Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijā plānots pagarināt noilguma periodu, lai vērsos atlīdzības saņemšanai Ārstniecības riska fondā par dzīvībai vai veselībai nodarītu kaitējumu, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotie grozījumi Pacientu tiesību likumā. Plānots, ka pacienti varēs prasīt atlīdzību ne vēlāk kā trīs gadu laikā no dienas, kad uzzināts par nodarīto kaitējumu, taču ne vēlāk kā piecu gadu laikā no tā nodarīšanas dienas. Tādējādi tiks paplašinātas iespējas saņemt kompensāciju gadījumos, kad ārstniecības sekas atklājas ilgākā laika posmā.
Līdz ar to Veselības inspekcija (VI) izskatīs iesniegumus par veselībai vai dzīvībai nodarītu kaitējumu, kas nodarīts agrāk nekā līdz šim noteiktais noilguma termiņš. Pašreizējā likuma redakcija nosaka, ka pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.
Praksē tas nozīmē, ka pacients nereti zaudē tiesības uz atlīdzību gadījumos, kad kaitējums veselībai kļūst zināms vēlāk – pēc četriem vai pieciem gadiem pēc ārstniecības procesa, atzīmē VM. Kaitējuma atklāšana var notikt arī vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas, proti, kad pacients nav bijis informēts par viņam nodarītu kaitējumu. Piemēram, kad konstatēts, ka pacientam veikta nesekmīga ārstniecība saistībā ar nepareizi noteiktu diagnozi.
Kā norādīts likumprojekta aprakstā, ārstniecība ir vairāku sarežģītu apstākļu un procesu kopums, kā rezultātā kaitējums pacienta veselībai var atklāties pat vairākus gadus pēc tā rašanās. Tostarp arī ārstniecība, tajā izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas, klīniskās vadlīnijas, klīniskie algoritmi, klīniskie ceļi un citi pacientu veselības aprūpē izmantojamie standarti mainās līdz ar “nepārtraukti progresējošo” medicīnas zinātni. Tas paver ceļu arī kaitējuma vēlākai konstatēšanai.
Minēto atlīdzību, tāpat kā līdzšinējā kārtībā, neizmaksātu, ja pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par viņam radītiem ārstniecības izdevumiem jau būtu saņēmis civilprocesā vai kriminālprocesā.
Izskatot lietas iesniegumus, kas iesniegti par atlīdzinājumu, VI konstatēts, ka pieprasījumu iesniegšanas termiņš ne vienmēr nodrošina taisnīgumu pret pacientiem, kuriem nodarīts minētais kaitējums, jo kaitējuma atklāšana var notikt arī vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.
Saskaņā ar spēkā esošo kārtību gadījumos, kad kaitējuma nodarīšana pacientam konstatēta vēlāk nekā trīs gadu laikā no tā nodarīšanas, pacientam nav tiesību saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda. Lielākoties uzzināšana par iespējamā kaitējuma nodarīšanu nav bijusi atkarīga no pacienta.
Šī gada sešu mēnešu laikā saņemti kopā 158 iesniegumi, no kuriem pieņemti četri lēmumi par atteikumu noilguma dēļ, un iespējamie kaitējumi bija 2016., 2020., 2021. un 2022.gadā.
Pērn kopā saņemts 221 iesniegums, no kuriem pieņemti četri lēmumi par atteikumu noilguma dēļ, un iespējamie kaitējumi bija 2014., 2020., 2021. un 2022.gadā. Savukārt 2023.gadā saņemti kopā 220 iesniegumi, no kuriem pieņemti četri lēmumi par atteikumu noilguma dēļ, un iespējamie kaitējumi bija 1985., 2009., 2015., 2016. un 2020.gadā. Tāpat 2022.gadā saņemts kopā 181 iesniegums, no kuriem pieņemti četri lēmumi par atteikumu noilguma dēļ – iespējamie kaitējumi bija 2009., 2016., 2017. un 2018.gadā.
Jau šobrīd tiesvedības procesos Ārstniecības riska fonda lietās tiek novērotas situācijas, kurās personai potenciāli nodarītais kaitējums tika nodarīts pirms pieciem gadiem, savukārt diskusija par to, vai personai nodarītais kaitējums ir atlīdzināms, norisinās pēc ilgāka laika perioda, kad medicīniskās tehnoloģijas ir būtiski mainījušās, savukārt ārstniecības procesā iesaistītās personas tik senu notikumu gaitu atmiņā atsaukt vairs nespēj. Ņemot vērā minēto, grozījumos noteiktie termiņi ir nepieciešami, lai izvērtētu personai veikto ārstniecību iespējami ātrākā laika periodā pirms medicīnas tehnoloģijas ir būtiski mainījušās un nav iespējams aprobežoties vienīgi ar brīdi, kad pacients uzzinājis par iespējamo kaitējumu, ņemot vērā, ka konkrētais notikums bijis vēl vairākus gadus iepriekš.
Neskatoties uz citu valstu praksi, Latvijā nebūtu objektīvi vērtēt personai pirms desmit gadiem veikto ārstniecību, jo nevarētu objektīvi izvērtēt personai nodrošināto ārstniecību atbilstoši šā brīža medicīniskajām tehnoloģijām, norādīts rīkojumu projekta anotācijā. Tāpat tiktu pieļauta atšķirīga attieksme starp pacientiem, kam veikta analoģiska ārstniecība, jo nebūtu objektīvi vērtēt ārstniecību pirms desmit gadiem, kad pastāvēja citas medicīniskās ierīces un tehnoloģijas, un vērtēt analoģisku ārstniecību uz doto brīdi, kad pastāv pavisam citādākas ārstniecības tehnoloģijas un medicīniskās ierīces.
Līdz ar to, VM ieskatā, pieci gadi ir pietiekami ilgs laika periods, kurā pacientam realizēt savas tiesības uz savu interešu aizsardzību, bet vienlaikus neciešot izvērtējuma objektivitātei un taisnīgumam.
Avots: LETA
