Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidente Zane Melberga uz maija un jūnija valdes sēdēm bija aicinājusi biedrības sekciju un Ētikas komisijas pārstāvjus pastāstīt par šo struktūru darba plāniem un risināmām problēmām.
Par Slimnīcu, onkoloģisko un klīnisko farmaceitu sekcijas (SOKFS) paveikto un darāmo informēja tās vadītāja Inese Sviestiņa un P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite Austra Bule. Aprīlī notikušās sekcijas amatpersonu vēlēšanās par SOKFS vadītāju atkārtoti ievēlēta Inese Sviestiņa, bet par vietnieci – Svetlana Buraja.
I. Sviestiņa iezīmēja galvenos darbības virzienus un risināmās problēmas.
- Slimnīcu farmaceitiem un klīniskiem farmaceitiem jāiegūst ārstniecības personas statuss, tāpat kā ārstiem un māsām. Šī statusa trūkums traucē darbu, jo liedz piekļūt pacienta dokumentācijai, ja vien slimnīcas administrācija ar iekšējās kārtības noteikumiem nedod šo atļauju.
- Aktuāla ir krājumu veidošana – slimnīcās izveidot medikamentu krājumu trīs mēnešiem nav iespējams gan finansiālu iespēju, gan pieejamo telpu un piegāžu dēļ, taču valdībā jau spriež par krājumiem pusgadam. I. Sviestiņa pozitīvi vērtē, ka Aptieku darbības noteikumu grozījumi slimnīcu aptiekām neprasa telpu funkcionālo vienotību. Sekcija uzturēja šo grozījumu, skaidrojot, ka slimnīcu aptieku specifika ir atšķirīga. Šis jauninājums atvieglos krājumu glabāšanas problēmu.
- Jārisina problēmas zāļu gatavošanā. Joprojām jāatgriežas pie jautājuma, kas nav sakārtots kopš valstiskās neatkarības atgūšanas – valstī nav izveidoti vienoti ekstemporāli gatavojamu zāļu priekšraksti. Katrā zāļu gatavošanas vietā speciālisti paši meklē zinātnisku pamatojumu receptūrai. Receptūras priekšrakstiem valstī jābūt vienotiem, uzskata farmaceite. Ne vienmēr citostatisku zāļu sagatavošanā tiek ievērota darba drošība, taču ikvienas aptiekas vai slimnīcas vadībai ir jānodrošina vajadzīgie darba apstākļi. Bez vilkmes skapja noteiktu ekstemporālu zāļu gatavošana nav iedomājama, tādēļ darbiniekiem rūpēs par savu veselību jāatsakās strādāt bez atbilstoša aprīkojuma.
- Sekcija turpinās rīkot tieši slimnīcu un klīniskiem farmaceitiem atbilstošus tālākizglītības pasākumus, jo vairums piedāvāto semināru neatbilst sekcijas biedru specifikai. Rudenī plānots sekcijas seminārs. I. Sviestiņa aicināja rast iespēju bez maksas apstiprināt sekcijas biedru individuālu dalību tālākizglītības pasākumos, jo darba devēji nemēdz segt šos izdevumus.
- Sekcija plāno turpināt attīstīt klīnisko farmaceitu pakalpojumus. A. Bule norādīja, ka jādomā risinājums, kā klīniskais farmaceits, kas nav piesaistīts aptiekai, var veikt savus profesionālos pienākumus un piekļūt pacienta datiem e-veselībā, lai vērtētu pacienta situāciju.
Z. Melberga atzīmēja, ka sekcija ir daudz paveikusi, taču darāma arī ir daudz. Viņa atzina, ka izvirzītās problēmas ir nopietnas, aicināja izvēlēties vienu prioritāti no risināmo jautājumu loka, veidot speciālistu darba grupu, definēt mērķus un koncentrēties kopīgam darbam, kā arī solīja iesaistīties un atbalstīt iniciatīvas. Z. Melberga iedrošināja kolēģes, sakot, ka Veselības ministrija (VM) ir atvērta izmaiņu iekļaušanai normatīvos aktos un atbalsta klīnisko farmaceitu darbības reglamentēšanu Ministru kabineta (MK) līmenī: “Skaidrs, ka Latvijā jāstiprina klīniskā farmaceita pozīcijas slimnīcā un veselības aprūpes speciālistu komandā, kā arī informācijas apmaiņa ar ārstiem,” atzīmēja LFB prezidente.
Vairāk par LFB valdes sēdēs spriesto lasiet žurnāla Materia Medica jūnija numurā.
Olita Zariņa
