Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijas psihiskās veselības sistēmā dominē institucionāla aprūpe, un 78% psihiskās veselības budžeta novirzīti slimnīcām, radot pārmērīgu atkarību no tām, norādīts žurnāla “The Lancet Regional Health – Europe” publicētajā pētījumā par psihiskās veselības aprūpes sistēmu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kurā piedalījies arī Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC).
Publikācijā ietverts pārskats par psihiskās veselības sistēmām Centrāleiropā un Austrumeiropā, analizējot 28 postpadomju valstis ar vairāk nekā 770 miljoniem iedzīvotāju. Kopumā secināts, ka analizētajās valstīs psihiskās veselības sistēmas joprojām ietekmē padomju mantojums, proti, centralizēta aprūpe psihiatriskajās slimnīcās, biomedicīniska pieeja un zema sabiedrības izpratne. Arī finansējums šai jomai kopumā ir zems – vidēji tikai 3,2% no veselības budžeta, tostarp lielākā daļa novirzīta slimnīcām, nevis kopienas pakalpojumiem.
Neskatoties uz progresu, par ko pētījuma kontekstā tiek uzskatīta, piemēram, deinstitucionalizācija, cilvēktiesībās balstīta pieeja un Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts, reformas bieži ir sadrumstalotas un atkarīgas no ārējā finansējuma.
Galvenokārt secināts, ka Latvijā pēdējos gados noticis progress psihiskās veselības jomā, taču dominē tieši stacionārā ārstēšana un zems finansējums. Starp galvenajiem Latvijas psihiskās veselības aprūpes izaicinājumiem minēta augsta hospitalizācija, vāji attīstīti kopienas pakalpojumi, kā arī nepietiekams finansējums. Kopienas un prevencijas pakalpojumi pārsvarā tiek nodrošināti nevalstisko organizāciju vai ES projektos. Tāpat vērojama sadrumstalota sadarbība starp veselības, izglītības un sociālo jomu, kā arī vāja datu un politikas novērtēšana, jo trūkst pierādījumos balstītas plānošanas.
Vienlaikus pētījumā secināts, ka pašnāvību un alkoholisma slogs būtiski pārsniedz Rietumeiropas līmeni. Apdraudot ilgtspēju, izaicinājumus rada arī atkarība no īstermiņa ārvalstu projektiem, secināts pētījumā.
Latvijā darbojas nacionālais psihiskās veselības plāns, kas pieņemts 2019. gadā. Ir izveidoti pieci psihiatrijas slimnīcu centri un 276 ambulatorās iestādes. Slimnīcu gultu skaits ir 111 uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES.
Secināts, ka ģimenes ārsti izmanto skrīninga rīkus, piemēram, PHQ-9 depresijas noteikšanai, taču šajā jomā joprojām trūkst sistemātiska atbalsta.
Pozitīvi Latvija izceļas ar agrīnās psihozes intervences pilotprojektu LAT-EIP, kas ir viens no retajiem, kas atbilst starptautiskajiem standartiem.
Skolās īstenotas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) lekcijas un darbnīcas par atkarībām, stresu un mobingu. Taču, lai gan skolu psihologu tīkls pastāv, vienotas vadlīnijas un klīniskā kompetence ir nevienmērīga, liecina pētījuma rezultāti.
Digitālie resursi psihiskās veselības veicināšanai pieejami, taču to efektivitāte reti tiek sistemātiski izvērtēta, vienlaikus vecāku atbalsta un perinatālās psihiskās veselības programmas vēl tikai attīstības stadijā.
Pētījuma dati arī liecina, ka Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju ir 13 psihiatri, 28 psihiskās veselības māsas un 31 psihologs. Savukārt būtiski mazāk nekā vidēji ES ir bērnu psihiatri, kur uz 100 000 iedzīvotāju ir pieci bērnu psihiatri, minēts pētījumā.
Personāla griezumā raugoties, pieaug sociālo darbinieku iesaiste psihiskās veselības atbalstā, taču mērķtiecīga apmācība vēl ir nepietiekama.
Pētījumā Latvijai rekomendēts stiprināt psihiskās veselības aprūpes integrāciju primārajā, sociālajā un izglītības sektorā. Otrkārt, ieteikts formāli iekļaut krīzes dienestus kā neatņemamu psihiskās veselības sistēmas daļu ar pastāvīgu finansējumu.
Vienlaikus tiek rekomendēts izveidot nacionālu uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, kas balstīta pierādījumos, iesaistīt cilvēkus ar dzīves pieredzi psihiskās veselības politikas un pakalpojumu izstrādē, kā arī palielināt finansējumu psihiskajai veselībai līdz vismaz 8% līdz 10% no veselības budžeta.
Pozitīvi piemēri ir agrīnās psihozes programma, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktivitātes un sadarbība ar ES projektiem, tomēr stabilai attīstībai nepieciešama ilgtermiņa valsts stratēģija, datu izmantošana un kopienā balstīta pieeja.
Reģionā ir augsta pašnāvību un alkohola patēriņa izplatība, īpaši Baltijas valstīs. Liela ietekme ir karam Ukrainā, kas rada papildu slodzi valstīm, kuras uzņem bēgļus, tostarp Latvijai.
Saskaņā ar žurnālā publicētajiem datiem, Latvijā 2023. gadā bija 1,88 miljoni iedzīvotāju, un vidējais paredzamais dzīves ilgums sasniedza 75 gadus. Uz vienu pieaugušo iedzīvotāju gadā tika patērēti 12,9 litri tīrā alkohola, kas ir vairāk nekā Baltijas valstīs vidēji, kur patēriņš bija 11,9 litri, kas pārsniedz Rietumeiropas rādītāju – 9,5 litrus.
Pašnāvību līmenis Latvijā 2023. gadā bija 20,1 gadījums uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir augstākais Baltijā un vairāk nekā divkārt pārsniedz Rietumeiropas līmeni – 8,6 gadījumus. Psihiskās veselības traucējumi veidoja 10,2 procentus no kopējā slimību sloga, kamēr Rietumeiropā šis rādītājs bija 15,9 procenti. Psihiskās veselības finansējums Latvijā sasniedza 4,8% no veselības budžeta, kas ir nedaudz vairāk nekā Baltijas vidējais – 4,2%, bet mazāk nekā Rietumeiropā – 8,7%.
Kā aģentūru LETA informēja NPVC, šī ir pirmā NPVC Zinātniskā institūta “The Lancet” publikācijas līdzautorība – pētījumā iesaistījās Liene Sīle un Klinta Brinkmane.
Avots: LETA
