Ministru kabinets otrdien atlika Veselības ministrijas (VM) izstrādāto “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam” skatīšanu saistībā ar tajās minētā finansējuma apjomīgumu.
Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks valdības sēdē atklāja, ka VM izstrādātajās pamatnostādnēs iecerētais finansējums kopumā veido apmēram 8,7 miljardus eiro, kas ievērojami pārsniedz pieejamo finansējumu, tādēļ šāds plāns nav objektīvs, un investīcijas būtu jāplāno atbilstoši pieejamajiem finanšu resursiem.
Pēc veselības ministra Daniela Pavļuta paustā, pamatnostādņu rīcības virzieni ietver veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšanu, infekciju izplatības mazināšanu, kā arī uz cilvēku centrētas un integrētas veselības aprūpes veidošanu – zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, veselības aprūpes pakalpojumu koordinēšana un pēctecība, kā arī pacienta un viņa ģimenes iesaiste veselības aprūpē.
Tāpat pamatnostādņu rīcības virzienos ietverta cilvēkresursu nodrošinājuma un prasmju pilnveide, kā arī veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana un efektīva aprūpes resursu izlietošana.
Saskaņā ar Veselības ministrijas aprēķiniem, papildu nepieciešamais finansējums šo pamatnostādņu ieviešanai 2021.gadā būtu nepieciešami 11 591 130 eiro, 2022.gadā – 752 340 049 eiro, 2023.gadā – 859 665 664 eiro, 2024.gadā – 970 583 036 eiro, 2025.gadā – 1 457 769 887, 2026.gadā – 1 727 629 899 eiro un 2027.gadā – 2 096 131 605 eiro.
PKC vadītājs atzīmēja, ka valdība ir apstiprinājusi vairāku citu nozaru, piemēram, izglītības, sociālās jomas un transporta pamatnostādnes, turklāt sociālās un izglītības jomu pamatnostādnes no PKC saņēmušas līdzīgas pretenzijas, tomēr neviena cita ministrija nebija sagatavojusi tik ambiciozu investīciju pieprasījumu, kas krietni pārsniegtu valsts iespējas.
Pēc Vilka teiktā valdībā izvērsās plašāka diskusija par VM pamatnostādnēm. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pauda, lai gan viņš neko tiešā veidā nevēlas vērst pret VM, šāda veida dokumenti, kuros paredzētais un pieejamais finansējums ir ļoti nesakritīgi, var radīt nepamatotas gaidas sabiedrībā par to, kas tuvākajos gados konkrētajā jomā tiktu ieviests.
Premjers atzīmēja, ka pārāk ambiciozu pamatnostādņu pieņemšanas gadījumā šā brīža valdība būtu negodīga pret saviem nākotnes kolēģiem, kuriem pēc tam šie plāni, kuri nav reāli īstenojami, būtu jāpiepilda dzīvē.
Finanšu ministrs Jānis Reirs skaidroja, ka nepamatotas gaidas un piedāvājumi degradē valsts varu kā tādu, vienlaikus norādot uz problēmu, ka Saeimā ir pieņemti atsevišķi likumi, kas nav īstenojami.
Reirs sacīja, ka VM izstrādātajām pamatnostādnēm visam iecerētajam no valstij naudas nepietiktu pat gadījumā, ja nevienā citā nozarē netiktu plānots jebkāda veida pieaugums. “Mums valsti būtu jāaizslēdz ciet uz septiņiem gadiem,” sacīja finanšu ministrs.
Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits diskusijā pauda, ka arī Satiksmes ministrija (SM) nesen šāda veida procedūrai ar pamatnostādņu izstrādi ir gājusi cauri. Satiksmes nozarē atsevišķus projektus plānots organizēt ar publiskās un privātās partnerības risinājumu, tādēļ Linkaits šādu opciju iespējami izskatīt ieteica arī VM.
Pavļuts, aizstāvot pamatnostādņu projektu, pauda, ka tam pievienotajā protokola lēmumā ir norādīts, ka uzskaitītos projektus būtu plānots izpildīt pēc tā brīža valsts budžeta iespējām. Tāpat viņš atzīmēja, ka, ja šādu plānu nebūtu, gadījumos, kad ir jāizlieto lielāks finansējums, nekā paredzēts, tā apgūšanas iespējas atrast būtu ļoti grūti.
Ministru kabinets uzdeva VM pamatnostādņu finansiālos aspektus pārstrādāt tā, lai tās atbilstu potenciāli iespējamajam piešķiramajam finansējumam.
www.farmacija-mic.lv