Latvijas Avīze par centieniem mazināt zāļu cenu

Veselības ministrija sola, ka zāļu cenas varētu sākt kristies no jūlija

“Latvijā ir par 30, 40 un 50% un pat divreiz augstākas cenas zālēm nekā kaimiņvalstīs. Lielākā problēma ir nevis ar kompensējamiem medikamentiem, bet tieši ar recepšu medikamentiem, kas ir ārpus valsts apmaksājamo zāļu saraksta, tāpēc zāļu cenu samazināšana patlaban ir mana galvenā prioritāte,” šādu apņemšanos veselības ministrs Hosams Abu Meri pauda aizvadītā gada oktobrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Ministrs šomēnes gatavojas iesniegt valdībai informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

“Esmu ticies gan ar ražotājiem, gan ar lieltirgotājiem. Es neiešu atpakaļceļu, bet došos uz priekšu kā agrākajos gados Šlesera kunga buldozers. Hosam, tev vajag apsardzi! Atbildu, ka mana apsardze ir Latvijas tauta un Dievs, un es ne no viena nebaidos un eju ar to jautājumu uz priekšu. Aicināšu visus farmācijas nozares pārstāvjus un neļaušu iet ārā no telpas, kamēr mēs nevienosimies par konkrētu piedāvājumu Latvijas iedzīvotājiem,” pērn oktobrī Saeimas komisijā teica Hosams Abu Meri.

Trīs mēneši pagājuši, un ministra apņemšanās joprojām nav zudusi, kaut gan vienošanās ar visiem farmācijas nozares pārstāvjiem nav panākta.

Taču tas nav nobremzējis veselības ministra vēlmi šomēnes iesniegt valdībai informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību. Patlaban šis ziņojums tiek saskaņots gan ar ministrijām, gan farmācijas jomas nevalstiskajām organizācijām. Ziņojuma apspriešanas lakā Veselības ministrija (VM) ir saņēmusi vairākus desmitus priekšlikumu – gan atbalstu, gan kritiku, gan uzlabojumus.

Ja valdība janvārī apstiprinās ziņojumu, tad būs jāpieņem Ministru kabineta noteikumu grozījumi, lai medikamentu cenas saruktu par 15–20% un iedzīvotāji šo cenu kritumu varētu pamazām just, sākot no šā gada jūlija.

“Es gribu redzēt, kurš balsos pret un tādā veidā pateiks tautai, ka ir pret lētākām zālēm,” ar nelielu ironijas piedevu intervijā “Latvijas Avīzei” saka veselības ministrs.

Agrāk politiskajās partijās lieltirgotavu īpašniekiem bija savi lobiji, bet kopš brīža, kad partijas saņem valsts finansējumu, tās finansiāli ir kļuvušas daudz neatkarīgākas, apgalvo Hosams Abu Meri. Viņš uzskata, ka tas ir būtisks priekšnoteikums, lai beidzot panāktu to, ka Latvijā zāles kļūst lētākas.

Piebildīšu, ka šis Latvijā pa vairākiem gadiem jau ir ceturtais zāļu cenu samazinājuma plāns. Ja arī netikšot panākta vienošanās ar farmācijas jomas sabiedriskajām organizācijām, veselības ministrs Abu Meri tik un tā informatīvo ziņojumu iesniegšot Ministru kabinetam.

Jauns cenu veidošanas modelis

Lielākā problēma patlaban ir vienoties ar zāļu lieltirgotavām par ministrijas izstrādāto jauno cenu veidošanas modeli recepšu zālēm.

“Lai nozarei nebūtu sitiens no augšas līdz apakšai, pie bezrecepšu medikamentiem mēs vēl neķersimies,” sola veselības ministrs. Šobrīd griesti lieltirgotavu zālēm ir izteikti procentos, bet ministrija vēlas piecenojumu izteikt noteiktās naudas summās atkarībā no zāļu cenas.

Tas ļautu samazināt zāļu cenas un samazinātu lieltirgotavu peļņu.

Lietuvā un Igaunijā ir ieviesti griesti lieltirgotavu uzcenojumam – uzcenojums drīkst augt līdz noteiktai zāļu cenai, bet, ja zāles ir dārgas, tad uzcenojumu vairs nedrīkst palielināt.

Gan Pasaules Veselības organizācija, gan arī Konkurences padome ir norādījusi, ka zāļu uzcenojums Latvijā ir lielāks salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu un nepieciešami uzlabojumi zāļu uzcenojuma veidošanā.

Jauno cenu veidošanas modeli kritizē Latvijas Nacionālā zāļu apgādes asociācija, kurā ir apvienojušās lielākās zāļu lieltirgotavas.

Šīs asociācijas valdes pārstāvis Jānis Lībķens uzskata, ka valsts nedrīkst prasīt tikai no medikamentu tirgotājiem – arī valstij ir jādod sava artava, lai zāļu cenas saruktu.

“Kā zināms, elektrības, apkures izmaksas, darba algas, degvielas izmaksas aug, bet zāļu piecenojumu apmēri nav mainīti kopš 2005. gada. Šobrīd ministrija nav parādījusi nevienu konkrētu aprēķinu modeli, līdz ar to tas ir milzīgs nezināmais, kas biedē. Iespējams, ka prece kļūs lētāka, bet plaukti būs tukši, jo nebūs vairs lietderīgi nodarboties ar šo biznesu – neviens taču negribēs segt zaudējumus uz sava rēķina,” saka J. Lībķens.

Vai samazinās PVN?

Taču, neraugoties uz to, ka saimnieciskie izdevumi aug, lieltirgotavu peļņa nevis samazinās, bet gan palielinās.

Piemēram, ” Recipe Plus” apgrozījums 2022. gadā bija 230 miljoni eiro, kas ir par 28 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā, un peļņa sasniedza 22 miljonus eiro, kas ir par 0,87 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā. Peļņa palielinājusies arī “Magnum Medical” un “Tamro”.

J. Lībķens argumentē pretī: “Salīdzinot ar “Latvenergo” un “Latvijas gāzi”, tā ir maza peļņa, kaut gan apgrozījums visiem zāļu lieltirgotājiem ir tāds pats kā “Latvenergo”. Zāļu lieltirgotavu piecenojumus medikamentiem valsts regulē, bet elektrības piecenojumus neregulē. Kāpēc?” Lībķena pārstāvētā asociācija uzskata, ka arī politiķiem ir jānāk pretī saviem iedzīvotājiem un vispirms jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis (PVN) zālēm. Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, zālēm ir augstākais PVN, proti, 12%, kamēr Igaunijā tas ir 9% visiem medikamentiem, bet Lietuvā – 5%. Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, tāpat kā Dānijā, Īrijā un Bulgārijā.

“Ja pacientiem nepieciešamas dārgās zāles, kas maksā tūkstošus, lieltirgotava uz šiem tūkstošiem var uzlikt vienu procentu, bet valsts 12 procentus. Kur ir saprātīgums?” vaicā Lībķens. Viņš uzskata, ka no valsts puses nekas netiekot darīts, lai samazinātu zāļu cenas. Kaut gan esot viens pozitīvs piemērs, kad valsts vispār nepiemēroja PVN likmi, un tās bijušas vakcīnas pret kovidu. PVN nulles likmi atcēla tikai no 2023. gada janvāra.

“Ministrijai, kura cīnās par lētākām zālēm, būtu jāpanāk arī tas, lai Latvijā kompensējamo zāļu budžets tiktu palielināts par 34% un sasniegtu Igaunijas un Lietuvas valsts apmaksāto zāļu budžetu. Ministrija raugās vairāk no tādas sērijas – ko mēs jums, privātajiem, varam atņemt, bet mēs no valsts puses nesteidzamies, jo ienākumi no tirdzniecības ir labi, mēs pildām budžetu un no turienes arī partijas finansējam,” uzskata Lībķens.

Ministrs Hosams Abu Meri uzskata, ka PVN samazināšana zālēm līdz 5% pašreizējo 12% vietā nedotu milzīgu efektu, lai zāļu cenas saruktu. Ja daļu no recepšu medikamentiem pārceltu uz valsts apmaksāto zāļu sarakstu, tad gan tiem cena samazinātos, jo kompensējamām zālēm ir noteikti griesti.

H. Abu Meri: “Lai samazinātu zāļu cenu, gribam palielināt kompensējamo medikamentu sarakstu, kā arī panākt to, lai visi kompensējamo zāļu sarakstā iekļautie medikamenti tiek kompensēti vismaz 75% apmērā. Līdz martam, aprīlim izrevidēsim valsts apmaksāto zāļu sarakstu, lai varētu paplašināt diagnožu grupas un iekļaut jaunākos medikamentus. Šim mērķim ir paredzēti vairāk nekā 20 miljoni eiro.”

Ministrija savā ziņojumā raksta, ka tomēr tikšot spriests arī par PVN samazinājumu zālēm. Līdz 1. jūlijam ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju ir jāizvērtē iespēja Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes procesā pārskatīt PVN likmi recepšu zālēm, nosakot samazināto likmi.

Lai aptiekas nebūtu veikals

Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja un Tukuma “Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene atzina, ka farmācijas nozarē ir nepieciešamas pārmaiņas, bet viņa uzskata, ka zāļu cenu samazinājums nedrīkst būt uz aptiekas kā farmaceitiskās aprūpes veicēja rēķina.

Patlaban esot daudz nezināmo, kā jaunais cenu veidošanas modelis ietekmēšot individuālās aptiekas īpaši laukos, jo ministrija neesot izstrādājusi precīzus modeļus, lai par to varētu pārliecināties.

“Individuālajām aptiekām zāļu uzcenojuma sadaļa ir par mazu, lai varētu kvalitatīvi veikt farmaceitisko aprūpi – konsultēšanu par zāļu lietošanu, medikamentu mijiedarbību, asinsspiediena mērīšanu… Iespējams, ka daudzi iedzīvotāji nav iedziļinājušies, ka aptiekas ienākums veidojas tikai no zāļu un citu preču pārdošanas uzcenojuma, nav nekāda cita atbalsta no valsts farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma sniegšanai. Tas novedis pie tā, ka nereti aptieka kļūst par veikalu – pērciet divus iepakojumus un trešais būs par brīvu. Tas ir absurds, jo aptieka taču ir veselības aprūpes sastāvdaļa.

Pēc Aptieku biedrības biedru aprēķina, zāļu uzcenojums aptiekās Latvijā ir vidēji 20% (valsts kompensējamām zālēm vidēji 16–17%), kas pamatā veido samaksu par farmaceitiskās aprūpes veikšanu, jo vidēji 70–90% no ienākuma veido darba samaksa un ar to saistītie nodokļi farmaceitiem un farmaceita asistentiem. Pēc mūsu aprēķina, no pamatdarbības aptiekai jau šobrīd ir zaudējumi vidēji divi procenti, neieskaitot pamatlīdzekļu amortizāciju. Latvijā gadiem darbojas zāļu uzcenojumu sistēma, kurā neatkarīgs aptiekas uzņēmums savā pamatdarbībā zāļu izplatīšana nespēj rentabli strādāt.

Ja būs vienkārši matemātiska samazināšana, tad pastāv liels risks, ka būsim spiesti aizvērt aptiekas filiāles vai aptiekas vai pat pārskatīt darba principus – aptiekas nestrādās tik garas stundas un nebūs pieejami tik daudz speciālistu. Ministrijai stipri jāpārdomā savi lēmumi, lai beigās neizdarītu kaitējumu pieejamībai,” uzskata Aptieku biedrības vadītāja.

Aptieku pārstāvji uzksata, ka zāļu cenu samazinājums nedrīkst būt uz aptiekas kā farmaceitiskās aprūpes veicēja rēķina.

Kā samazināt zāļu cenas

Veselības ministrijas priekšlikumi, lai medikamentu cenas samazinātu par 15–20%:

– visi kompensējamo zāļu sarakstā iekļautie medikamenti tiek kompensēti vismaz 75% apmērā;

– vienlīdzīgi zāļu cenu veidošanas principi gan kompensējamām zālēm, gan pārējām recepšu zālēm;

– Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā;

– zāļu un informācijas pieejamība un atklātības paaugstināšana.

Zāļu lieltirgotavu apgrozījums un peļņa

“Magnum Medical” • Apgrozījums (05.2022.–05.2023.) – 117 miljoni eiro (par 8,27 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā). Peļņa (05.2022.–05.2023.) – 4,26 miljoni eiro (par 0,24 miljoniem eiro vairāk).

“Recipe Plus” • Apgrozījums (2022. gads) – 231 miljons eiro (par 28 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā). Peļņa (2022. gads) – 22 miljoni eiro (par 0,87 miljoniem eiro vairāk).

“Tamro” • Apgrozījums (02.2021.–02.2022.) – 174 miljoni eiro (par 20 miljoniem eiro vairāk nekā periodā 02.2020.–02.2021). Peļņa (02.2021.–02. 2022.) – 4,90 miljoni eiro (par 0,59 miljoniem eiro vairāk).

Latvijas iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc Latvijā ir tik dārgi medikamenti, un gaida rīcību no amatpersonām. Bet zāļu lieltirgotavu pārstāvji uzskata, ka politiķiem ir jānāk pretī saviem iedzīvotājiem un jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis zālēm.

Avots: LETA, VM informatīvais ziņojums, Firmas.lv