Pētījums: Izplatītākā dzimumorgānu saslimšana sievietēm ir olnīcu vai olvadu iekaisumi, bet vīriešiem – dzimumlocekļa vai prostatas iekaisumi

Izplatītākā dzimumorgānu saslimšana sievietēm ir olnīcu vai olvadu iekaisumi, bet vīriešiem – dzimumlocekļa vai prostatas iekaisumi, secināts pētījumā “Par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvas veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem”.

No pētījumā uzskaitītajām dzimumorgānu saslimšanām 1/4 sieviešu kādreiz ir bijis olnīcu vai olvadu iekaisums, gandrīz 1/5 – maksts iekaisums, un 1/6 – dzemdes kakla iekaisums. Savukārt vīrieši visbiežāk saskārušies ar dzimumlocekļa iekaisumu un prostatas iekaisumu. Dzimumlocekļa iekaisums kādreiz bijis 9,3% vīriešu, bet prostatas iekaisums – 5,3% vīriešu.

Ar dzimumorgānu saslimšanām vīrieši un sievietes visbiežāk saskārušies vecumā no 50 līdz 64 gadiem.

Vīriešu vidū lielāks īpatsvars Rīgā dzīvojošu iedzīvotāju ziņojuši par dzimumlocekļa un prostatas iekaisumiem un dzimumorgānu kārpām, savukārt citās dzimumorgānu saslimšanas grupās nozīmīgas atšķirības dzīvesvietas grupās nav novērotas.

Pētījuma dati liecina, ka par dzimumlocekļa iekaisumiem biežāk ziņojuši vīrieši ar augstāko izglītību un lielāku ienākumu līmeni, kas varētu liecināt par viņu rūpīgāku sekošanu savai veselībai. Citu dzimumorgānu saslimšanu grupās nozīmīgas atšķirības izglītības līmeņa un ienākumu līmeņa grupās nav novērotas.

Savukārt sieviešu vidū lielāks īpatsvars Rīgā dzīvojošu iedzīvotāju ziņojušas par iegurņa iekaisuma slimību un dzimumorgānu kārpām, bet mazāks īpatsvars Rīgā dzīvojošo – par dzemdes iekaisumu. Citu infekciju gadījumā statistiski nozīmīgas atšķirības dzīvesvietas grupās nav novērotas. Tikmēr par maksts iekaisumu, dzimumorgānu kārpām un dzemdes kakla iekaisumu biežāk ziņo sievietes ar augstāko izglītību, savukārt pārējo dzimumorgānu saslimšanu gadījumos nozīmīgu atšķirību izglītības līmeņa grupās nav.

Pētījuma dati arī liecina, ka par saslimšanu ar olnīcu iekaisumu, dzimumorgānu kārpām un dzemdes kakla iekaisumu biežāk ziņo strādājošas sievietes. Partnera esamības grupās nav statistiski nozīmīgas atšķirības attiecībā uz dzimumorgānu iekaisumiem, savukārt ienākumu līmeņa grupās vērojama nekonsekvence dzimumorgānu iekaisumu izplatībā.

Ja iedzīvotājiem rastos aizdomas par dzimumorgānu iekaisumu, piemēram, būtu tādi simptomi kā izdalījumi no dzimumorgāniem, sāpes, nieze un citi, tad galvenokārt tiktu apmeklēts urologs, ginekologs vai cits speciālists.

Lielāks sieviešu īpatsvars konsultētos ar farmaceitu, savukārt lielāks vīriešu īpatsvars konsultētos ar ģimenes ārstu – to darītu 46,7% vīriešu un 16,9% sieviešu. Būtiski lielāks vīriešu īpatsvars arī nogaidītu, vai simptomi nepāriet (20,2%), salīdzinājumā ar sievietēm (11,2%). Savukārt pašārstēšanās izplatībā un tautas dziednieku apmeklēšanā nav novērojamu būtisku atšķirību vīriešu un sieviešu vidū.

Starp jaunām sievietēm un vīriešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem attieksme pret savu veselību ir krietni nenopietnāka un šajā vecumā daudz lielāks jauniešu īpatsvars nogaidītu, vai nepāriet simptomi. Jaunu vīriešu vidū tā darītu 27,7%, savukārt sieviešu vidū – 21,3%. Pētījuma dati liecina, ka šādas rīcības izvēle nozīmīgi samazinās, pieaugot vecumam, īpaši sieviešu vidū – 50 līdz 64 gadu vecumā nogaidītu vairs tikai 15,5% vīriešu un 8,6% sieviešu.

Jaunieši arī biežāk nekā citās vecuma grupās kā pirmo problēmu gadījumā apmeklētu ģimenes ārstu (60,8% vīriešu un 41,2% sieviešu). Vīrieši arī bieži pauduši gatavību konsultēties ar farmaceitu (9,7%), savukārt sievietes jauniešu vecumā nozīmīgi biežāk mēģinātu ārstēties pašas (13,9%), nekā vecākajā vecuma grupā (8,6% 50 līdz 64 gadus vecu sieviešu).

Jaunieši būtiski retāk apmeklētu urologu/ginekologu vai citus nozares speciālistus. To gatavi darīt 55,8% vīriešu un 82,7% sieviešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kamēr vecumā no 50 līdz 64 gadiem šis rādītājs vīriešiem bijis 70,2%, bet sievietēm vecumā no 25 līdz 49 gadiem – 94,4%.

Nogaidīšanas taktiku biežāk ir gatavi lietot cilvēki ar pamata vai zemāku izglītību. Savukārt iedzīvotāji ar augstāko izglītību mazāk izvēlētos apmeklēt ģimenes ārstu, bet vairāk apmeklētu speciālistu un biežāk konsultētos ar farmaceitu. Iedzīvotāji īpatsvars, kuri dzimumorgānu iekaisumu gadījumā apmeklētu urologu, ginekologu vai citu speciālistu, ir mazāks grupā ar zemākiem ienākumiem un kopā ar partneri nedzīvojošiem. Savukārt iedzīvotāji, kuri nedzīvo ar partneri, vairāk izvēlētos apmeklēt ģimenes ārstu vai nogaidītu, vai dzimumorgānu iekaisums nepāriet.

Pētījumā secināts, ka 15 līdz 49 gadu vecu iedzīvotāju rīcības modelis dzimumorgānu iekaisumu gadījumā ir līdzīgs ar 2003. un 2011.gada pētījuma rezultātiem. Tomēr nedaudz pieaudzis to sieviešu īpatsvars, kuras apmeklētu ginekologu vai citu speciālistu – no 88% 2003.gadā līdz 91,6% 2023.gadā, savukārt vīriešu vidū par 8 procentpunktiem no 2011.gada un 15 procentpunktiem no 2003.gada pieaudzis to vīriešu īpatsvars, kuri konsultētos ar ģimenes ārstu.

Avots: LETA