Līdz 1.septembrim vēl iesniedzami priekšlikumi Sociālo un darba lietu komisijas izskatīšanai Saeimā virzītā likumprojektā par Ārstniecības likuma grozījumiem. Likumprojekts paredz nostiprināt farmaceitu lomu pacientu farmakoterapijā un veselības aprūpē. LV portāla publikācijā žurnāliste Santa Galiņa skaidrojusi grozījumu ietekmi uz farmācijas speciālistu darbu un iespējām.
Plānotie grozījumi paredz iekļaut farmaceitus un klīniskos farmaceitus multidisciplinārā komandā, sniedzot tiesības piedalīties pacienta farmakoterapeitiskā plāna izstrādē, to īstenot un pārraudzīt, lai sasniegtu noteiktus terapeitiskos rezultātus: samazinātu iespējamo ar zāļu lietošanu saistīto kaitējumu, uzlabotu pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti, kā arī paaugstinātu veselības aprūpes kvalitāti, pieejamību un izmaksu efektivitāti.
Darbojoties multidisciplinārā komandā, farmaceiti var ievērojami veicināt atbilstošu zāļu izrakstīšanu un paplašināt pacientu aprūpi. Farmaceiti var sniegt pakalpojumus paši, sazināties ar citām veselības aprūpes iestādēm un pārvarēt plaisu starp slimnīcu un aptiekām par tur pieejamiem pakalpojumiem, skaidrots likumprojektā.
Paredzētos grozījumus pozitīvi vērtē Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece. Viņa spriež, ka ciešāka farmaceitu iesaiste ārstniecības procesā noteikti uzlabos veselības aprūpes kvalitāti un atvieglos ārstu darbu, jo ārstniecība ir komandas darbs.
Arī Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidente Dace Ķikute uz grozījumiem raugās atzinīgi. Viņa norāda: “Ja farmaceita un farmaceitiskās aprūpes loma juridiski tiks saistīta ar ārstniecību, tad varēs lietderīgāk izmantot farmaceita profesionālo potenciālu, nostiprināt farmaceita lomu un atslogot medicīnisko personālu, kura nepietiekamība Latvijā ir kritiska, ārsti laikus saņems signālus par pacientam nozīmēto zāļu lietošanas iedarbību un drošumu, tiks nodrošināta pacienta līdzestība, samazināsies izmaksas sekundārajā veselības aprūpē.
Līdz ar izmaiņām Ārstniecības likumā ceram arī uz to, ka sabiedrības acīs farmaceita loma kļūs svarīgāka. Tas nodrošinātu, ka farmācijas speciālisti neaizplūstu no aptiekām, jo pilnvērtīgi varētu izmantot savas plašās profesionālās zināšanas. Tādējādi aptiekas varētu turpināt strādāt sabiedrības veselības labā un Latvijas iedzīvotāji varētu turpināt saņemt arvien kvalitatīvāku farmaceitisko aprūpi.”
I.Aizsilniece LV portālam stāsta, ka klīniskais farmaceits daudzās valstīs ir ļoti nozīmīgs veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs saistībā ar farmakoterapiju. Piemēram, Lielbritānijā farmaceitiem ir tiesības pagarināt receptes hroniski slimiem pacientiem, ja nav blakusparādību un terapija ir kompensēta.
LFB prezidente D. Ķikute arī atzīst, ka citās valstīs farmaceiti, sniedzot farmaceitiskos pakalpojumus, straujāk nekā Latvijā tikuši iesaistīti ārstniecības procesā. Viņa norāda, ka pēc Starptautiskās farmaceitu federācijas datiem, farmaceitisko pakalpojumu klāsts strauji attīstās un farmaceiti var, piemēram, pielāgot zāļu terapiju vai parakstīt atsevišķas recepšu zāles īslaicīgai lietošanai.
Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” noteic, ka farmaceitu profesijas pamatuzdevumi ir sniegt farmakoterapeitiskās konsultācijas, informāciju par zālēm un to lietošanu, gatavot zāles atbilstoši ārstu receptēm vai noteiktiem priekšrakstiem vai vadīt to gatavošanu, kontrolēt zāļu identitāti un kvalitāti, izplatīt zāles un citus veselības aprūpes produktus un nodrošināt zāļu un citu preču pareizu apriti atbilstoši normatīvo aktu prasībām; piedalīties iedzīvotāju veselības veicināšanas, izglītošanas un ārstniecības procesā, veicināt racionālu zāļu lietošanu; nodarboties ar pētniecību farmācijas nozarē.
Veselības ministrijas Farmācijas departamenta vadītāja Inese Kaupere 14. jūnija Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skaidroja, ka Ārstniecības likuma grozījumi, kas attiecas uz farmaceitiem, šobrīd iespējami, pateicoties izmaiņām farmaceitu apmācībā: “Ir uzlabojies, mainījies virziens farmaceitu apmācības procesā. Liela uzmanība tiek pievērsta zāļu mijiedarbībai, saderībai, konkrētā pacienta labākās terapijas izvēlei, konsultēšanai, kas agrāk nebija tik ļoti izteikti.”
Plānots, ka Saeima likumprojektu sāks skatīt rudens sesijā.
Avots: lvportals.lv