Sākums » Farmācija » Onkoloģijas zāļu pieejamības un cilvēkresursu trūkums sakņojas nepietiekamā finansējumā

Onkoloģijas zāļu pieejamības un cilvēkresursu trūkums sakņojas nepietiekamā finansējumā

Cilvēkresursu un medikamentu pieejamības trūkums onkoloģijas nozarē sakņojas nepietiekamajā finansējumā gan nozarei kopumā, gan tajā strādājošajiem, tādēļ būtu jāpalielina nozarei pieejamais finansējums, secināts trešdienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.

Uzklausot pacientu organizāciju un nozares pārstāvju pausto, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride mudināja deputātus pacelt nepietiekamā finansējuma jautājumu savās frakcijās, piebilstot, ka līdzekļu trūkums pastāv visā veselības aprūpes nozarē kopumā.

Iezīmējot kopējo ainu, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere sēdē norādīja, ka, lai gan 2018. gadā onkoloģijas nozarei tika atvēlēti 6,5 miljoni eiro, šogad tie bija vien 1,6 miljoni eiro. Pašreizējā situācijā vajadzētu ap desmit miljoniem eiro papildu finansējuma, lai varētu nosegtu medikamentu izmaksas jaunajiem onkoloģijas pacientiem, ziņoja ministrijas pārstāve.

Raugoties uz situāciju kaimiņvalstīs, Kaupere vēstīja, ka Latvijā piešķirtais finansējums ir par aptuveni 30% mazāks nekā Igaunijā un par 20% mazāks nekā Lietuvā. “Diemžēl jāsaka, ka mēs to jūtam, lai gan no savas puses darām visu, lai samazinātu cenas un lai pacients varētu turpināt lietot zāles,” sacīja Kaupere.

Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļautas vien 628 jeb 23% no kopumā 2769 centralizēti reģistrētajām zālēm Eiropas Savienībā, zināja teikt departamenta direktore. Vienlaikus, kā skaidroja Kaupere, Nacionālajā veselības dienestā (NVD) patlaban ir 37 onkoloģiskie medikamenti, kas varētu tikt iekļauti sarakstā, bet nepietiekamā finansējuma dēļ tas patlaban nav iespējams.

Savukārt Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa sēdē uzsvēra, ka onkoloģijas nozarē tikpat būtisks ir cilvēkresursu trūkums. Pēc viņas paustā, nereti pacients zāles saņem novēloti, jo, lai gan ārsts ir atbildīgs par to izrakstīšanu, medicīnas māsa ir tā, kura sagatavo un izsniedz šos medikamentus.

Ķīmijterapeite Elīna Liepiņa, piekrītot par māsu trūkums nozarē, uzsvēra, ka cilvēkresursu trūkums nav manāms tikai māsu vidū. Ārste mudināja skatīt šos jautājumus kompleksi – raugoties uz nozari kopumā.

NVD pārstāve sēdē atzīmēja, ka dienests ir izstrādājis stratēģiju personāla atmaksai, kurā ietilpst koeficients onkoloģijas māsu atalgojuma palielināšanai.

Jau ziņots, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis iepriekš prezentēja galvenās prioritātes un aktuālos uzdevumus, kas onkoloģijas jomā ir jāsakārto tagad, lai onkoloģijas jomas uzlabošanai būtu rezultāti nākotnē.

Pēc viņa paustā, svarīgākais mērķis ir paraudzīties uz nozari kopumā kā uz objektu, kurš jāattīsta kompleksi, iesaistoties visām atbildīgajām pusēm – jāuzlabo gan ārstniecības, gan aprūpes kvalitāte un pieejamība, jāstrādā pie personāla stratēģijas, tostarp atalgojuma jautājuma, speciālistu apmācības ilgtermiņā un sasaistē ar darba tirgu. Vienlaikus esot jādomā par valsts investīcijām un stratēģiju jauno medikamentu ieviešanā.

 

www.farmacija-mic.lv

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.