Plāno noteikt obligātu prasību nodrošināt defibrilatorus publiskās vietās

Veselības ministrija (VM) ir iesniegusi saskaņošanai ieceri noteikt obligātu prasību nodrošināt defibrilatorus publiskās vietās.

Defibrilators ir medicīniska ierīce, kas dod elektrisko impulsu, lai atjaunotu sirds ritmisku darbību un sniedz audio informāciju par secīgi veicamajām darbībām pirmās palīdzības sniegšanai. Tā ir droša un viegli lietojama medicīniska ierīce, kuras pieejamība sabiedriskās vietās ir priekšnosacījums nekavējošai cilvēka dzīvības glābšanai.

Iecerēts, ka defibrilatori būs obligāti jānodrošina publiskās vietās atbilstoši noteikumos noteiktām kategorijām. To ieviešanu valstī plānots īstenot pakāpeniski.

Noteikumu projekts paredz, ka no 2025.gada 1.janvāra defibrilatoriem ir jābūt izvietotiem vietās, kur ir vairāk par 1500 apmeklētājiem dienā, bet no 2027.gada 1.janvāra defibrilatoriem būs jābūt pieejamiem arī vietās, kur apmeklētāju skaits dienā sasniedz 701 līdz 1500. Savukārt no 2029.gada 1.janvāra defibrilatoriem būs jābūt publiskās vietās, kur apmeklētāju skaits dienā sasniedz 301 līdz 700.

Noteikumu projekts paredz arī defibrilatoru brīvprātīgu uzstādīšanu vietās, kur ir mazāk par 300 apmeklētājiem dienā.

Balstoties uz Latvijas Bērnu kardioloģijas asociācijas ieteikumiem, defibrilators ir piemērots bērniem no astoņu gadu vecuma vai bērniem, kuru ķermeņa masas sasniedz vismaz 25 kilogramus. Pēc Latvijas bērnu kardioloģijas asociācijas sniegtās informācijas nepieciešamība pielietot defibrilatorus bērniem ir ļoti reti, pēdējos 20 gadus nepieciešamība pēc defibrilatora pielietošanas bērniem nav bijusi.

Lai defibrilatoru pielietotu bērniem, kas ir jaunāki par astoņiem gadiem vai to ķermeņa masu, defibrilatoram ir jābūt aprīkotam ar speciālu bateriju, kas ir pielāgota bērniem. Tā kā defibrilatoram vajadzība bērniem zem astoņu gadu vecuma ir ļoti reta, noteikumu projekts neparedz defibrilatora aprīkošanu ar bērniem piemērotu bateriju par obligātu prasību.

Pēc VM rīcībā esošās informācijas, šobrīd Latvijā ir pieejami defibrilatori lielākajos veikalu tīklos, piemēram, “Rimi”, “IKEA”, “Decathlon”, lidostā, vēstniecībās, lielākajos uzņēmumos. NMPD ir izstrādātas papildu zināšanu apguves vadlīnijas pirmās palīdzības pamatzināšanu programmai par defibrilatoriem saistībā ar specifiskiem riskiem un vajadzībām, kā arī NMPD ir iekļāvis defibrilatoru izmantošanu pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību programmā un pirmās palīdzības sniegšanas pamatzināšanu programmā.

Balstoties uz NMPD sniegto informāciju, gadā vidēji 1300 reizes NMP brigāde sniedz atdzīvināšanas pasākumus sabiedriskās vietās. 2020.gadā 230 gadījumos NMP brigāde veica atdzīvināšanas pasākumus sabiedriskā vietā un tika konstatēta nāve, savukārt 2021.gadā tie bija 270 gadījumi, bet 2022.gadā 225 gadījumi. NMP brigāde veica atdzīvināšanas pasākumus sabiedriskā vietā, un pacients tika nogādāts ārstniecības iestādē 80 izsaukumu gadījumos 2020.gadā, 86 gadījumos 2021.gadā, bet 77 gadījumos 2022.gadā.

Veidojot kopējo statistiku, tiek ņemti vērā arī tie izsaukumi, kad NMP brigāde nav veikusi atdzīvināšanas pasākumus un ir konstatējusi nāvi, bet, iespējams, ja apkārtējie līdzcilvēki sabiedriskā vietā būtu snieguši atdzīvināšanas pasākumus, pacients tiktu nogādāts ārstniecības iestādē. 2020.gadā šādu gadījumu bija 922, 2021.gadā – 1094 gadījumu, bet 2022.gadā – 1045.

VM norāda, ka daudzos no šiem gadījumiem pacientu dzīvību varētu glābt, ja publiskās vietās iedzīvotājiem būtu pieejami ārējie automātiskie defibrilatori.

Ieceri par defibrilatoriem publiskās vietās sāka virzīt 13.Saeimas deputāti.

Avots: LETA