Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Šodien, 23. aprīlī, Veselības ministrijā (VM) notiks nevalstisko organizāciju sabiedriskā apspriede par noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumos Nr. 288 “Aptieku darbības noteikumi””.
Jau ziņojām, ka noteikumos paredzēts ieviest normu par recepšu zālēm aptiekā pievienojamu uzlīmi ar pacientam svarīgu informāciju par zāļu lietošanu. Tāpat noteikumus plānots papildināt ar jaunu punktu, kas nosaka, ka aptiekas klientu piesaiste, izmantojot klientu lojalitātes programmas, tajā skaitā klientu lojalitātes kartes un citas aktivitātes, kas veicina zāļu, uztura bagātinātāju un citu aptiekas izplatīt atļauto preču lietošanu, ir aizliegta.
Noteikumos plānots papildināt vēl arī citus punktus, piemēram, nosakot, ka farmaceitam aptiekā ir jābūt visā aptiekas darba laikā. Farmācijas likuma 38.pantā noteiktajos gadījumos, kad aptieku ir atļauts vadīt farmaceita asistentam, farmaceitisko aprūpi var nodrošināt farmaceita asistents.
Kā noteikumu projekta anotācijā skaidro VM, kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai ir svarīgi, lai aptiekās visā darba laikā aptiekas klients var saņemt farmaceita konsultāciju. Saskaņā ar farmaceita un farmaceita asistenta profesijas standartiem, kas apstiprināti ar Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumiem Nr.461 “Noteikumi par Profesijas klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām, un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”, ir noteikts, ka farmaceits organizē un veic farmaceitisko aprūpi, kuras ietvaros sniedz farmakoterapeitiskās konsultācijas un informāciju par zālēm, kā arī to izsniegšanu. Farmaceita asistents ir veselības aprūpes speciālists, kurš strādā farmaceita uzraudzībā, izsniedzot recepšu zāles farmaceita uzraudzībā, skaidrojot klientam zāļu lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem. Tas nozīmē, ka kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai visā vispārējā tipa aptiekas darba laikā ir jābūt farmaceitam, izņemot Farmācijas likuma 38. pantā noteiktajam, ka novadā, novada pilsētā vai novada pagastā, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000 un piecu kilometru rādiusā nav citas farmaceita vadītas aptiekas vai aptieku filiāles, aptieku drīkst vadīt un par tās darbu ir atbildīgs farmaceita asistents. Kā ziņo ministrija, pēc Zāļu valsts aģentūras reģistra datiem šobrīd Latvijā ir 46 šādas aptiekas.
Ministrija norāda, ka šobrīd ir aptiekas, kurās farmaceita konsultācijas netiek nodrošinātas visā aptiekas darba laikā. VM ir saņemtas sūdzības par to, ka zāles izsniedz un konsultē personas bez farmaceitiskās izglītības (farmaceita palīgi, farmācijas studenti). Veselības inspekcija pilsētas aptiekās veikto pārbaužu laikā konstatējusi gadījumus, kad uz vietas aptiekā ir tikai farmaceita asistents, bet nav aptiekas vadītāja, ne arī cita farmaceita, kas ir atbildīgs par aptiekas darbību. Izskatot iesniegumus par ētikas jautājumiem, divos gadījumos ir konstatēts, ka patērētājiem sniegtā informācija nav bijusi korekta, skaidra un nepārprotama.
Tāpat VM norāda, ka lielākā daļa mūsu valsts aptieku, sevišķi tīklu aptiekas, kuras ir apvienotas vienā uzņēmumā, klientu piesaisti savām aptiekām veido ar lojalitātes programmu un atlaižu karšu palīdzību, kuru mērķis ir veidot bonusu sistēmu, kas stimulē klientu iepirkties atkal un atkal, vai arī pēc principa – jo vairāk pērk, jo lielākas atlaides. Pēc kartes derīguma termiņa beigām (vai gada) neizmantotie punkti tiek automātiski anulēti, pat iepriekš par to nepaziņojot kartes īpašniekam. Savukārt sasniegtās atlaides, piem. 10%, kuras tiek piešķirtas, veicot preču iegādi par 1400 eiro, pēc kartes derīguma termiņa beigām tiek anulētas un viss jāsāk no sākuma. Paši komersanti ir atzinuši, ka aptieku kartes klientu pirkumu uzkrātie punkti vērtība ir par 120% lielāka nekā klientiem bez lojalitātes kartes, skaidro ministrija. Šāda sistēma ir izdevīga komersantam, jo veicina aptiekas preču, tajā skaitā zāļu, pārdošanu un palielina aptieku peļņu. Taču VM arī uzsver, ka klientu lojalitāte ir nosacīta, jo vairumam klientu ir 3 – 4 dažādu aptieku lojalitātes kartes, un šādu klientu nevar uzskatīt par konkrētas aptiekas pastāvīgo klientu. Bieži vien komersanta piedāvātās zāļu cenas reklāmas bukletos ir maldinošas, jo tikai par dažiem centiem atšķiras no Zāļu valsts aģentūras interneta vietnē norādītās maksimāli pieļaujamās zāļu aptiekas cenas, uzsver ministrija.
VM uzskata, ka aptieku konkurence ir realizējama, pirmkārt, nodrošinot kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi, piesaistot pastāvīgos klientus ar profesionālu kompetenci, apkalpošanas un konsultāciju kvalitāti un zāļu lietošanas uzraudzību. Zāļu un citu aptiekas produktu cenas arī ir nozīmīgs faktors klientu piesaistei, un aptiekas var konkurēt ar cenām arī bez speciālu lojalitāšu programmu un atlaižu karšu palīdzības.
Ar pilnu noteikumu projektu un anotāciju var iepazīties šeit: http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/sabiedribas_lidzdaliba/sabiedriska_apspriede/
Elīna Badune
Jau tagad virkne lielveikalu tirgo uztura bagātinātājus un bezrecepšu medikamentus, pat tos tirgo degvielas uzpildes stacijās,tāpat jau pieminētie internetveikali!Tur nevajag ne farmaceitu,ne asistentu,neviens nedomā par konsultācijām un farmaceitisko aprūpi,bet aptiekās,kur daļa farmaceita asistentu nostrādājuši 30 un vairāk gadus,spēdami veiksmīgi konsultēt,tur to plāno vairs nepieļaut!Aptiekās vismaz puse ir uztura bagātinātāji un bezrecepšu medikamenti(ko tirgo arī aiz stūra lielveikalā),lielu daļu aizņem arī pastāvīgi lietojamie kompensējamie vai regulāri izrakstītie medikamentiu,tikai neliela daļa ir pacientam nezināmi un jauni medikamenti,pie tam viņš jau ir apmeklējis ārstu un kaut nelielu informāciju par tiem no tā guvis.Tātad nemaz tik šausmīgi liela loma nav šai farmaceitiskajai aprūpei un konsultācijām,ko nevarētu veikt arī pieredzējis farmaceita asistents!Vienīgais,ko pieļauju,varbūt 3-5 gadu periods farmaceita uzraudzībā tikko pēc skolas beigšanas.Drīzāk aptieku īpašniekiem vajadzētu rūpēties,lai tiem pašiem farmaceitiem un farmaceitu asistentiem nav vēl līdztekus darbam pie letes jāmazgā grīdas,jāslauka putekļi,jāceno preces,jātaisa atskaites un vēl virkne nekvalificētu darbu,lai tādiem darbiem tiktu pieņemti farmaceitu palīgi,tad tiešām farmaceiti un asistenti varēs veikt kvalitatīvu farmaceitisko aptūpi un vispār tāds jautājums par nepietiekamu kvalitāti nepacelsies!
Lecam pa tēmām- šorīt “Dzivītē” sižets cik labi iepirkties internetaptiekā, kur neviens neuzspiež savu farmaceita viedokli ( dievs zin’ kādos nolūkos- peļņas dēļ?) līdz galējībai neko bez augstāko izglītību baudījušā farmaceita. Bieži vien starpība tikai gadu skaitā, cik deldēts skolas sols. Ja jau tā, tad varbūt risinājums ir pieraksts pie farmaceita tāpat kā pie ārsta noteiktā laikā uz vizīti. Ārsta praksē darba laikā arī ne visu laiku ir ārsts, bet prakse darbojas.
Kāda jēga no šādām apspriedēm, ja jau viss tāpat ir izlemts mūsu vietā? Lai tās kartes un akcijas ņem nost, sen bija laiks, bet par visu pārējo gan varasvīriem ir pilnīgi aplams priekšstats.