Sākums » Farmācija » LU pēta jaunas zāļu aktīvo vielu kristāliskās formas un piesārņojumu savācošus mālus
LU pēta jaunas zāļu aktīvo vielu kristāliskās formas un piesārņojumu savācošus mālus

LU pēta jaunas zāļu aktīvo vielu kristāliskās formas un piesārņojumu savācošus mālus

Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes Fizikālās ķīmijas katedras pētnieki vairāk nekā divu gadu garumā meklējuši iespējas, kā uzlabot zāļu vielu īpašības, kā arī rakušies zemes dzīlēs, lai piekļūtu smektītu māliem, kuri notekūdeņus spēj attīrīt pat no naftas produktu piesārņojuma, liecina LU mājas lapā publicētā informācija.

Pētījuma “Aktīvo farmaceitisko vielu jaunu kristālisko formu meklējumi un to kristalizācijas rūpniecisko tehnoloģiju izstrāde” galvenais mērķis bija atklāt zāļu aktīvo vielu jaunas kristāliskās formas, kas ļautu palielināt zāļu šķīšanas ātrumu vai, tieši pretēji, samazināt to, lai panāktu medikamenta ilgāku iedarbību. 17 cilvēku komanda  pētīja piecas aktīvās vielas – antazolīnu, imatiniba mezilātu, arbidolu, tianeptīnu un pimobendānu (veterinārais preparāts, ko izmanto suņu sirds mazspējas ārstēšanai).

Pētījuma rezultātā visām vielām tika atrastas  jaunas, perspektīvākas kristāliskās formas, kas nākotnē ļautu zāles labāk uzglabāt un transportēt, kā arī izstrādāti ieteikumi to ražošanai. Tomēr pētījuma vadītājs prof. Andris Actiņš šaubās, vai visām izstrādātajām kristāliskajām formām ir ražošanas perspektīva, jo, lai pilnīgi jaunu preparātu novestu līdz ražošanai, pēc viņa domām, nepieciešams aptuveni miljards eiro. Zāļu izstrādei vajadzīgi lieli sadarbības partneri, kas būtu ieinteresēti sadarboties ar Latviju, uzskata profesors. Arī aktīvo vielu pētniecībai nepieciešamie materiāli un vielas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus. No šī gada sākta sadarbība ar “Olainfarm”, bet ar “Grindeks” tā uzsākta jau 2000. gadā.

Smektītu mālu izpēte Ķīmijas fakultātē pirms vairākiem gadiem sākta pēc akadēmiķa Jāņa Freimaņa iniciatīvas, kad radusies ideja, ka tie varētu tikt izmantoti kā sorbenti kaitīgo zāļu vielu atlikumu savākšanai no notekūdeņiem, ziņo LU pārstāvji. Tas apstiprinājies jau 2001. gadā, kad, pēc Baltkrievijā notikušās kanalizācijas kolektora avārijas, Daugavā ieplūdis liels daudzums fekālo ūdeņu un ūdens attīrīts tieši ar smektītu mālu palīdzību. Eksperti gan uzskata, ka par mālu atradnēm Baltijā tuvākajos divdesmit gados lielas intereses nebūs, jo ieguves process, salīdzinājumā ar Vaiomingas štatu ASV, kur šo mālu ir daudz, ir ļoti dārgs. Tomēr, ja ASV resursi izsīks, būs jāmeklē jaunas mālu atradnes un māli būs jābagātina. LU ķīmiķi risinājumus meklē jau tagad, un darbs pie jaunu vielu izstrādes vai jau zināmo uzlabošanas turpināsies.

www.farmacija-mic.lv

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.