Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijā reģionos akūta problēma – trūkst medicīnas māsu un ārsta palīgu
Pieprasīt slēgt ģimenes ārsta praksi tāpēc, ka ārstam nav iespējams atrast medicīnas darbiniekus, kas tajā strādātu, patiešām ir ārkārtas situācija. Tieši tāda tā izveidojusies Valkā, kur ģimenes ārsts Māris Nātra no 13. augusta ir spiests slēgt savu darba vietu, kurā reģistrēti 1450 pacientu, kaut gan viņam sertifikāts ir līdz pat 2030. gadam. Iemesls šādai radikālai rīcībai ir tas, ka viņa praksē vairs nav nevienas atbalsta personas, proti, ārsta palīga vai medicīnas māsas. Viena speciāliste izvēlējusies citu darba vietu – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, jo tur esot elastīgāks darba laiks, ne tik plašs darba apjoms un lielāks atalgojums, bet otra ārsta palīdze devusies mazuļa kopšanas atvaļinājumā.
“Tas man nebija pārsteigums, jo es jau laikus zināju, ka būs šāda situācija, tādēļ nekavējoties sāku meklēt jaunus darbiniekus un trīs mēnešus iepriekš brīdināju Nacionālo veselības dienestu (NVD), ja mediķus neatradīšu, būšu spiests pārtraukt prakses darbu. Diemžēl tā arī līdz pat šim laikam nav izdevies viņus atrast, pat iesaistot pašvaldību. Tiesa, nebija tā, ka neviens nepieteicās – pēc sludinājumiem saņēmu septiņus pieteikumus no vietējiem iedzīvotājiem, bet neviens nebija ar mieru strādāt pilnu darba laiku. Tikai pusslodzi vai ceturto daļu slodzes, ne vairāk. Ārsta praksē nevar piestrādāt, tur nepieciešams mediķis pilnam darba laikam,” pastāstīja Māris Nātra.
Līdzīga problēma bijusi arī Talsu ģimenes ārstei Mārai Melderei, kura ilgāk nekā pusgadu nav varējusi atrast medicīnas māsu savai 1600 pacientu lielajai praksei, kurā turklāt ir reģistrēti vairāk nekā 700 bērni. Ja nebūtu reģistratora, kuram nav medicīniskās izglītības, tad, kā atzīst daktere, viena galā netiktu un darbs būtu jāpārtrauc. “Man ir beidzot medmāsiņa, bet ilgu laiku es tiešām strādāju viena pati – veicu gan elektrokardiogrammas, gan šuvu brūces, gan izņēmu šuves, veicu pārsiešanas pacientiem… Darbinieks reģistratūrā man palīdzēja administrēt darbu, atbildēt uz telefona zvaniem, pierakstīt pacientus. Bez viņa prakses darbība nebūtu iespējama. Sevišķi lauku reģionā, kur katastrofāli trūkst gan ārsta palīgu, gan medicīnas māsu. Talsos savu darbību uzsāka privātais veselības centrs “Rūre”, kas ir maksātspējīgāks nekā Nacionālais veselības dienests, tāpēc mediķi dod priekšroku šai privātajai iestādei, nevis ģimenes ārstu praksēm. Izvēlas strādāt arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kur saņem lielāku atalgojumu. Liku sludinājumus gan “Facebook”, gan vietējā laikrakstā, interesējos Valsts nodarbinātības dienestā, liku sludinājumus arī Kuldīgā un Ventspilī, Tukumā un citur, un ar lielām grūtībām tomēr izdevās atrast medicīnas māsu,” tā situāciju raksturoja daktere Meldere. Viņa desmit gadus strādājusi gan slimnīcā kā rezidente, gan arī vēlāk kā ģimenes ārste koppraksē Vācijā, kur neesot bijis šādu personāla problēmu. Atgriežoties Latvijā, neesot paredzējusi grūtības, kas radīsies, meklējot darbiniekus. Lai noturētu darbā medicīnas māsu, daktere viņai piemaksājot no sava atalgojuma to, ko atteicies maksāt NVD.
Strādāt pie cita kolēģa esot aizliegts
Dakteris Nātra, nespēdams atrast savai praksei nepieciešamos mediķus – ārsta palīgu vai medicīnas māsu -, tomēr nevēlas pilnībā pārtraukt ārsta darbu un jau maijā esot lūdzis NVD atļaut nepilnu darba slodzi turpināt kā darba ņēmējam savas dzīvesbiedres ģimenes ārstes Ingas Nātras praksē.
“NVD maija beigās man solīja, ka viss būšot kārtībā, ka palīdzēšot atrisināt šo jautājumu. Es ļoti uz to paļāvos un saviem pacientiem solīju, ka varēšu darbu turpināt mazākā apjomā. Taču pirms pāris dienām saņēmu atbildi no NVD, ka tas neesot iespējams,” ar nožēlu atzina ģimenes ārsts.
NVD Juridiskā departamenta direktors Sandris Kundzāns, atsaucoties uz likumu “Par prakses ārstiem” un Ministru kabineta noteikumiem, vēstulē Mārim Nātram raksta, ka tie “neparedz ģimenes ārstam nodarbināt citu sertificētu ģimenes ārstu”. Savstarpēji profesionāli sadarboties ar citiem ģimenes ārstiem drīkstot, bet strādāt pie cita kolēģa esot aizliegts. Ja ārsts ir NVD līgumpartneris ar savu pacientu sarakstu, tad viņš pats esot atbildīgs par līguma izpildi, prakses darbu un pacientu aprūpi. Šo atbildību nevarot vienkārši nodot citam ārstam kā parastam darbiniekam, tāpēc šāda situācija neesot pieļaujama.
Dakteris Nātra NVD rakstījis, ka šī esot neparasta un dramatiska situācija viņa daudzajiem pacientiem un ka varbūt vajadzētu to risināt radoši, nevis kā vienmēr ar aizliegumu. “Es saprotu, ka ir likums un noteikumi, kas jāievēro, bet šādā gadījumā, vai tiešām nav neviena risinājuma, lai ļautu man strādāt? Man ir žēl to cilvēku, kas reģistrējušies manā praksē. Īpaši ņemot vērā faktu, ka mani kolēģi, kuri strādā Valkā, ir tuvu pensijas vecumam un drīz te var rasties “tuksnesis”,” saka Māris Nātra.
Valkas iedzīvotāji raizējas
Sarūgtināti par to, ka problēmai nav atrasts nekāds risinājums, ir daudzi Valkas iedzīvotāji, pastāstīja Silga Tīruma-Soldano, Parīzes Nacionālās operas māksliniece, kura dzimusi un augusi Valkā un kura kopā ar ģimeni katru vasaru savu atvaļinājumu pavada pie savas mammas Tatjanas Tīrumas, ilggadējas mūzikas skolotājas un kora diriģentes. Meita ir uztraukusies, ka mātei vairs nebūšot sava ģimenes ārsta.
“Ģimenes ārsts nav tikai medicīnas pakalpojuma sniedzējs. Tas ir ārsts, kurš daudzus gadus pazīst savus pacientus, viņu veselības stāvokli, ārstēšanas vēsturi un individuālās vajadzības. Īpaši nozīmīgi tas ir senioriem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām un ģimenēm ar bērniem. Dakteris Nātra ir ilggadējs, profesionāls un sabiedrībā cienīts ārsts. Mēs neapstrīdam normatīvos aktus un nelūdzam tos mainīt visā valstī. Mēs lūdzam izvērtēt individuālu risinājumu konkrētajā situācijā, jo galvenās sekas skars nevis sistēmu, bet Valkas iedzīvotājus,” uzskata Silga Tīruma-Soldano.
Ko saka NVD
“Latvijas Avīze” vērsās pie NVD direktora Āra Kasparāna, lai noskaidrotu, vai tiešām šai situācijai nav iespējams atrast pilnīgi nekādu risinājumu. Iestādes vadītājs skaidroja to, kas nebija fiksēts ģimenes ārstam nosūtītajā NVD vēstulē. Proti, to, ka ārsts Nātra tomēr drīkstot būt darba ņēmējs savas dzīvesbiedres ģimenes ārsta praksē. “Bet dakterim šādā gadījumā nav pilna ģimenes ārsta kompetence, jo viņam nav savu reģistrēto pacientu. Pacientus drīkst pārreģistrēt pie sievas. Vairākas ģimenes ārsta prakses vienā uzņēmumā drīkst darboties tikai tad, ja katras prakses uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. To ļoti labi var redzēt, piemēram, Rīgas poliklīnikās,” informēja NVD direktors. Par kopējo medicīnas personāla trūkuma problēmu Latvijā viņš piebilst – kaut gan ģimenes ārstu atbalsta personāla piesaistei lauku reģionos ir iespēja izmantot Eiropas Savienības fondu finansējumu, tomēr ar materiālajiem labumiem vien speciālistus neesot iespējams aizvilināt uz laukiem – esot nepieciešami labi sadzīves apstākļi, kultūras un izklaides iespējas.
Māsām alga sarukusi par 70 eiro
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājs un ģimenes ārsts Ainis Dzalbs pastāstīja, ka par ģimenes ārstu atbalsta personāla trūkumu reģionos esot runāts gan ar Veselības ministriju, gan arī Latvijas Māsu asociāciju.
A. Dzalbs: “Mēs esam atdūrušies pret to, ka reģioni paliek bez vidējā medicīniskā personāla. Pie mums ik pa laikam nonāk informācija, ka attālākos lauku apvidos tiek meklēti ārsta palīgi vai medicīnas māsas, jo tur vispār nav šādu speciālistu. Ja palaimējies, ka pagastā ir ārsta palīgs, tad tā sadarbība veidojusies gadiem ilgi, bet, ja esošais ārsta palīgs ir sasniedzis pensijas vecumu un viņam ir jābraukā, piemēram, strādāt no pilsētas uz laukiem, tad tie ir ļoti reti gadījumi, jo nav finansiālu iespēju viņam maksāt kādas kompensācijas, kaut vai ceļa izdevumus.
Medicīnas māsām ģimenes ārsta praksēs darbs ir stresa pilns un intensīvs. Mēs visi zinām, kā attīstās privātā medicīna mūsu valstī, tur vajadzīgas medicīnas māsas, kas izmeklē un apkalpo pacientus, un tur arī viņas paliek.”
Asociācija esot veikusi ģimenes ārstu aptauju, kurā konstatēts, ka šogad, ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas, katrai ģimenes ārstu praksei finansējums esot sarucis par apmēram 2700 eiro gadā. Atalgojums māsām esot atkarīgs arī no tā, cik daudz bērnu praksē ir reģistrēti, jo par viņu medicīnisko aprūpi maksā vairāk nekā par pieaugušo pacientu ārstēšanu.
“Pēc mūsu aptaujām sanāk, ka Latvijā māsām, kuras strādā ģimenes ārstu praksēs, mēnešalga šogad vidēji ir par 70 eiro mazāka nekā pagājušajā gadā. Mēs paši kompensējam šo iztrūkstošo daļu gan no pacientu iemaksām, gan no pakalpojumiem, ko sniedzam, gan prakses uzturēšanas izdevumiem, bet tas bremzē prakses attīstību. Bet mēs nevaram atļauties mūsu māsām pēkšņi maksāt mazāk. Informācija Veselības ministrijai ir sniegta, bet nav konstruktīvu risinājumu. Sākoties nestabilitātei valdībā, daudzi jautājumi izzuda no dienaskārtības un pieklusa. Šis ir vēlēšanu gads, un mums nav zināms nākamā gada budžets, kā arī budžeta prioritātes, jo tiek uzskatīts, ka jaunā valdība nāks ar jaunām idejām. Skaidrs ir vienīgi tas, ka situācija reģionos ir pietiekami kritiska,” atzina Ainis Dzalbs.
Avots: LETA, Latvijas Avīze, Māra Libeka
