Nav vienprātības par ieceri dekriminalizēt narkotiku lietošanu nepilngadīgajiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes dalībniekiem šodien krasi atšķīrās viedokļi par ieceri dekriminalizēt narkotiku lietošanu nepilngadīgajiem. Sēdē pirmajā lasījumā tika apspriesti Veselības ministrijas (VM) grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā. Izmaiņas paredz atbrīvot no kriminālatbildības nepilngadīgas personas par narkotisko, psihotropo un psihoaktīvo vielu lietošanu, lai šādi veicinātu nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju.

Diskusijā par dekriminalizāciju viedokļi bija būtiski atšķirīgi. VM parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa skaidroja, ka kriminālatbildība un bailes no tās attur nepilngadīgos no savlaicīgas palīdzības meklēšanas. Mediķi fiksējuši situācijas, kas beigušās letāli, jo bailēs no kriminālatbildības laikus nav notikusi vēršanās pie Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta.

Nacionālās psihiskās veselības centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna atbalstīja priekšlikumu, minot, ka ar atkarību ielaistos gadījumos cīnīties ir ārkārtīgi grūti. Viņa norādīja, ka šīs izmaiņas ļaus uzsākt laicīgu ārstēšanu, tomēr viņu māca bažas par to, kā šī ārstēšanās turpināsies pēc 18 gadu sasniegšanas, sevišķi ja cilvēks ir maksātnespējīgs.

Stirna uzsvēra, ka atkarības “nevar izārstēt dažos mēnešos”, tāpēc arī ārstniecības programmām un kompensējošiem mehānismiem “vajadzēs turpinājumu”.

Ārsts Pēteris Apinis atbalstīja dekriminalizācijas ieceri, piedāvājot, ka atbrīvošanu no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu vajadzētu noteikt līdz 16, ne 18 gadu vecumam. Arī viņš piekrita, ka dekriminalizācijai nav jēgas, ja līdz ar to netiek domāts par līdzekļiem medikamentu kompensācijai, ārstniecībai un pakalpojumiem.

Daļa komisijas dalībnieku pauda bažas par ieceri, pieļaujot, ka dekriminalizācija drīzāk radīšot iespaidu, ka lietotājam nav “nekādas atbildības”. “Ja bērniem nav bailes no kriminālatbildības, tad jau krimināllikumam arī nav nekāda nozīme,” izteicās deputāte Ingrīda Circene (JV).

“Open” radošā centra dibinātājs Edijs Klaišis sēdē izteica skumjas, ka “pat jautājumā par neaizsargātāko sabiedrības daļu ir jāplēšas”. Viņš aicināja klātesošos spriest par šo jautājumu, iedomājoties, ka tas skar savus vai tuvinieku bērnus, jo neviens nenovēlētu šādos gadījumos bērniem palikt bez palīdzības. Klaišis norādīja, ka narkotikas šobrīd ir “līdz vājprātam netīras”, un patlaban, pateicoties to piejaukumiem, posms no narkotiku lietošanas pa reizei ballītēs līdz atkarībai ir daudz īsāks.

Deputāte Līga Kozlovska (ZZS) neatbalstīja grozījumus, jo uzskata, ka grozījumiem nebūs nekādas vērtības, ja pretī nebūs psihologu, psihiatru konsīliju un pakalpojumu. Viņa savā ārstes praksē novērojusi, ka smagākos atkarību gadījumos bērni nebaidās no kriminālatbildības – viņiem vajag tikai kārtējo devu. Līdztekus viņa bija bažīga par iespējām kopumā turpmāk nodrošināt šiem bērniem papildu palīdzību un nepieciešamos pakalpojumus, ņemot vērā veselības nozares budžetu.

Kā uzsvēra vairāki sēdes dalībnieki, dekriminalizācijas jautājums ir tikai viena daļa no plašāka problēmu loka, kas jāskata saistīti ar ārstniecības, izglītības, iekšlietu un sociālās politikas jomām.

Balsojumā par jautājuma virzīšanu pirmajā lasījumā tālāk atbildīgajai Juridiskajai komisijai komisijas locekļu balsis dalījās, bet vairāk bija noraidošo balsu, trim deputātiem balsojot “par”, četriem “pret” un vienam atturoties. Juridiskā komisija tagad tiks informēta par Sociālo un darba lietu komisijas noraidošo attieksmi, uzsverot, ka kopā ar dekriminalizācijas jautājumu jāskata arī ārstniecības un pakalpojumu pieejamības jautājumi.

Komisijas sēdē arī tika apspriests līdz šim paveiktais narkotiku izplatības mazināšanas, atkarību profilakses un kontroles jomā.

Sēdē tika prezentēti VM un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati par tendencēm narkotiku lietošanā. SPKC norādīja, ka jaunāko starptautisko pētījumu un notekūdeņu monitoringa dati liecina par stimulantu – īpaši kokaīna – lietošanas pieaugumu, savukārt metamfetamīna un ekstazī rādītājiem ir lejupejoša tendence. Vienlaikus injicējamo narkotiku lietotāju vidū pieaug opioīdu, tostarp nitazēnu atvasinājumu, klātbūtne, kas palielina pārdozēšanas riskus.

SPKC akcentēja, ka Latvija ES kontekstā izceļas ar efektīvu jauno psihoaktīvo vielu uzraudzības un pagaidu aizliegumu sistēmu, tomēr galvenie izaicinājumi joprojām ir pierādījumos balstītu profilakses pasākumu un pakalpojumu nepietiekamība nepilngadīgajiem.

Kopumā marihuāna joprojām ir izplatītākā lietotā nelegālā viela vispārējās populācijas vidū, kamēr citu nelegālo narkotiku lietošana ir retāk sastopama.

SPKC fiksē arī vairāku vielu vienlaicīgas lietošanas pieaugumu. Kā būtisku izaicinājumu SPKC pārstāvji minēja narkotiku tirgus mainību, jaunu vielu parādīšanos un lietošanas neprognozējamību, ko pastiprina augstas vielu koncentrācijas un dažādi piemaisījumi.

Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāve Agnese Zīle informēja, ka 2025. gadā no izņemtajām narkotiskajām vielām struktūrā lielāko īpatsvaru veidoja kanabisa grupas vielas un kanabinoīdi – 47,6%, kam sekoja psihotropie medikamenti ar 28,7%.

Jaunās psihoaktīvās vielas veidoja 11,5% no izņemtajām vielām, kokaīns – 9,1%, savukārt halucinogēni un opiāti kopā veidoja mazāk nekā 4% no kopējā apjoma.

Vienlaikus 2024. gadā par narkotisko vielu lietošanu un glabāšanu tika reģistrēti 783 noziedzīgi nodarījumi, kuros iesaistītas 549 personas, tostarp 31 nepilngadīgais. Lielākā daļa nepilngadīgo bija iesaistīti tieši lietošanas un nelielu apjomu glabāšanas gadījumos, kamēr narkotiku nelegālajā apritē un kontrabandā nepilngadīgo īpatsvars bija būtiski mazāks.

Administratīvās atbildības jomā 2024. gadā par narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas vai lietošanas pārkāpumiem pie atbildības sauktas galvenokārt pilngadīgas personas – 83,3%, savukārt nepilngadīgie veidoja 16,7% no visiem administratīvajiem pārkāpējiem.

IeM norādīja, ka būtiska problēma saistīta ar to, ka nevar nobloķēt pieeju ārzemju tīmekļvietnēm, kur internetā tiek tirgotas nelegālas vielas. Tas saistīts ar to, ka iestādēm ir atšķirīgi kritēriji vietņu bloķēšanai, tostarp, izmantojot virtuālos privātos tīklus (VPN), šīm vietnēm piekļūt ir viegli.

Avots: LETA