Latvijā joprojām augstākās zāļu cenas Baltijā, tādēļ atkal rosina mazināt PVN zālēm

30.jūlijā LTV raidījumā Panorāma aplūkots valdības reiz solītais par zāļu cenu ierobežošanu. Kā pēc raidījuma informē lsm.lv, Veselības ministrijai (VM) augusta vidū jāziņo valdībai par zāļu finansiālo pieejamību. Tiesībsargs secinājis, ka zāļu cenas Latvijā ir vidēji augstākas nekā citās Eiropas Savienības valstīs, bet Konkurences padome (KP) jau pirms četriem gadiem secināja, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs.

VM  piedāvājusi noteikt, ka zāļu cena gan kompensācijas sistēmā, gan ārpus tās ir vienāda un nepārsniedz zāļu ražotāja realizācijas cenu un vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā, arī zāļu piecenojums Latvijā nedrīkst būt augstāks nekā kaimiņvalstīs. Ministrija piedāvājusi noteikt pacienta līdzmaksājuma griestus 250 eiro, kurus sasniedzot atlikušās medikamentu izmaksas segs valsts.

VM priekšlikums, kuru atbalsta arī farmācijas nozare, ir PVN likmes samazināšana recešu zālēm no 12% līdz 5%.

Konkurences padome iepriekš norādīja, ka Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā 9% un Lietuvā 5%. Latvijā piecenojums veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu piecenojumu ražotāju cenai, bet aptiekām – lieltirgotavas cenai.

VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere atzīst, ka Latvija izceļas negatīvā nozīmē ar vislielākiem pacientu tiešiem maksājumiem par zāļu iegādi.

Lieltirgotāji uzsver, ka Latvijai ir par 30–40% mazāks budžets kompensējamiem medikamentiem nekā Lietuvā un Igaunijā, kā arī inflācija farmācijas nozarē ir zema – 6%, kas nelīdzinās inflācijai pārtikas nozarē. Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens norāda, ka mazāks zāļu piecenojums Igaunijā neatklāj pilnu ainu, jo tur par receptes apkalpošanu vēl jāmaksā 2,5 eiro. Viņš uzskata, ka Latvijai jāpalielina izdevumi veselības aprūpei līdz tādam pašam apmēram, kā tas ir kaimiņvalstīs, un tikai tad var salīdzināt stāvokli valstīs.

Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, pārstāvot aptiekas, norāda, ka valstij jāpaplašina kompensējamo zāļu saraksts un jāsamazina PVN likme zālēm.

VM pērn izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā atzīts, ka Latvijā valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākiem Eiropas Savienības valstīs un tas ir par 34% zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

Starptautisko inovatīvo medikamentu ražotāji arī uzskata, ka zāļu pieejamības veicināšanas nolūkos jāsamazina PVN likme zālēm. Zāļu ražotāju cena Baltijas valstīs ir viszemākā, un cenu starpība rodas piecenojumos aptieku un lieltirgotavu līmenī, skaidro Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne.

Zāļu ražotāji gan norāda – lai arī zāļu tirgus Latvijā kopumā ir ļoti regulēts, salīdzinot ar pārtikas vai citu tirgu, valsts politika pret uzcenojumu noteikšanu zālēm ir labvēlīgāka.

Tiesībsarga birojā pozitīvi vērtē VM izstrādātos priekšlikumus, uzsverot, ka par galveno risinājumu patlaban izcelts PVN likmes samazinājums zālēm. Tomēr biroju māc šaubas, ka tas nebūs pietiekams risinājums zāļu cenu samazināšanai un ka būtu jāizvērtē arī citi VM priekšlikumi. Tiesībsarga birojs pauda bažas, ka VM piedāvātie priekšlikumi kārtējo reizi netiks atbalstīti, jo budžetā atkal nepietiks līdzekļu to īstenošanai.

Avots: LTV Panorāma, lsm.lv