Pirmo gadu novērota mirstības mazināšanās no krūts vēža

Latvijā onkoloģiskās slimības joprojām ir viena no galvenajām sabiedrības veselības problēmām, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību, dzīves kvalitāti un mirstību. Dati liecina, ka saslimstība ar vēzi un mirstības rādītāji saglabājas augsti, un skrīninga programmu atsaucība un aptvere vēl nesasniedz vēlamo līmeni. Lai gan vērojama pakāpeniska uzlabošanās vēža skrīninga aptveres pieaugumā un mirstības rādītāju samazinājumā, joprojām ir nepieciešami papildu pasākumi arī skrīninga programmu uzlabošanai un iedzīvotāju atsaucības veicināšanai.

Saslimstība un mirstība ar noteiktām ļaundabīgo audzēju diagnozēm 2015. un 2024. gadā 

Avots: SPKC Veselības statistikas datubāze, noteiktām diagnozēm rādītājs ir dzimumspecifisks

Ņemot vērā, ka krūts vēža skrīninga programma Latvijā ieviesta 2009. gadā, tās ietekmei būtu jāatspoguļojas agrīni atklāto gadījumu īpatsvarā un mirstības rādītāju samazinājumā. SPKC pieejamie dati liecina, ka saslimstības rādītāji ar krūts vēzi gadu gaitā pieaug, tādēļ īpaši svarīgi ir slimību atklāt pēc iespējas agrīnāk, kas ir arī valsts organizētās krūts vēža skrīninga programmas galvenais uzdevums. Savlaicīga krūts vēža atklāšana un ārstēšana veicina mirstības samazināšanos, un 2024. gadā Latvijā šī pozitīvā tendence tika novērota pirmo reizi – konstatēts būtisks mirstības rādītāju samazinājums.

Vēža skrīninga programmu rādītāji Latvijā 

Analizējot 2024. gadā  atklātos 624 krūts vēža gadījumus (sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem) un šo sieviešu krūts vēža skrīninga vēsturi*, secināms, ka:

• No 624 pirmreizēji atklātajiem krūts vēža gadījumiem sievietēm vecumā 50–69 gadi 308 gadījumi (49,4 %) tika atklāti 180 dienu laikā pēc skrīninga mamogrāfijas**. Tātad gandrīz puse gadījumu mērķgrupā tika atklāti pateicoties valsts organizētajam vēža skrīningam (jeb ¼ no visiem gadījumiem).
• No skrīningā atklātajiem gadījumiem 27 % bija pirmreizēji veikts skrīnings, bet 73 % – atkārtoti.
• Sievietēm, kas skrīningu veikušas 2 vai vairāk reizes, vēzi biežāk atklāj agrīnā stadijā (1. un 2. stadija) nekā sievietēm, kuras skrīningu veica pirmo reizi.
• Sievietēm, kurām vēzi atklāja skrīninga ietvaros, vairāk nekā 80 % gadījumu tas tika konstatēts agrīnā stadijā (1. un 2. stadija). Atsevišķās vecuma grupās, piemēram, 60–64 gadi, agrīni atklāto gadījumu īpatsvars skrīninga ietvaros sasniedza pat 91,8 %.
• Sievietēm, kuras nekad nav piedalījušās skrīningā, krūts vēzis biežāk tiek konstatēts vēlīnās stadijās – 36,4% (3. stadijā 18,9 %, bet 4. stadijā 17,5 % gadījumu).

Lai gan krūts vēža skrīninga programmas aptvere šobrīd vēl nav optimāla, iegūtie dati liecina, ka pat esošā dalība veicina agrīnu vēža atklāšanu, un var pieņemt, ka regulārs skrīnings ar augstāku aptveri (ap 70 %) varētu vēl vairāk uzlabot agrīnu diagnostiku un samazināt mirstību.

Ja sieviete jūtas vesela un viņai nav simptomu, tad ir svarīgi, saņemot uzaicinājumu uz skrīningu, lieki nekavēties, pierakstīties uz izmeklējumu un veikt skrīningu. Jo īpaša uzmanība jāpievērš tām sievietēm, kas saņem šādu uzaicinājumu pirmo reizi – 50 gadu vecumā. Ja sieviete ir šajā vecumā un nav saņēmusi uzaicinājumu – jājautā savam ģimenes ārstam.

 Krūts vēža skrīninga neveikšanas iemesli (50-68) 

Avots – SPKC Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2024, 2022, 2020

Jaunākie dati par krūts vēža skrīningu rāda būtiskas izmaiņas iedzīvotāju motivācijā un šķēršļos skrīninga neveikšanai. No 2020. līdz 2024. gadam būtiski samazinājušies psiholoģiskie un informatīvie šķēršļi krūts vēža skrīningā – arvien retāk sievietes norāda bailes no izmeklējuma vai rezultāta, pārliecību, ka vēzis viņas neskar, vai nesapratni par uzaicinājuma vēstuli. Samazinājušies arī praktiskie šķēršļi – rindas, līdzekļu trūkums un laika ierobežojumi.

Tomēr joprojām galvenais iemesls, ko norāda sievietes, kas nepiedalās skrīningā, ir sajūta, ka viņas jūtas veselas. Tas norāda, ka ir nepieciešama turpmāka izglītošana par skrīninga nozīmi, jo skrīnings paredzēts veselām sievietēm, kam nav sūdzību vai simptomu.

Pozitīvi ir tas, ka arvien mazāk sieviešu paļaujas tikai uz pašpārbaudēm, kas rāda pieaugošu izpratni par mamogrāfijas nozīmi. Tomēr praktiskie šķēršļi un nepietiekama informētība joprojām saglabājas kā izaicinājums.

Šīs tendences norāda, ka informēšanas un izglītošanas kampaņas dod rezultātus, bet nepieciešama turpmāka sabiedrības izglītošana, lai nodrošinātu agrīnu krūts vēža atklāšanu visās vecuma grupās.

Svarīga ir regularitāte, jo regulāri veikta skrīninga mamogrāfija ļauj agrāk atklāt izmaiņas un uzsākt ārstēšanu. Skrīninga mamogrāfija nav kampaņveidīgs pasākums, bet būtiska regulāras veselības pārbaudes sastāvdaļa.

Atrodi laiku, lai dzīvotu ilgāk! Dodies uz valsts apmaksātu vēža skrīningu! – papildu informācija: https://www.spkc.gov.lv/lv/veza-skrinings

* SPKC veicis pieejamo datu analīzi, ņemot vērā Vēža pacienta kartes jeb vēža reģistra datus par 2024.gadā sievietēm reģistrētajiem krūts vēža gadījumiem un šo sieviešu krūts vēža skrīninga vēsturi, kas vēža reģistrā iekļauta no Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmas par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.  

** atspoguļotajā datu analīzē pieņemts, ka gadījumi, kuri konstatēti 180 dienu laikā pēc skrīninga mamogrāfijas, visticamāk atklāti skrīninga ietvaros. Nav analizēti konkrētie skrīninga rezultāti un turpmākie izmeklējumi. 

Avots: SPKC