Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Atbild LFB prezidenta amata kandidāte ZANE MELBERGA
Ko būtisku līdz šim jums izdevies paveikt darba un sabiedriskā dzīvē?
Z. Melberga: – Savulaik esmu bijusi to farmaceitu vidū, kuri sāka aptiekas klientiem aktīvi mērīt glikozes, holesterīna līmeni asinīs, sākām šos pirmos farmaceitiskos pakalpojumus. Diezgan aktīvi strādājām, lai tos ieviestu mūsu aptieku tīklā, lai pārliecinātu kolēģus, ka to vērts darīt, ka tas ir ieguvums aptiekas klientiem, jo farmaceiti tā var pievērst cilvēku uzmanību viņu veselībai, aicināt doties pie ārsta. Pēc tam redzam, ka šie cilvēki nāk uz aptieku ar recepti, un vēl pēc kāda laika daži pat pasaka paldies, ka aptiekā saņēma impulsu sakārtot veselību.
Mācu topošiem farmaceita asistentiem par šiem pakalpojumiem, visu izmēģinām arī praktiski – duram cits citam pirkstā, mērām asinsspiedienu utt. Stāstu, kāpēc tas ir svarīgi. Ne tikai iegūtie mērījumi, bet arī iespēja sākt sarunu ar klientu par veselību, profilaksi. Par to, ko cilvēks var pats darīt savā labā, kā var uzlabot savu veselību. Ceru, ka jaunie speciālisti to turpina aptiekās. Tas ir labs darbs sabiedrības veselības uzlabošanā. Popularizēju to savas pārliecības vadīta, man liekas, ka tas ir svarīgi. Diemžēl Covid ierobežoja šos pakalpojumus, un tie vēl nav atgriezušies aptiekās iepriekšējā apjomā.
LFB manā pārziņā bija Farmaceitiskās aprūpes darba grupa, kurā arī strādājām pie farmaceitiskiem pakalpojumiem. Sākām arī runāt par zāļu lietošanas pārskatu, kas vēlāk pārauga LFB pilotprojektā.
Jau iepriekšējā LFB sasaukumā iesaistījos kā ierindas biedrs, eksperts, konsultējot par aptieku darbību. Pēdējā sasaukumā darbojos LFB valdē.
Kā pieņēmāt lēmumu kandidēt uz nozares nozīmīgāko sabiedrisko amatu?
Z. Melberga: – Lēmums nepavisam nebija viegls, īpaši ņemot vērā manu ilgo darba pieredzi vienā uzņēmumā, kur jūtos ļoti labi un man patīk šis darbs. Pirmā reakcija, kā jau ikvienam, man bija: nē. Taču, jo ilgāk domāju, jo vairāk radās pārliecība, ka es varētu labi iznest šo laiku un šo amatu.
Mana darba pieredze ir padarījusi mani savā ziņā par aptieku procesu ekspertu. Kad mani uzrunāja šim amatam, apdomājos un sapratu, ka manas zināšanas noderētu biedrībai, ka esmu gatava šādi augt. Esmu pamatīgi iedziļinājusies nozares likumdošanā un reformās, sākot ar e-veselības niansēm un beidzot ar zāļu cenu reformu. Man ir sajūta, ka arī aptieku pakalpojumu ieviešanas kontekstā ir svarīgi, ka LFB prezidenta amatā ir praktisks farmaceits.
Iekšēji arī jutu, ka gribu jaunus izaicinājumus, paplašināt apvārsni. Bērni jau paaugušies, viņiem mana uzmanība nepieciešama mazāk, varu atļauties iedziļināties vēl pamatīgāk farmaceitu vajadzībās.
Vai ievēlēšanas gadījumā apvienosit LFB prezidentes darbu ar tagadējo vai citu darbu nozarē?
Z. Melberga: – Man liekas, ka Latvijas Farmaceitu biedrības struktūra veidota tā, ka prezidentam īsti nav iespējas tās vadīšanu apvienot ar citu pilnas slodzes darbu. Turklāt LFB prezidents pārstāv visus biedrus, bet, strādājot uzņēmumā, var veidoties interešu konflikts, piemēram, aizstāvot kādu likuma normu.
LFB prezidenta darbu vērtēju kā pilnu slodzi, un arī mans darbs Eiroaptiekā tāds ir. Ciestu arī darbs uzņēmumā, ja censtos to apvienot ar LFB vadīšanu. Par apvienošanu varētu būt runa tikai tad, ja amats prasītu dokumentu parakstīšanu vai epizodisku pievēršanos, bet tas tā nav mūsu gadījumā, jo LFB prezidentam jānodrošina arī organizācijas finansiālā darbība.
Ko noteikti centīsities īstenot, stājoties amatā?
Z. Melberga: – Man liekas ļoti iedvesmojošs Zāļu lietošanas pārskata pilotprojekts kā paraugs, kā attīstīt vēl citus projektus nozarē, izmantojot arī ES fondu atbalstu. Tas varētu būt saistīts ar farmācijas speciālistu apmācībām vai jaunu pakalpojumu ieviešanu apteikā. Tas ir virziens, kurā strādāt un meklēt iespējas, kā biedrība varētu īstenot šos veselības aprūpes projektus.
Atbild LFB prezidenta amata kandidāte INESE SVIESTIŅA
Ko būtisku līdz šim jums izdevies paveikt darba un sabiedriskā dzīvē?
I. Sviestiņa: – Esmu farmaceite ar vairāk nekā divdesmit gadu pieredzi nozarē, sākot no darba slimnīcā līdz akadēmiskajai un starptautiskajai sadarbībai. Kopš 2008. gada strādāju kā klīniskā farmaceite BKUS, kur ikdienā piedalos pacientu aprūpē un multidisciplinārās komandās. Paralēli esmu docente un vadošā pētniece Latvijas Universitātē, kā arī lektore Tartu Universitātes Klīniskās farmācijas programmā, palīdzot jaunajiem speciālistiem augt profesionāli.
Starptautiskā līmenī šobrīd pārstāvu Latviju Eiropas Slimnīcu farmaceitu asociācijā (EAHP) un Eiropas Komisijas “Antimicrobial Resistance (AMR) One Health Network” ekspertu tīklā, piedaloties arī zāļu deficīta jautājumu risināšanā un politikas veidošanā.
LFB esmu biedre kopš 2014. gada, pēdējos gados vadījusi Klīnisko un slimnīcu farmaceitu sekcijas un pārstāvu biedrību Centrālajā medicīnas ētikas komitejā. Divreiz esmu saņēmusi apbalvojumu “Gada farmaceits”.
Kā pieņēmāt lēmumu kandidēt uz nozares nozīmīgāko sabiedrisko amatu?
I. Sviestiņa: – Par izvirzīšanu man ir jāpateicas P.Stradiņa KUS slēgta tipa aptiekas kolēģiem. Ļoti nopietni apsvēru šo nomināciju, kamēr izlēmu piekrist, apzinoties, ka šī ir ļoti nopietna atbildība. Uzskatu, ka esmu ieguvusi zināšanas un pieredzi, kā arī kontaktus, kas varētu būt noderīgi šī sabiedriskā amata ieņemšanai.
Pie reizes vēlos teikt, ka es priecātos, ja kandidātu skaits uz šo amatu būtu lielāks, lai biedriem būtu plašākas iespējas izvēlēties, viņuprāt, piemērotāko biedrības vadītāju.
Vai ievēlēšanas gadījumā apvienosit LFB prezidentes darbu ar tagadējo vai citu darbu nozarē?
I. Sviestiņa: – Jā, un tam ir vairāki iemesli: vispirms jau tiešas saiknes ar nozari saglabāšana: mūsdienu dinamiskajā situācijā ir svarīgi palikt tiešā saiknē ar konkrētu farmācijas jomu (manā gadījumā – slimnīcas un klīnisko farmāciju), jo tas nodrošinās labāku izpratni par praktiskajām problēmām un vajadzībām nozarē. Turklāt mūsdienās pieejamie digitālie rīki ir mainījuši kādreizējo situāciju, atvieglojot pienākumu apvienošanu. Esmu analizējusi citu sabiedrisko organizāciju (piemēram, EAHP, Latvijas ārstu, māsu asociāciju, LĀB un veterinārārstu biedrību) vadības modeļus, kur biedrības/asociācijas vadīšana nav prezidenta pamata un vienīgais darbs.
Ko noteikti centīsities īstenot, stājoties amatā?
I. Sviestiņa: – Paplašināt LFB pārstāvību, cenšoties iesaistīt arī tos farmācijas jomā izglītību ieguvušos speciālistus, kuri nestrādā atvērta tipa aptiekās. Veicināt ciešāku sadarbību ar ārstu, māsu un izglītības profesionālajām organizācijām, lai stiprinātu farmaceitu lomu veselības aprūpē. Apzināt jauno farmaceitu vajadzības un veicināt viņu aktīvu iesaisti LFB darbā. Izvērtēt un pilnveidot farmaceitu tālākizglītības sistēmu, ņemot vērā dažādu jomu farmaceitu vajadzības.
Tomēr ir jāsaprot, ka prezidents nevar visu izmainīt viens pats. Ir jābūt arī citu biedrības biedru vēlmei aktīvi darboties, jo neviens no malas neatnāks un neuzlabos situāciju mūsu profesijā.
