Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Šodien, 29.oktobrī, Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB) piedalījās Latvijas Ārstu biedrības rīkotajā preses konferencē, kur pauda solidaritāti ar medicīnas darbiniekiem par nepietiekamo veselības nozares finansējumu.
LFB prezidente Dace Ķikute uzsvēra farmaceitu vienotību ar citiem veselības aprūpes speciālistiem, jo ikdienā farmaceiti sastopas ar postošajām sekām, ko rada finanšu trūkums nozarē. Turklāt, slimnīcu aptiekās strādājošie farmaceiti, saņemot atalgojumu no slimnīcu budžeta, atrodas sliktākā situācijā atalgojuma ziņā nekā atvērta tipa aptiekās strādājošie. Farmaceitu lietderīga izmantošana slimnīcu aptiekās atslogotu medmāsas, kuru trūkums valstī ir katastrofāls, uzskata LFB. Kā norādījusi LFB prezidente, farmaceiti nepriecājas, ka ārstiem jārīko protesta akcijas, lai pierādītu, ko nozīmē viena diena bez speciālistiem. Pacienti, ilgstoši gaidot savu pierakstu, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu, nāk uz aptiekām un cenšas pašārstēties, kā nu prot. LFB prezidente uzsver, ka ikdienu farmaceiti sastopas ar kļūdām un neprecizitātēm receptēs, ko rada ārstu pārslogotība.
LFB piekrīt ārstu uzskatam, ka nozare vairs nevar ilgāk gaidīt budžeta pieaugumu, jo, kā pauduši mediķi – ja nebūs, kas ārstē – nebūs arī ko ārstēt.
Jau ziņots, ka, ka, protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai apņēmušies rīkot protesta akciju “Viena diena bez ārsta”, aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu.
Ministru kabineta 11. oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) sniegto informāciju, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.
Arodbiedrības uzsver, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorē.
Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču sola, ka nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.
