Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Valdība otrdien atbalstīja papildu 4,8 miljonu eiro novirzīšanu Veselības ministrijai (VM) sadalīšanai dažādām ārstniecības iestādēm, kas veic valsts apmaksātus izmeklējumus sirds un asinsvadu vai pēcskrīninga izmeklējumus onkoloģijas jomā. Finansējums pamatā ņemts no Eiropas Savienības fondiem. VM atbalstu plāno sniegt 47 ārstniecības iestādēm sekundāro ambulatoro pakalpojumu infrastruktūras stiprināšanai onkoloģijas jomā, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas slimību mazināšanai.
Atbalsta saņēmēju lokā iekļautas ārstniecības iestādes, kam unikālo pacientu skaits ir vismaz 500 pacienti vienā vai vairākās no šīm programmām: doplerogrāfija, elektrokardiogrāfija, invazīvā kardioloģija dienas stacionārā, kardioloģija, neiroelektrofizioloģiskie funkcionālie izmeklējumi, pārējie sirds asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi un zarnu vēža pēcskrīnings. Lielākā daļa atbalstāmo projektu kopējās izmaksas plānotas zem 200 000 eiro.
Tiks atbalstīti atjaunošanas būvdarbi un medicīnisko tehnoloģiju, iekārtu un ierīču iegāde prioritāri sirds un asinsvadu vai pēcskrīninga izmeklējumu veikšanai onkoloģijas jomā.
Finansējums nav paredzēts augstu medicīnisko tehnoloģiju iegādei, piemēram, magnētiskās rezonanses, datortomogrāfa vai angiogrāfa iegādei. Šāds ierobežojums noteikts tāpēc, ka šādu iekārtu izmaksas ir salīdzinoši augstas un tās nevar būt ilgtspējīgas bez atbilstoša finansējuma, norāda ministrijā. Ja iestāde vēlēsies iegādāties tehnoloģiju, kas pārsniedz 20 000 eiro, būs nepieciešams papildu saskaņojums ar VM.
Vienlaikus projektā tiek plānots atbalstīt arī teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu un apzaļumošanu.
Kā uzsver ministrijā, Latvijā līdzšinējais valsts finansējums veselības aprūpē ir bijis nepietiekams un ilgstoši viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES).Vienlaikus VM vērš uzmanību, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), raksturojot valsts veselības profilu, uzsver, ka lai gan Latvijā pēdējos gados publiskais finansējums veselības aprūpei ir nedaudz pieaudzis, kopējais finansējums sistēmai ir nepietiekams.
Tamdēļ Latvijā divi galvenie mirstības cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības, kā arī onkoloģiskās slimības – to rezultātā novērojama ļoti augsta priekšlaicīgā mirstība līdz 64 gadu vecumam, norāda ministrijā. VM ieskatā, no visiem sirds un asinsvadu nāves gadījumiem 51% ir medicīniski novēršami ar savlaicīgas diagnostikas, kvalitatīvas aprūpes un atbilstošas ārstēšanas palīdzību. Tāpat 49% nāves gadījumi ir profilaktiski novēršami, veicinot veselīgu dzīvesveidu, attīstot savlaicīgu riska faktoru atklāšanu un to ietekmes mazināšanu.
Ministrijā akcentē, ka akūtās sirds un asinsvadu sistēmas slimību veselības aprūpes kvalitāti raksturojošie rādītāji Latvijā ir vieni no sliktākajiem OECD valstu vidū, turklāt šiem rādītājiem ir būtiskas atšķirības arī stacionāru griezumā, kas norāda uz atšķirībām veselības aprūpes saņemšanas iespējās.
Iecerēts, ka projekta gaitā līdz 2029.gadam jaunus vai modernizētus veselības aprūpes iestāžu pakalpojumus kopā būs izmantojuši 3 878 460 iedzīvotāji.
Kā uzsver VM, investīcijas “uzlabos sabiedrības pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā”.
Pasākuma plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 4 812 877 miljoni eiro. Tostarp summu 4 090 945 miljonu eiro apmērā veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, savukārt nacionālais valsts budžeta un privātais finansējums šim mērķim ir 721 932 eiro.
Avots: LETA
