Pētījums: Pērn aizdomas par neauglību bija 8% sieviešu un 4% vīriešu

Pērn aizdomas par neauglību atzina 8,4% sieviešu un 4,1% vīriešu reproduktīvā vecumā, secināts pētījumā “Par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvas veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem”.

Vecumgrupā no 15 līdz 35 gadiem aizdomas par neauglību atzīmējuši 5,5% sieviešu un 3,7% vīriešu.

Pētījuma dati liecina, ka vismazākais iedzīvotāju īpatsvars ar aizdomām par neauglību ir vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, bet vislielākais – vecumā no 25 līdz 49 gadiem. Tāpat par aizdomām par neauglību ziņojuši vairums iedzīvotāju, kuri dzīvo kopā ar partneri un kuri ir strādājoši.

Kopumā lielākā daļa jeb 73,8% sieviešu par šīm aizdomām ir konsultējušās ar ārstu, izmeklējušās, savukārt vīriešu vidū šis īpatsvars ir būtiski mazāks. Konsultējušies ar ārstu un izmeklējušies ir mazāk nekā puse vīriešu ar aizdomām par neauglību – 48,1%.

Lielākais īpatsvars iedzīvotāju, kuri ir konsultējušies ar ārstu, izmeklējušies, ir ar augstāko izglītību un lielāko ienākumu grupā. Partnera esamības, dzīvesvietas un nodarbošanās grupās statistiski nozīmīgu atšķirību nav.

Kā iemeslu neauglībai vīrieši visbiežāk min spermas patoloģiju, nezināmu iemeslu un problēmas partnerei. Savukārt sieviešu vidū visbiežāk iemesls nav zināms vai kā iemesls tiek norādīts hormonāli traucējumi un problēma partnerim.

Vīriešu vidū, kuriem ir aizdomas par neauglību, 16,2% to ir ārstējuši, savukārt sieviešu vidū neauglību ārstējušo īpatsvars ir lielāks – 37,9%. Lielākais iedzīvotāju īpatsvars, kuri ārstējuši neauglību, sastopams augstākā izglītības līmeņa un ienākumu līmeņa grupā, iedzīvotājiem, kuri nedzīvo ar partneri un dzīvo Rīgā.

Lielākā daļa neauglību ārstējušo vīriešu to ir darījuši pie speciālista neauglības jautājumos, kas ārstē abus partnerus, savukārt sievietes neauglību visbiežāk ārstējušas pie ginekologa un arī pie speciālista neauglības jautājumos, kas ārstē abus partnerus. Valsts apmaksātās neauglības ārstēšanas programmas pakalpojumus izmantojuši 2,2% neauglību ārstējušo iedzīvotāju, vidēji rindā uz pakalpojumu gaidot astoņus mēnešus.

Salīdzinot aizdomas par neauglību vecuma grupā 15 līdz 49 gadi kopš 1997.gada, 2023.gada apsekojuma rezultāti ir līdzīgi 2003.gada rezultātiem, taču rādītāji ir augstāki par 1997. un 2011.gada rādītājiem. ja 1997.gadā un 2011.gadā aizdomas par neauglību bija attiecīgi 1% un 2%, tad 2003.gadā un 2023.gadā – 9%.

Pētījumā arī secināts, ka pērn 18,8% sieviešu un 13,6% vīriešu saskārušies ar seksuālās dzīves problēmām, piemēram, samazinātu interesi par dzimumdzīvi, priekšlaicīgu ejakulāciju, nespēju sasniegt orgasmu un citām problēmām. Seksuālās dzīves problēmu izplatība pieaug līdz ar vecumu, sasniedzot 23,8% vīriešu vecumā no 50 līdz 64 gadiem un 22,5% sieviešu tajā pašā vecumā.

Dati liecina, ka iedzīvotāji ar pamatizglītību un ar ienākumu līmeni virs 800 eiro mēnesī retāk ziņo par seksuālās dzīves problēmām, savukārt iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 500 eiro mēnesī biežāk ziņo par seksuālās dzīves problēmām. Par seksuālās dzīves problēmām visbiežāk ziņo iedzīvotāji, kuri dzīvo kopā ar partneri.

No iedzīvotājiem, kuri ziņo par seksuālās dzīves problēmām, tikai 15,3% sieviešu un 17,9% vīriešu par šīm problēmām ir konsultējušies ar ārstu vai izmeklējušies. Savukārt izglītības līmeņa grupās vismazākais īpatsvars iedzīvotāju, kuri konsultējušies par šīm problēmām ar ārstu, ir pamatizglītības vai zemākas izglītības grupā.

Salīdzinot seksuālās dzīves problēmas 15 līdz 49 gadus vecu vīriešu vidū, 2023.gada pētījumā vīriešu īpatsvars, kuri ziņo par seksuālās dzīves problēmām, ir par 3,8 procentpunktiem augstāks, nekā 2011.gadā – 9,2% 2023.gadā un 5,4% 2011.gadā.

Avots: LETA