Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valde aicina Latvijas valdību pieņemt valstiski atbildīgu un tūlītēju lēmumu par būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei Latvijā vismaz 4% apjomā no iekšzemes kopprodukta (IKP), atklātajā vēstulē pauž apvienība. Tā atgādina, ka 4% no IKP ir mazāk nekā Igaunija un Lietuva jau tērē šodien.
Medicīnas jomā ir ne tikai finanšu krīze, bet arī cilvēkresursu krīze, pauž Uģis Gruntmanis, LĀZA priekšsēdis. LĀZA valde un biedri atbalsta Latvijas ārstu un māsu mērķus – strādāt medicīnā, aprūpēt un ārstēt slimos un saņemt darba nozīmībai un smagumam atbilstošu atalgojumu. Tā kā lielākā daļa LĀZA biedru strādā ārpus Latvijas, apvienībai vēl jo labāk ir zināms, cik milzīga ir atšķirība medicīnā strādājošo darba novērtējumā, un tā uzskata, ka šo jautājumu jau gadiem Latvijas valdība nav gribējusi atrisināt.
“Latvijas politiķi, iestājoties finanšu krīzei, no 2009. gada “atļāva” mediķiem strādāt pagarināto normālo darba laiku, neapmaksājot virsstundas. Krīze ir beigusies, bet likums nav mainīts,” atklātajā vēstulē norāda LĀZA.
Apvienība uzskata, ka Latvijas valdība un politiķi ar saviem lēmumiem un darbībām ir skaidri parādījuši, ka viņiem neinteresē Latvijas pacienti, medmāsas un ārsti, kas tos aprūpē.
LĀZA norāda, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kas veselības aprūpei no IKP piešķir mazāk par 4% (jeb no budžeta – mazāk par 12%). Tādu finansējumu piešķir visas mums līdzīgās valstis – Igaunija, Lietuva, kā arī trūcīgākās ES valstis kā Bulgārija un Rumānija, un pat tādas valstis kā Kirgizstāna un Ukraina. “Šī situācija ir radījusi galēju valsts medicīnas pakalpojumu nepieejamību, kā rezultātā Latvijas iedzīvotāji, kas vēl var atļauties, no savas kabatas par veselības aprūpi samaksā 35% no kopējām veselības aprūpes izmaksām jeb 550 miljonus eiro. Tāds līdzmaksājuma apjoms nav nevienā ES valstī (Lietuvā 30%, Igaunijā 20%), bet gan tikai Turkmenistānā un Baltkrievijā,” uzsver apvienība. Gandrīz 30% trūcīgāko Latvijas iedzīvotāju šie izdevumi ir katastrofāli, un cilvēki nevar atļauties nopirkt medikamentus vai aiziet pie ārsta, norāda LĀZA.
“Nejēdzīga valsts kvotu apmaksas sistēma ir radījusi situāciju, ka lielākā daļa ārstu strādā divos un trīs darbos (nevis vienā darbā, kā tam būtu jābūt), algas valsts sektorā ir nepieņemami mazas, medicīnas personāla pārslodze ir milzīga. Darba kvalitāti un organizāciju valsts sektorā šādā situācijā nav iespējams uzlabot! Māsu neto alga mēnesī ir ap 495 eiro. Mazkvalificētam strādniekam – 465 eiro. Šis salīdzinājums skaidri parāda valsts politiķu novērtējumu medicīnas nozarē strādājošajiem,” norāda apvienība.
Pēc apvienības biedru domām, šī politiķu nolaidība ir radījusi to, ka Latvijā no visām Baltijas valstīm ir visīsākais vidējais dzīves ilgums un nepieejamākie valsts veselības aprūpes pakalpojumi. Rezultāts – Latviju katru dienu pamet ap 50 cilvēku un nomirst daudz vairāk, nekā piedzimst, norāda LĀZA.
Pēc Eiropas Latviešu Apvienības datiem (Latvijas Universitātes veiktā pētījumā 2016. gadā), aptaujājot 1978 diasporas respondentus, uzdodot jautājumu par to, kas ir galvenie apdraudējumi Latvijā vidējā termiņā, pirmajā vietā ar 48,2 % bija “Veselības un sociālās sistēmas nesakārtotība”. “Tas ir tas, kas cilvēkiem liek pamest valsti!” uzsver LĀZA. Tāpēc tā aicina valdību uz tūlītēju rīcību šajā jomā.
