Palielinās viedtālruņu un sociālo plašsaziņas līdzekļu loma drošā zāļu lietošanā

Plānots izstrādāt mobilā telefona aplikāciju, kas palīdzētu veselības aprūpes speciālistiem un sabiedrībai ziņot par zāļu blaknēm, ziņo www.pharmaceutical-journal.com.

Šī projekta mērķis ir rast veidu, kā atpazīt jautājumus, kas saistīti ar drošu zāļu lietošanu, rūpīgi pētot sabiedrībai pieejamo informāciju sociālajos plašsaziņas līdzekļos. Tiks izstrādāta mobilā telefona aplikācija, kas ļaus veselības aprūpes speciālistiem un sabiedrībai ērtā veidā ziņot valsts mēroga un Eiropas reglamentējošām institūcijām par iespējamām zāļu blakusparādībām.

Eiropas Savienības iniciatīva paredz palielināt viedtālruņu un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, lai pacienti, ārsti, kā arī aprūpes speciālisti tiktu nekavējoties informēti par drošas zāļu lietošanas jautājumiem. Trīsgadu projektā ar nosaukumu WEB-RADR (zāļu blakņu atpazīšana) iesaistījusies arī  Zāļu un veselības aprūpes produktu aģentūra (MHRA). Projekta mērķis ir izzināt sociālo plašsaziņas līdzekļu informācijas lietderības potenciālu un nozīmi drošas zāļu lietošanas uzraudzībā (farmakovigilancē), kā arī zāļu ietekmē uz cilvēku (farmakoepidemioloģijā).

WEB-RADR, ko finansējusi Inovatīvā Medicīnas Iniciatīva – Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federāciju un Eiropas Savienības publiskās un privātās partnerības programma –  vēlas nākt klajā ar ieteikumiem, kā šī jaunā pieeja var tikt saistīta ar jau pastāvošajām sistēmām zāļu apriti uzraugošajās institūcijās un farmācijas nozarē.

2014. gada oktobra beigās Eiropas Medicīnas aģentūrā notiks seminārs par godu šī projekta atklāšanai.

“Gan pacienti, gan veselības aprūpes speciālisti viedtālruņus un planšetdatorus izmanto arvien biežāk, kas rada nepieciešamību pēc tādas informācijas pieejamības šajās platformās, lai reglamentējošās institūcijas varētu ērti un pilnvērtīgi saņemt ziņojumus par zāļu blaknēm,” uzskata Miks Fojs no MHRA zāļu piesardzīgas lietošanas un riska pārvaldības nodaļas.

“Nesenā sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu, piemēram, Facebook, Twitter un daudzo specializēto vietņu un blogu attīstība ir devusi zaļo gaismu daudziem cilvēkiem dalīties savā medicīniskajā pieredzē interneta publiskajā telpā. Šāda veida informācijas izplatīšana, ja tā izmantota atbilstoši, varētu sniegt neizmērojami vērtīgu informācijas avotu pēcreģistrācijas uzraudzībai, kas saistīta ar iespējamām zāļu blaknēm un to drošas lietošanas pārraudzību.”

Sagatavoja Paula Vītoliņa

Avots: The Pharmaceutical Journal