Sākums » Farmācija » Organizācija “Impact 2040” rosina atbrīvoties no ģeogrāfiskā aptieku darbības ierobežojuma
Organizācija “Impact 2040” rosina atbrīvoties no ģeogrāfiskā aptieku darbības ierobežojuma

Organizācija “Impact 2040” rosina atbrīvoties no ģeogrāfiskā aptieku darbības ierobežojuma

Pēkšņu aktivitāti farmācijas nozarē demonstrējusi sabiedriskā organizācija “Impact 2040”, kas sevi raksturo kā nevalstisku organizāciju, kuras darbības prioritātes ir sinerģijas radīšana starp labas pārvaldības principu ieviešanu un patērētāju tiesībām Baltijas valstīs. Organizācijas šī gada darbības prioritātes ir Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izlietojuma monitorings un analīze, kā arī labas pārvaldības principi tik nozīmīgās sfērās kā sabiedrības veselība, sabiedrības domas vērā ņemšana, valsts iestādēm pieņemot valstiski svarīgus lēmumus un citi.

“Impact 2040” valdes locekle Anita Laima Lancmane nacionālai ziņu aģentūrai LETA paudusi, ka ģeogrāfiskais ierobežojums aptieku darbībai, kas nosaka 500 metru distances ierobežojumus, pretēji savai iecerētajai funkcijai, rada medikamentu pieejamības apgrūtinājumu patērētājiem, kā arī liedz pacientam izvēlēties lētākos medikamentus.

Organizācijas pārstāve norādījusi, ka Igaunijā jau 2013.gadā Augstākā tiesa spriedusi, ka aptieku teritoriālie ierobežojumi likumdošanā, kurus Igaunijā virzīja galvenokārt lieltirgotavu interesēs, ir antikonstitucionāli, jo šādas likuma normas ierobežo konstitūcijā noteiktās cilvēktiesības uz veselības aizsardzību un tādēļ aptieku biznesa uzņēmējdarbības ierobežojumi nav proporcionāli ar sasniedzamo mērķi, kā rezultātā šie ierobežojumi tika atcelti.

Lancmane uzsvērusi, ka pašreizējie farmācijas nozares pētījumi, ko ir veikuši Ekonomikas ministrijā un Konkurences padomē, ir milzīgs solis uz priekšu, lai veicinātu nozares sakārtošanu un veicinātu godīgu konkurenci. Taču, organizācijas ieskatā, ziņojumos ietvertais neatspoguļo galvenās problēmas nozarē. Proti, no vienas puses, atsevišķu aptieku tīklu iesaistīšanos nepamatoti dārgu medikamentu piedāvājuma nodrošināšanā pacientiem un zāļu apgrūtinātu pieejamību. No otras puses, valsts lomu tādas sistēmas izveidošanā, kas ir radījusi šiem aptieku tīkliem likumiskus apstākļus, lai varētu izmantot pastāvošo stāvokli neadekvātas peļņas gūšanai uz patērētāju rēķina.

Iepriekšminētajos ziņojumos ietvertie ierosinājumi nav tieši vērsti uz medikamentu gala cenas samazināšanu un momentānu ieguvumu patērētājiem, pēc organizācijas domām, tie vairāk liecina par biznesa vides uzlabošanu tieši medikamentu ražotājiem, uzskata organizācija.

Iedziļinoties šajā jautājumā, organizācijā ir nonākuši pie secinājuma, ka Āgenskalns nav vienīgā vieta Latvijā, kurā izveidojusies līdzīga situācija un, vēl jo vairāk – to pieļauj un pat veicina Latvijas likumdošanā noteiktais 500 metru ģeogrāfiskais ierobežojums aptieku darbībai. Turklāt pat Konkurences padome publiski norādījusi uz eksistējušo problēmu un ka šī situācija ir jārisina, uzskata Lancmane.

Kā norāda organizācija, tā veikusi situācijas izpēti aptieku izvietojuma jautājumu regulēšanā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, lai saprastu, kā medikamentu pieejamība pacientiem tiek regulēta cituviet Eiropā. Saņemot komentāru no Zviedrijas aptieku asociācijas, organizācijā secināts, ka vairākās valstīs šādu ģeogrāfisko ierobežojumu nav.

Tomēr, kā liecina Pasaules veselības organizācijas šī gada ziņojums “Atvērta tipa aptieku tiesiskais un normatīvais regulējums PVO Eiropas reģionā” (The legal and regulatory framework for community pharmacies in the WHO European Region – https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/326394/9789289054249-eng.pdf?sequence=1&isAllowed=y), ģeogrāfiski ierobežojuma kritēriji pastāv daudzās Eiropas valstīs, tostarp Austrijā, Beļģijā, Horvātijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Maltā, Polijā, Portugālē, Spānijā un citās. Vairākās no šīm valstīm minimālā distance starp aptiekām ir lielāka nekā Latvijā.

Turklāt vairākās no šīm valstīm pastāv arī demogrāfiski aptieku izvietojuma kritēriji, tādējādi aptieku izvietojuma ierobežojumus padarot divkāršus. Demogrāfiski ierobežojumi pastāv Austrijā, Beļģijā, Ungārijā Latvijā, Maltā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Spānijā, Francijā un citās valstīs

Zviedrijas aptieku asociācijas vadītājs Jūhans Vallers norādījis, ka Zviedrijā nav ģeogrāfisku ierobežojumu aptieku darbībai un uzņēmējdarbības brīvība ir radījusi daudzas jaunas aptiekas, kas ir palielinājušas aptieku pakalpojumu pieejamību visā valstī. Tiesa, gan, viņs atzīst, ka dažreiz tas ir radījis pārmērīgu koncentrāciju un dažas aptiekas ir nācies slēgt. Viņš gan tajā nesaskata problēmas, “jo klienti galu galā paši izvēlas, kurā aptiekā viņi vēlas iepirkties”.

“Impact 2040”  pārstāve A. Lancmane uzsvērusi, ka saskaņā ar ES dibināšanas līgumu, jebkuram preču vai pakalpojuma ierobežojumam, ko dalībvalstis nosaka ar nacionālo tiesību aktu, ir jāatbilst vairākiem kritērijiem – tam ir jābūt likumiskam un pilnīgi nepieciešamam konkrētā mērķa sasniegšanai, proti, nodrošināt pacientiem vislētākās zāles konkrētās slimības ārstēšanai vispieejamākajā veidā, mērķi nevar sasniegt ar citām konkurenci mazāk ierobežojošām metodēm, visbeidzot, ierobežojumiem jābūt proporcionāliem.

Dažāda veida ierobežojumus aptieku darbībai jau 2000. gadu sākumā skatīja Eiropas Kopienu Tiesa, kas 2009. gada maijā atzina, ka valstis drīkst noteikt ierobežojumus aptieku darbībai, piemēram, aptieku īpašumtiesību saglabāšanu tikai farmaceitiem. Turklāt 2010. gadā Eiropas Apvienotās lietas C‑570/07 un C‑571/07 spriedumā pausts, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pants, kas skar aptieku teritoriālo izvietojumu,  ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā jaunu aptieku ierīkošanas atļauju piešķiršanā ir noteikti ierobežojumi, piemēram, par aptiekas skaitu atkarībā no iedzīvotāju skaita noteiktā vietā. Tāpat valstis drīkst noteikt pieļaujamos attālumus starp aptiekām, kamēr tie neliedz kādā ģeogrāfiskā apgabalā ar demogrāfiskām īpatnībām ierīkot pietiekamu skaitu aptieku, lai spētu reģionā nodrošināt pienācīgu farmaceitisko aprūpi.

Elīna Badune

www.farmacija-mic.lv

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.