Labota otrā rindkopa no beigām par L.Austrupes atalgojumu.
Māra Libeka (Latvijas Avīze)
No 1. februāra valsts iestādēm ir pienākums katru mēnesi savās tīmekļvietnēs publiskot informāciju par amatpersonām aprēķināto atalgojumu. Jaunā kārtība nodrošināšot operatīvāku un precīzāku pārskatāmību, sniedzot iespēju sekot līdzi algu izmaiņām, tāda likumdevēja ieskatā esot Valsts pārvaldes likuma grozījumu jēga. Intereses pēc vēlējos pārliecināties, kā likumu pilda valdība, tāpēc vēru vaļā Valsts kancelejas mājaslapu internetā, lai tur sameklētu atalgojuma sadaļu. Šis process izrādījās tikpat kā laušanās cauri džungļiem, kamēr izdevās atrast, kur tas atalgojums ir paslēpts. Un kas no tā?
Būdama žurnāliste, es, protams, varu noskaidrot, kāpēc, piemēram, zemkopības ministra Armanda Krauzes un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas atalgojums janvārī ir bijis jūtami lielāks nekā premjerministrei Evikai Siliņai. Krauze saņēmis 11 129 eiro, bet Bērziņa – 11 765 eiro, kamēr valdības vadītāja – 9839 eiro. Vai, piemēram, kāpēc kultūras ministre Agnese Lāce saņēmusi 10 040 eiro, bet ārlietu ministre Baiba Braže būtiski mazāk – 7400 eiro. Bez skaidrojošas informācijas valdības saņemtās naudas summas apmulsina, nevis rada objektīvu ainu. Turklāt šie atalgojumi publiskajai apskatei, ja vien izdodas pārvarēt “džungļus” līdz tiem, tiks saglabāti tikai mēnesi, lai kāds neiedomājas tos salīdzināt.
Publiskojot amatpersonu atalgojumu, mēs neuzzināsim arī to, cik lielu algu konkrētais lēmuma pieņēmējs valsts pārvaldē saņem, ja gadījumā piestrādā kādā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomē vai valdē. Tas gan atļauts tikai līdz šī gada 31. augustam, jo pēc tam valsts un pašvaldību amatpersonām ir aizliegts sēdēt uz vairākiem krēsliem, proti, šādu amatu savienošanu vairs neatļauj grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Amatpersonām līdz 1. septembrim ir jāpieņem lēmums par to, kuru no amatiem atstāt – padomes vai valdes locekļa, vai arī kādu citu valsts amatpersonas amatu. Taču nav aizliegta amatpersonu algošana akciju sabiedrībās tādā gadījumā, ja valstij kā īpašniekam pieder mazāk par 50 procentiem akciju. Ir atļauti arī izņēmumi, kad padomes locekļa neesamība apdraud padomes rīcībspēju un pašas kapitālsabiedrības darbību. Bet ikmēneša publiskotajā atalgojuma sadaļā mēs neatradīsim informāciju par tur nopelnītajām naudas summām, jo šāda sadaļa nav paredzēta.
Saeimas deputāti bija lūguši Valsts kancelejai sagatavot pilnu sarakstu par visām valsts kapitālsabiedrībām un pretī – padomes un valdes locekļu vārdus un uzvārdus.
Tā aina, kā no Saeimas tribīnes stāstīja Nacionālās apvienības deputāts Jānis Vitenbergs, bijusi šokējoša – 20 līdz 30 cilvēki esot profesionāli padomēs sēdētāji, jo mainot padomes un uzkrāj šo pieredzi arvien lielāku un lielāku. Nākamajos konkursos viņi kā tādi universāli kareivji atkal esot priekšā visiem. Pieminētie likuma labojumi “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nepārvelk pilnībā krustu šo universālo kareivju darbībai, jo likums atļauj uzņēmuma valdes loceklim savienot amatu ar citas kapitālsabiedrības padomes locekļa amatu un otrādi. Tas joprojām atļauj, piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam Valtam Ābolam vienlaikus atrasties arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) padomē, bet RAKUS valdes priekšsēdētājam Normundam Staņēvičam ieņemt arī amatu Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomē. Vai, piemēram, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes pārstāvim Edgaram Labsvīram pildīt arī RAKUS padomes locekļa pienākumus. Piebildīšu, ka padomes pārstāvju alga svārstās no diviem līdz gandrīz trim tūkstošiem eiro, un tā tiek maksāta no ārstniecības iestādes naudas maka. Likums ir labvēlīgs pret šādiem amatu savienotājiem arī citās nozarēs, kur viņu netrūkst.
Valsts amatpersonām iepriekš pieminētie ierobežojumi ir vērsti uz to, lai tās pilnībā koncentrētos uz saviem tiešajiem pienākumiem valsts pārvaldē, bet uzņēmumu valdēs un padomēs ieceltajiem acīmredzot šāda koncentrēšanās nav nepieciešama.
Savdabīga aina paveras interesentiem, kuri ielūkojas, piemēram, Veselības ministrijas kapitālsabiedrības – Nacionālā psihiskās veselības centra – mājaslapā internetā un apskatās, kas ir centra valdes priekšsēdētājas Sandras Pūces un valdes locekles Ligitas Austrupes maciņos. Atšķirībā no valsts pārvaldes amatpersonu februārī publicētajiem atalgojumiem, kuri pēc mēneša ir jādzēš, ikviens var uzzināt par Pūces kundzes izmaksāto atlīdzību, sākot jau no 2022. gada, un pārliecināties, ka pagājušajā gadā viņas alga ir bijusi no 5380 eiro līdz 5630 eiro. Bet gada nogalē, pateicoties veselības ministra Hosama Abu Meri akceptam, viņa ir saņēmusi brangu prēmiju – 8050 eiro. Savukārt valdes loceklei L. Austrupei 2024. gadā kopā ar noteikto mēnešalgu 4800 eiro ir kopā izmaksāti 5566 eiro. Savukārt, kā izdevās noskaidrot, ārstu un medicīnas māsu maciņos papildus ielikts ne vairāk kā 150 līdz 200 eiro. To visu var ieraudzīt un uzzināt vairāk nekā tūkstoš šīs iestādes darbinieku.
Viņi klusē, jo trūkst vārdu. Tieši no šādām vai līdzīgām epizodēm veidojas cilvēku uzticība valstij, par kuras trūkumu šonedēļ tika spriests Rīgas pilī. 20 līdz 30 cilvēki esot profesionāli padomēs sēdētāji, jo mainot padomes un uzkrāj šo pieredzi arvien lielāku un lielāku. Nākamajos konkursos viņi kā tādi universāli kareivji atkal esot priekšā visiem.
Avots: LETA