Sākums » Farmācija » LFB norāda – aptieku lojalitātes programmas ir mārketinga triks klientu maldināšanai un zāļu iegādes veicināšanai
LFB norāda – aptieku lojalitātes programmas ir mārketinga triks klientu maldināšanai un zāļu iegādes veicināšanai

LFB norāda – aptieku lojalitātes programmas ir mārketinga triks klientu maldināšanai un zāļu iegādes veicināšanai

Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB) atbalsta Veselības ministrijas (VM) plānotos grozījumus normatīvajos aktos, kas ierobežotu dažādu finansiālu paņēmienu izmantošanu zāļu lietošanas veicināšanai, manipulācijām ar medikamentu cenām, slēptas zāļu cenu atlaides (piemēram, punktu krāšana) utt., jo uzskata, ka tas nav savienojams ar farmaceitiskās aprūpes būtību. Tā pausts šodien presei izplatītajā paziņojumā. LFB atbalsta farmaceitu profesionalitāti, jo uzskata, ka klienta lojalitāti aptiekai veicina speciālista kontakts ar klientu, farmaceita zināšanas, sniegto padomu rezultāti, nevis atlaides un mārketinga aktivitātes.

Kā norāda biedrība, pēdējo gadu laikā notikusi aptieku komerciālizācija, neņemot vērā, ka zāles ir īpaša preču grupa – zāļu nepamatota un pārmērīga lietošana, ko veicina slēptās atlaides un akcijas, īslaicīgie zāļu cenu samazinājumi, var radīt kaitējumu cilvēku veselībai. “Vadoties pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 288 (23.03.2013.) “Aptieku darbības noteikumi” 32. punkta, lai nodrošinātu vienotu zāļu lietošanas uzraudzības sistēmu un veicinātu ģimenes ārsta un farmaceita sadarbību, aptiekā var veidot aptiekas pastāvīgo apmeklētāju (klientu) reģistru. Tomēr Rīgas Stradiņa universitātes farmācijas studentes Ievas Erdmanes pētījumā “Farmaceitiskās aprūpes ietvaros veicamās manipulācijas aptiekā” iegūtie dati liecina, ka pārliecinošs vairākums (61%) farmaceitu atbild, ka aptiekām ir klientu kartes, taču tās tiek izmantotas tikai un vienīgi komerciāliem mērķiem, un 31% no respondentiem neizmanto klientu kartes zāļu lietošanas uzraudzībai, jo aptiekām šādu klientu reģistru nav. Tikai 8% farmaceitu atzina, ka tajās uzkrāto informāciju izmanto, lai uzlabotu pacienta zāļu lietošanas uzraudzību,” norāda LFB.

“Farmaceits ir veselības aprūpes speciālists, aptieka ir veselības apūpes iestāde un farmaceitiskā aprūpe ir būtiska veselības aprūpes sastāvdaļa. Diemžēl šobrīd Latvijā vienīgais veids, kā farmaceitam saņemt atalgojumu par savu darbu, ir pārdot preci, jo, atšķirībā no citām valstīm, kur aptiekas pakalpojumi tiek apmaksāti (slimo kases, apdrošināšanas kompānijas), vai aptiekas saņem valsts vai veselības apdrošināšanas sistēmas finansiālo atbalstu, Latvijā šādas iespējas nav. Attīstītās valstīs atbalsta programmas, fiksētas recepšu zāļu cenas un maksa par farmaceitiskās aprūpes pakalpojumiem nodrošina aptiekas darbinieku profesionalitāti un mazina vajadzību pēc pārdošanu veicinošiem paņēmieniem. Vairāku gadu garumā Latvijā netika pievērsta uzmanība farmaceitiskās aprūpes likumdošanas sakārtošanai tā, lai tiktu veicināta farmaceitiskās aprūpes sniegšana, liekot uzsvaru uz tās profesionalitāti, kvalitāti. Veidoti tikai ierobežojoši normatīvie akti, kurus izdomas bagāti komersanti var veiksmīgi apiet, tādējādi veicinot negodīgu konkurenci,” skaidro LFB.

LFB neiestājas pret atlaidēm kopumā. Tā norāda, ka aptiekas var piešķirt atlaides higiēnas precēm, kosmētikai, bērnu pārtikai u.c., lai nodrošinātu aptieku finasiālo stabilitāti, turklāt ikviena aptieka, kas vēlas izrādīt īpašas rūpes par saviem klientiem, zāles var pārdot lētāk, samazinot to piecenojumu, un arī turpmāk drīkstēs to darīt.

“Uz pacientu vērstam, kvalitatīvam pakalpojumam aptiekā ir svarīga arī farmācijas speciālistu – farmaceitu un farmaceita asistentu – vēlme just gandarījumu par profesionālu darbību, atsakoties no “cīņas” ar zāļu cenām, atlaižu un akciju kampaņām, un pārejot uz konkurenci ar aptiekā pieejamo pakalpojumu sortimentu un kvalitāti. LFB uzskata, ka solis ceļā uz minēto farmaceitiskās aprūpes modeli, kura centrā ir cilvēks ar savām vajadzībām un zinošs profesionālis, ir aptiekas klientu piesaistes, izmantojot klientu lojalitātes programmas, tajā skaitā, aptiekas klientu lojalitātes kartes aizliegšana kopā ar vēl vienu Veselības ministrijas ierosinātu grozījumu Ministru kabineta noteikumos Nr. 288 (23.03.2013.) “Aptieku darbības noteikumi” – prasību pēc farmaceita nepārtrauktas klātbūtnes aptiekā visu tās darba laiku,” skaidro biedrība.

Par grozījumiem noteikumos iestājas arī Aptiekāru asociācijas vadītājs un ilggadējs LFB biedrs Guntis Belēvičs, kurš pilnībā atbalsta klientu karšu likvidēšanu, atzīmējot, ka nekur citur Eiropā, ar to domājot veco Eiropu, tādas klientu kartes nebūtu vispār iespējamas. “Nedrīkst veicināt pārmērīgu zāļu lietošanu ar īslaicīgu to cenu samazinājumu! Klienta ieguvums ir šķietamība. Šis aizliegums ir solis pārejai uz kvalitatīvu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanu nevis konkurenci ar cenām, mārketinga trikiem,” tā LFB izplatītajā paziņojumā paudis G.Belēvičs.

Par šo jautājumu 14. maijā lēma arī Farmācijas jomas konsultatīvā padome (FJKP), ar 10 balsīm no 11 klātesošajiem biedriem nobalsojot par VM ierosinājumu, nospiedošā vairākumā to atbalstot. “Paši komersanti ir nonākuši pie secinājuma, ka aptiekās ir jākonkurē ar farmaceitiskās aprūpes kvalitāti, un nav jāmaldina patērētāji, izmantojot t.s. “lojalitātes programmas”, jo nereti piedāvātās zāļu cenas programmas ietvaros ir vēl augstākas nekā Zāļu valsts aģentūrā reģistrētās maksimāli pieļaujamās zāļu cenas (t.i. ar maksimālo uzcenojumu). Šādas lojalitātes programmas veselības aprūpes iestādē – aptiekā – ir neētiskas un absurdas pašas par sevi, jo ikvienai aptiekai jābūt lojālai pret ikvienu klientu, proti, sniedzot vislabāko farmaceitisko aprūpi, izskaidrojot zāļu lietošanu utt., nevis šādi cenšoties pārvilināt klientus no vienas aptiekas uz otru. Ir jākonkurē ar kvalitāti, tad arī klienti gribēs atgriezties, un šādas “lojalitātes aktivitātes” bija jāaizliedz jau sen,” uzskata FJKP priekšsēdētāja Inta Saprovska, “Aptiekās gan ir jāveido klientu reģistri, bet tam ir cits mērķis, savukārt zāles drīkst pārdot lētāk, samazinot to piecenojumu. Tātad nevilšus rodas jautājums – kā interesēs atsevišķi  aptieku tīkli tā cīnās, kad ne tikai profesionālās NVO, bar arī vairums komersantu šādu VM pozīciju atbalsta?”

LFB prezidente Kitija Blumfelde norāda: “Aptiekai jābūt lojālai pret savu klientu nevis klientam – pret aptieku. To iespējams panākt tikai nostiprinot speciālistu profesionalitāti, aptiekā sniegto pakalpojumu kvalitāti, veicinot klientu uzticēšanos farmaceitam. Veselība nav naudā izmērāms lielums.”

Elīna Badune

11 komentāri

  1. Ne jau visās mazpilsētās ir Drogas un Kolonna. Vecāki mazuļiem pērk zāles aptiekā un pie reizes arī šo to no higiēnas precēm. Ja nevrēs iedot atlaidi, atkal būs jāklausās negācijas par dārdzību utt. skaidrs, ka šīs atlaižu kartes nepiesaista pie konkrētas aptiekas, jo tantukiem makos ir pat to aptieku atlaižu kartes, kuru pilsētā nav. Taču , ja šī cīņa pret atlaidēm ir vienīgais, ar ko tagad LFB nodarbojas, tad tas nu nav šīs biedrības uzdevums. Ne jau tas, vai es iedodu atlaidi vai nē , nosaka manu farmaprūpes kvalitāti.

    • NESTE DUS benzīns bez atlaižu kartes ir lētāks nekā STATOILĀ ar Statoil extra karti!
      Vai saproti, ko es domāju!?
      Cena var būt zemāka bez kartēm, un programmām!!!

  2. Atlaides jau varēs visām higienas precēm dot tāpat un uztura bagātinātājiem arī. Un zāles, ja grib, var pārdot ar minimālo piecenojumu. Kāpēc cilvēkiem nav skaidrs, ka, lai iedotu atlaidi, kaut kur tā nauda kaut kam jāuzliek pa virsu?

  3. 5 gadus čakli mācījos augstskolā gan ķīmijas, gan fizioloģiju, gan farmakoloģiju. Bet, kas man tagad jādara aptiekā, jāprasa vai jums ir klienta karte, ja nav, tad varbūt vēlaties aizpildīt iesniegumu, lai piedalītos lojalitātes programmā, un jācenšas tirgot kaut kādas preces, par ko izplatītāji maksā īpašniekam.

  4. kurā valdes sēdē tas paziņojums tapis? Datumu!

    • Man liekas, ka jau aprīlī LFB izdiskutēja šo jautājumu un pieņēma LFB valdes lēmumu par atbalstu grozījumiem 288. noteikumos un noformulēja viedokli.

  5. Un, jā, Belēviča kungs – populistiskie raksti par to kā tiek indēta pasaule, kā pārtika mūs nogalina – viss ir blefs. Mūs nogalina farmācijas un ķīmijas lielrūpnieki!
    Eiropā varbūt nav lojalitātes kartes, bet Eiropā arī medikamenti aptiekās netiek pārdoti, katram, kuram vienkārši sasāpas galva – ir nepieciešama recepte!
    Un arī zāļu cenas- uzpūstas kā nekur citur. Ieviešat samērīgas cenas un nevajadzēs piemērot atlaides. Kādēļ Remantadīns Krievijā maksā kapeikas, bet šeit 10 eiro. Pie kam absolūti identiskas paciņas. Vai tiešām atbilstības nodrošināšana ES prasībām maksā tik dārgu cenu?

    • Krievija nav eiropā un labi, ka tā!
      Lūdzu sniedz objektīvu salīdzinājumu zāļu cenām ES ietvaros!

  6. Ehh, farmaceitu biedrība! Ne jau lojalitātes kartes esamībā vai neesamībā tā sāls, bet gan lielo rūpalu lobijā. Neatņemiet lojalitātes kartes, tā vietā ieviesiet daudz stingrāku zāļu aprites kontroli līdzšinējās patvaļas vietā, kad lielākā daļa lielrūpnieku saražotās ķīmiskās indes tiek pārdotas bez receptes. “Ibumetīns līdz pret visām sāpēm! Diklofenaks bez receptes!”
    Es lojalitātes karti aptiekā neizmantoju medikamentu iegādei, bet gan, lai iegādātos kosmētiku un higiēnas preces.

    • Es kosmētiku nepērku aptiekā, priekš tam ir Kolonna un Douglas!
      Pamperus, tamponus un biksīšu ieliktnīšus jāpērk Drogās, būs kudiš lētāk kā aptiekā ar piecām lojalitātes kartēm, super mega atlaidēm un medus punktiem! 😛

  7. Ko tur daudz diskutēt, jau jau pēc demokrātiskas valsts pamatprincipiem absolūtais vairākums ir par lojalitātes programmu aizliegšanu, tad tas ir jārespektē!

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.