Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Āfrikā mēdz teikt, ka mežs ir aptieka – tieši turp bieži dodas vietējie ļaudis, kad apsāpas vēders vai pat sācies malārijas drudzis. Izrādās, tālā kontinenta zināšanas nav svešas arī Latvijā – vairāki Āfrikas tautas medicīnas augi ir veiksmīgi izgājuši pilnu ceļu no vietējo dziednieku “brūvējumiem” līdz reģistrētiem medikamentiem vai plaši atzītiem uztura bagātinātājiem arī rietumvalstu aptiekās.
Gan pret klepu, gan stresu
Viens no slavenākajiem veiksmes stāstiem ir velna nags (Harpagophytum procumbens) – Dienvidāfrikas tuksnešu augs, kas kļuvis par vienu no pasaulē pieprasītākajiem dabiskajiem līdzekļiem locītavu un muguras sāpju mazināšanai. Tas ir oficiāli reģistrēts Eiropas farmakopejā un atrodams Latvijas aptiekās gēlu, ziedes, tablešu vai tēju veidā. Eiropas zinātnieki sāka pētīt velna nagu jau 20. gadsimta vidū, un pierādīts, ka saknes satur harpagosīdu, kam piemīt pretiekaisuma un pretsāpju iedarbība.
Dienvidāfrikas pelargonija (Pelargonium sidoides) arī ir viens no Āfrikas tradicionālās medicīnas triumfa stāstiem. Zulu tauta šā auga saknes izsenis izmantoja elpceļu slimību ārstēšanai. Latvijas aptiekās tas nopērkams bezrecepšu klepus sīrupos. Eiropas zinātnieki klīniskajos pētījumos pierādīja, ka auga saknes ekstrakts neļauj baktērijām un vīrusiem piestiprināties pie elpceļu gļotādas šūnām un stimulē imūnsistēmu.
Velna nags (Harpagophytum procumbens) no Dienvidāfrikas tuksnešiem kļuvis par vienu no pasaulē pieprasītākajiem dabiskajiem līdzekļiem locītavu un muguras sāpju mazināšanai.
Āfrikas plūme (Prunus africana) aug Āfrikas kalnu mežos, šā koka miza izmantota, lai ārstētu “vecu vīru urīnpūšļa slimību”. Tas ir pamats daudziem uztura bagātinātājiem un preparātiem prostatas veselībai, mizas ekstrakts satur fitosterīnus, kam piemīt spēcīga pretiekaisuma iedarbība.
Grifonija (Griffonia simplicifolia) ir Rietumāfrikas krūms, kura sēklas vietējie iedzīvotāji košļā, lai gūtu enerģiju un uzlabotu garastāvokli. Tā ir viena no populārākajām sastāvdaļām modernajos aptieku preparātos pret stresu, trauksmi un bezmiegu, sēklas ir bagāts dabiskais 5-hidroksitriptofāna avots, kas ir tiešs serotonīna jeb “laimes hormona” priekštecis smadzenēs.
Dziednieku receptes pētīs zinātniski
Pilnīgi iespējams, ka mūsu aptieku plauktos nākotnē papildinās jauni atklājumi no Āfrikas dabas – Burkinafaso tiek sperti soļi, lai apvienotu vietējo dziednieku paaudžu zināšanas ar mūsdienu zinātni. Šajā Rietumāfrikas valstī katastrofāli trūkst mediķu – vidēji ir mazāk nekā viens kvalificēts ārsts uz 10 000 iedzīvotāju (salīdzinājumam Latvijā – vidēji 36 ārsti).
Valdība ir sapulcinājusi vairāk nekā tūkstoti zāļu sievu un vīru – valsts vadošos tradicionālos dziedniekus – vienotā tīklā. Mērķis ir dokumentēt un zinātniski pārbaudīt viņu ārstniecības augu receptes, pirms šīs zināšanas izzūd. Kopumā valstī darbojas ap 30 000 šādu dziednieku.
Pirms skeptiski smīnēt, ir vietā norādīt, ka Burkinafaso nav “zinātnes tuksnesis” – šai valstij ir unikāla starptautiska reputācija tieši tropisko slimību un vakcīnu pētniecībā. Burkinafaso pētniecības centri, piemēram, Nanoro Klīnisko pētījumu vienība un Veselības zinātņu pētniecības institūts, regulāri sadarbojas ar Oksfordas Universitāti un Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolu. Tieši Burkinafaso zinātnieki vadīja vēsturiskos klīniskos pētījumus jaunajām, augsti efektīvajām malārijas vakcīnām, kuru rezultāti publicēti pasaules prestižākajā medicīnas žurnālā “The Lancet“.
Pierādījumiem jābūt pārliecinošiem
Katrā no valsts 45 provincēm tiek veidota īpaša valdības aizsargāta ārstniecības augu audzētava, lai pasargātu izzūdošas sugas un garantētu kontrolētu, ilgtspējīgu izejvielu piegādi ražošanai.
Valsts patlaban ievieš stingru dziednieku sertifikāciju un labas lauksaimniecības prakses apmācības. Galvenais pētniecības smagumpunkts gulstas uz Nacionālo zinātniskās un tehnoloģiskās pētniecības centru, Vagadugu Universitāti un Veselības zinātņu pētniecības institūtu, kur strādā valsts labākie farmakologi, toksikologi un bioķīmiķi. Viņi laboratorijās izolē augu aktīvās vielas, pārbauda to efektivitāti pret patogēniem un veic primāros toksicitātes testus uz šūnām un dzīvniekiem, lai pārliecinātos, ka augs nebojā aknas vai nieres un ir drošs cilvēka organismam.
Veselības ministrijas pakļautībā izveidota Nacionālā ekspertu tehniskā komiteja – ārstu un zinātnieku grupa, kas vērtē pētījumu rezultātus, pirms kāds fitopreparāts vispār drīkst nonākt slimnīcās un oficiālajā zāļu sarakstā.
“Mūsu mērķis nav dot licenci ikvienam, kurš sevi nosauc par dziednieku. Zinātniskā komiteja pieprasa etnomedicīniskus pierādījumus – tas nozīmē, ka konkrētajam augu maisījumam ir jābūt sekmīgi un droši lietotam vietējā kopienā vismaz 20 gadus. Tikai pēc tam, kad šis vēsturiskais fons ir dokumentēts, mēs laboratorijā uzsākam toksicitātes un efektivitātes testus,” paziņojis Veselības zinātņu pētniecības institūts.
Tēja pret malāriju pārtop aptiekas zālēs
Nesen apstiprināti 53 produkti un seši medikamenti, kas izgājuši pilnu drošības un efektivitātes pārbaudes ķēdi. No Burkinafaso senākajiem sasniegumiem vērts izcelt pretmalārijas līdzekli “SAYE” – pirmo formulu jau 80. gadu sākumā radīja farmaceits Žans Marija Dakuro, meklējot līdzekli pret hepatītu. 1986. gadā parādījās ziņas, ka zāles palīdz pret malāriju, 2004. gadā Burkinafaso tās reģistrēja oficiāli, bet 2015. gadā sekoja starptautiska ievērība.
Šis ir vispopulārākais un vislabāk izpētītais fitomedicīnas jeb augu valsts preparāts Burkinafaso – izcils piemērs tam, kā tēja, ko vārīja mājas apstākļos, ir pārtapusi zinātniski pārbaudītā medikamentā.
“SAYE” ir trīs augu maisījums, galvenā ir savannā izplatītā krūma Cochlospermum planchonii sakne, kas satur elagskābi, kam piemīt tieša iedarbība pret malārijas parazītu. Cassia alata lapas palīdz organismam attīrīties, tām piemīt viegla caureju veicinoša iedarbība, arī Latvijā sennas lapas ir zināmas kā līdzeklis pret aizcietējumiem.
Rūgtais filants (Phyllanthus amarus) pazīstams ar spēcīgām antioksidantu īpašībām un spēju aizsargāt aknas, kuras malārijas infekcijas laikā cieš visvairāk. Nesen izveidota arī versija “SAYE PLUS”, kurai pievienots pasaulē atzītais pretmalārijas augs Artemisia annua – vasaras vībotne jeb saldā vērmele, ļoti reti sastopama arī Latvijā.
Lielākais Burkinafaso panākums bija šo augu pārvēršana precīzā farmaceitiskā produktā, kas pieejams kapsulās un pulveros. Pilns kurss maksā aptuveni 0,75- 1,50 eiro, kamēr parastie Rietumu pretmalārijas medikamenti – trīs līdz sešus eiro. Tiesa, Rietumu zinātnieki norādījuši uz vērā ņemamu problēmu – laboratorijas pētījumos šīs zāles būtiski samazināja malārijas parazītu daudzumu asinīs, bet neiznīcināja pilnībā. Nekur ārpus Āfrikas šis preparāts nav atzīts un atļauts tirgošanai.
Tomēr britu ārsts un zinātnieks Merlins Vilkokss rakstā zinātnes ziņu portālā “SciDev.Net” atzinis, ka Āfrikas apstākļos tradicionālās augu zāles “var būt būtisks un ilgtspējīgs ārstēšanas avots”. Viņš ir darbojies kā klīniskais pētnieks Oksfordā un vadījis sadarbību starp Eiropas un Āfrikas universitātēm.
Pārvērst augus tabletēs nav viegls uzdevums
Klīniskie pētījumi Burkinafaso tiek organizēti pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) izstrādātām vadlīnijām, tomēr atšķiras no pilnīgi jaunu, mākslīgi sintezētu Rietumu ražotāju medikamentu zāļu testēšanas. PVO pieļauj elastīgākus (bet ne mazāk drošus) protokolus augu valsts medicīnai. Tā kā tie ir zināmi lietošanā jau gadsimtiem ilgi, zinātniekiem nav jātērē gadi, lai pierādītu, ka augs vispār nav nāvējošs cilvēkam. Viņi uzreiz var koncentrēties uz efektivitātes pierādīšanu un toksisko devu robežu noteikšanu.
Rietumu farmācijas giganti tērē simtiem miljonu eiro pat tikai viena medikamenta izstrādei, kamēr Burkinafaso budžets ir ļoti ierobežots, tāpēc pētījumi bieži tiek veikti ar mazāku dalībnieku skaitu un īsāku laiku. Tomēr zinātnieki apzinās, ka tradicionālās jeb tautas medicīnas lielākā problēma vienmēr ir bijusi nestabila deva – viena sauja lapu var būt “stiprāka” par citu. Līdzšinējie pētījumi uzrādījuši, ka ap 14,7% tradicionālo zāļu lietotāju Burkinafaso saskaras ar blakusparādībām, galvenokārt kuņģa un zarnu trakta traucējumiem.
Augu ķīmiskais sastāvs var mainīties atkarībā no sezonas, augsnes un lietus daudzuma, nodrošināt, ka katra pretmalārijas sīrupa pudele ir identiska, ir milzīgs tehnoloģisks izaicinājums.
Pētnieki pārstrādā augus standartizētos ekstraktos, kapsulās vai sīrupos ar precīzu miligramu devu. Kad drošība ir pierādīta, preparāti nonāk klīniskajā fāzē, kur tos izmēģina uz brīvprātīgajiem pacientiem slimnīcās. Šie pētījumi tiek reģistrēti starptautiskos klīnisko pētījumu reģistros un publicēti starptautiskos medicīnas žurnālos, tādējādi dati ir caurskatāmi un pakļauti globālai zinātnieku kritikai. Un tādējādi senās zināšanas tiek zinātniski pārbaudītas un nostiprinātas.
Avots: LETA, Latvijas Avīze, Māris Puķītis
