Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Valdība uzdevusi izdevumu pārskatīšanā sagatavot kompensējošus pasākumus, lai 2027. gadā Veselības ministrijas (VM) Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānam nodrošinātu papildu nepieciešamos 42,2 miljonus eiro, savukārt reģionālo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un reģionālo slimnīcu pakalpojumiem – 14 miljonus eiro.
Tas minēts šodien valdības sēdē skatītajā Ministru kabineta atbildes vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijai. Apakškomisija bija aicinājusi, sagatavojot 2027. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru, veselības aprūpi noteikt par vienu no valdības prioritātēm un tai paredzēt papildu finansējumu.
Sirds un asinsvadu veselības plānam 2028. gadā un turpmāk ik gadu papildu būtu nepieciešami 47,2 miljoni eiro. Savukārt reģionālo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un reģionālo slimnīcu pakalpojumu nodrošināšanai 14 miljonus eiro paredzēts meklēt, samazinot publiskā sektora izdevumus, pārskatot funkcijas un efektivizējot procesus.
Valdības rīcības plānā arī paredzēts nozaru budžeta bāzes izdevumu pārskatīšanā iegūto finansējumu novirzīt veselības nozarei, lai veselības aprūpes finansējums sasniegtu 12% no valdības izdevumiem.
Papildu līdzekļus plānots izmantot onkoloģijas, mātes un bērna veselības, sirds un asinsvadu veselības un reto slimību plānu īstenošanai, diabēta pacientu atbalstam un medikamentu pieejamības uzlabošanai. Starp prioritātēm minēta arī primārās veselības aprūpes stiprināšana, ārstniecības personu atalgojums, pakalpojumu tarifu aktualizēšana un digitalizācijas izdevumu segšana.
Jau ziņots, ka VM apkopojusi veselības nozares prioritāros pasākumus, kuru īstenošanai 2027. gadā kopumā papildu vajadzīgi 663 miljoni eiro. Finansējums vajadzīgs jaunu terapiju, zāļu un aprūpes inovāciju pieejamībai, cilvēkresursu nodrošināšanai un ārstniecības personu atalgojumam.
Lielākā summa – 308,6 miljoni eiro – būtu nepieciešama veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai. Finansējumu paredzēts izmantot valsts apmaksāto pakalpojumu apjoma palielināšanai, lai saīsinātu gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām, diagnostiskajiem izmeklējumiem un plānveida operācijām.
Līdzekļi būtu vajadzīgi arī pakalpojumu tarifu tuvināšanai faktiskajām izmaksām, lai ārstniecības iestādes valsts apmaksātos pakalpojumus spētu sniegt pilnā apmērā.
Kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošanai papildu būtu nepieciešami 130,3 miljoni eiro. Tas ļautu kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut jaunas, klīniski efektīvas zāles, tostarp onkoloģisko, reto slimību un diabēta pacientu ārstēšanai, kā arī palielināt kompensācijas apmēru un samazināt pacientu līdzmaksājumus.
Veselības aprūpes politikas īstenošanai, tostarp onkoloģijas, mātes un bērna veselības, sirds un asinsvadu veselības un reto slimību plānu pasākumiem, nepieciešami 82,3 miljoni eiro. Cilvēkresursu piesaistei un noturēšanai nozarē, ārstniecības personu darba samaksas konkurētspējas uzlabošanai, rezidentūras vietu un medicīnas izglītības kapacitātes palielināšanai vajadzīgi vēl 45,2 miljoni eiro.
Ārstniecības iestāžu infrastruktūras un medicīnas tehnoloģiju atjaunošanai nepieciešami 25 miljoni eiro, primārās veselības aprūpes stiprināšanai – 22,9 miljoni eiro, bet sabiedrības veselības un profilakses pasākumiem – 21,3 miljoni eiro.
Psihiskās veselības aprūpei un atkarību mazināšanai papildu nepieciešami 12,4 miljoni eiro, VM padotības iestāžu prioritārajiem pasākumiem – 10,4 miljoni eiro, bet veselības nozares digitalizācijai – 4,6 miljoni eiro.
Papildu 2027. gadā 3,6 miljoni eiro būtu nepieciešami, lai atbilstoši Saeimas lemtajam nodrošinātu valsts atbalstu nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sensoru un insulīna sūkņu kompensācijai 1. tipa diabēta pacientiem.
Vēstulē atzīmēts, ka indikatīvā fiskālā telpa visā 2027.-2030. gada periodā ir negatīva, tādēļ papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanai būs nepieciešami kompensējoši pasākumi.
Līdztekus atzīts, ka veselības nozarei pieejamais finansējums patlaban ir nepietiekams un viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Darbu pie esošo resursu efektīvākas izmantošanas un papildu līdzekļu piesaistes veselības aprūpei paredzēts turpināt atbilstoši valsts finansiālajām iespējām, minēts vēstulē.
Valdības sagatavoto atbildi kritizējusi Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), uzsverot, ka, lai gan vēstulē apzinātas vajadzības, tajā neesot lasāma skaidra apņemšanās par kādu konkrētu papildu finansējuma piešķīrumu.
Biedrības ieskatā, norādot, ka papildu līdzekļi veselības aprūpei tiks piesaistīti “atbilstoši finansiālajām iespējām”, valdība faktiski noraidot aicinājumu noteikt veselības aprūpi par vienu no 2027. gada budžeta prioritātēm.
LSB atzīmējusi, ka 2027. gada budžetā vajadzētu paredzēt konkrētu papildu finansējumu veselības aprūpei, īpaši pakalpojumu pieejamībai reģionos un ārstniecības personu atalgojumam. Biedrība arī uzsver valdības vēstulē atzīto risku, ka bez papildu finansējuma var palielināties to pacientu skaits, kuri veselības aprūpes pakalpojumus būs spiesti apmaksāt paši vai atteikties no nepieciešamās aprūpes.
Avots: LETA
