējot nepieciešamību grozīt normatīvos aktus.

Viņa skaidroja, ka VM turpinot padziļināti vērtēt laboratoriju pārstrādes iemeslus, konkrēto laboratorijas izmeklējumu tarifus, ņemot vērā to pašizmaksu.

FM uzskata, ka jautājums par finansējuma piešķiršanu laboratorijas pakalpojumu apmaksai ir skatāms kontekstā ar minēto informatīvo ziņojumu.

1. Gulbja laboratorijas valdes pārstāve Sandra Dimante secina, ka laboratorijas tiekot sodītas par to, ka pildījušas valdības lēmumus kovida pandēmijas laikā un nopelnījušas naudu.

“Diemžēl ir pienācis tas brīdis, kad valsts kvotas ir izsmeltas un mūsu pārstrāde jau tuvojas diviem miljoniem eiro. Ko lai mēs darām? Darbiniekiem algas ir jāmaksā. Cilvēks atnāks uz laboratoriju, un mums viņam būs jāpaskaidro, ka kvota ir izsmelta un ka valsts par analīzēm vairs nemaksā. Vai nu viņš maksās pats, vai meklēs, kurā laboratorijā vēl ir valsts kvotas,” skaidroja Dimante un atgādināja, ka slimošanas laiks, kas raksturīgs rudens mēnešos, vēl tikai priekšā.

Diemžēl valstī nav tādas iespējas, lai pacients elektroniski varētu redzēt, kurā no 32 laboratorijām vēl ir valsts kvotas.

Laboratoriju pārstāvji uzskata, ka ar naudas nepiešķiršanu valsts soda pacientus, jo daudzi nespēs segt analīžu izmaksas.

Avots: Latvijas Avīze, LETA