Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Pēc sekmīga pilotprojekta Bērnu slimnīcas fonds (BSF) aicina ieviest valsts apmaksātu pusautomatizētās tiešsaistes kognitīvi biheiviorālās terapijas (iKBT) pakalpojumu, aģentūru LETA informēja fonda vadītāja Liene Dambiņa.
Fonds aicina to integrēt kā pirmās izvēles pakalpojumu vieglu un vidēji smagu depresijas un trauksmes traucējumu gadījumos, kas nodrošina savlaicīgu palīdzību. Tādējādi Latvija sekotu Somijas piemēram.
Bērnu un pusaudžu resursu centrs sadarbībā ar partneriem Somijā un Latvijā īstenoja pilotprojektu iKBT ieviešanai, lai ārstētu trauksmi un depresiju bērniem un pusaudžiem. Tā laikā pakalpojumu bez maksas saņēmuši 1006 pacienti vecumā no desmit līdz 26 gadiem trīs ārstniecības iestādēs.
Dambiņa norāda, ka patlban pilotprojekts ir noslēdzies, tāpēc, ja kāds piezvanīs, lai pieteiktos uz iKBT izvērtēšanas konsultāciju, pacientu nevarēs pierakstīt pat gaidīšanas rindā.
BSF uzsver, ka pilotprojekta rezultāti sniedz skaidras attīstības rekomendācijas Latvijai. Fondā arī atzīmē, ka pakalpojums būtu noderīgs ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem, kam nepieciešama palīdzība un kuri novērtētu iKBT elastību un savietojamību ar darbiem un citiem dzīves pienākumiem.
iKBT projektā parasti ilga divus līdz piecus mēnešus, kad pacientam aplikācijā tika piedāvāti teksta, video un audio materiāli, pēc kuru apgūšanas sekoja ikdienas vingrinājumi, piemēram, digitālās dienasgrāmatas rakstīšana un relaksācijas tehniku praktizēšana.
Pakalpojumu sniedza 36 apmācīti speciālisti jeb iKBT terapeiti.
Puse no pacientiem bijuši no reģioniem, kur bērnu psihiatru un profesionālas palīdzības nav vispār vai ir ļoti maz un šiem jauniešiem digitālā terapija bija vienīgā pieejamā palīdzība, norāda Dambiņa.
Viņa piebilst, ka tieši profesionāla atbalsta pieejamības trūkums, jo īpaši reģionos dzīvojošajiem pusaudžiem un jauniešiem, bijusi galvenā motivācija arī Latvijā ieviest digitālo terapiju.
Dambiņa arī skaidro, ka pēdējo gadu laikā pasaulē strauji pieaug mākslīgā intelekta risinājumi, kas piedāvā “psiholoģiskus padomus”. Pētījumi rāda, ka šo rīku kvalitāte ir neviennozīmīga un īpaši jauniešiem pastāv risks nepareizi interpretēt saņemto informāciju vai piešķirt tai pārmērīgu uzticamību. Situācijās, kas saistītas ar depresiju, trauksmi vai paškaitējumu, šādi padomi var būt ne tikai neefektīvi, bet arī bīstami, viņa uzsver.
Latvijas pilotprojekta iKBT modelis ir uz pierādījumiem balstīta psihoterapijas metode, ko ir izstrādājusi Helsinku Universitātes slimnīca un kas ilgstoši ir pieejama Somijā.
Laiks no nosūtīšanas līdz pirmajam klīniskajam kontaktam terapijas aplikācijā bija vidēji četras dienas.
Būtiskākais BSF secinājums ir tas, ka visi trīs pilotprojektā izmantotie iKBT protokoli – depresijai, ģeneralizētajai trauksmei un sociālajai trauksmei – uzrādījuši nozīmīgu un statistiski ticamu klīnisku uzlabojumu. Turklāt veselība un pašsajūta uzlabojās arī daļai to jauniešu, kuri iKBT kursu līdz galam nepabeidza, jo pēc pašsajūtas uzlabošanās viņiem zuda motivācija terapiju turpināt un viņi varēja atgriezties ikdienas dzīvē, pauž Dambiņa.
Vienlaikus Somijas pieredze apstiprinājusies arī Latvijā, proti, iKBT nav brīnumlīdzeklis un nevar aizstāt klātienes terapiju smagos gadījumos, piemēram, ja jaunietim ir augsts pašnāvības risks. Tāpat daļa jauniešu atzinuši, ka, lai arī ļoti novērtē digitālās terapijas ērtumu, viņi tomēr vēlas dzīvu cilvēku klātienē.
Pilotprojekts tika īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plāna darbības virziena “Veselība” projektā “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”.
Avots: LETA
