Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
2013.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) īstenojis uzraudzības projektu, kur izvērtēta 24 komersantu prakse uztura bagātinātāju izplatīšanā. Tikai trīs gadījumos netika konstatēti pārkāpumi. Galvenokārt pārkāpumi saistīti ar maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, uztura bagātinātājiem piedēvējot īpašības, kas tiem nepiemīt, kā arī ar veselīguma norāžu trūkumu. Lielākajā daļā gadījumu komersanti pēc PTAC aicinājuma veikuši labprātīgus pasākumus pārkāpumu novēršanai.
Galvenie pārkāpumi, kas saistīti ar maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi:
• Uztura bagātinātajiem mēdz piedēvēt ārstnieciskas īpašības, kaut gan noteiktajā kārtībā apstiprinātu pierādījumu par šādiem paziņojumiem nav. Piemēram, ka tas spēj labvēlīgi iedarboties uz praktiski visām svarīgākajām cilvēka organisma sistēmām un/vai novērst pat smagas saslimšanas, piemēram, sirds slimības, vēzi, hepatītu.
• Piedāvājot uztura bagātinātājus mēdz izmantot neapstiprinātas vai neatbilstoši interpretētas veselīguma norādes.
• Izmantotajos komercprakses materiālos, piemēram, reklāmās, patērētājiem netiek sniegta skaidra informācija par to, ka piedāvātais produkts ir uztura bagātinātājs. Tieši pretēji, nereti tas tiek reklamēts vienlaikus ar medicīnas precēm (medikamentiem) vai informācija par produktu iekļauta sadaļā, kas norāda uz ārstniecības līdzekļu piedāvājumu. Ir konstatēti arī gadījumi, kad paši medicīnas nozares darbinieki (ārsti, farmaceiti), sniedzot informāciju par uztura bagātinātāju, lieto tādus terminus, kā “preparāts”, “līdzeklis” vai tamlīdzīgi, un iesaka to lietot noteiktu slimību gadījumos, bet nesniedz skaidru informāciju par to, ka produkts ir uztura bagātinātājs, t.i. – pārtikas produkts.
• Patērētājiem mēdz piedāvāt PVD nereģistrētus uztura bagātinātājus, jo īpaši interneta vietnēs, kas var apdraudēt gan patērētāju tiesības, gan rada riskus sabiedrības veselībai.
Nepatiesas vai neskaidras informācijas sniegšana par uztura bagātinātāju, tostarp neatļautu veselīguma norāžu izmantošana komercpraksē, maldina patērētājus par piedāvātā produkta raksturu, īpašībām un iedarbību uz veselību. Šādas informācijas ietekmē tiek vai var tikt negatīvi ietekmēta ne tikai patērētāja ekonomiskā uzvedība, bet tas var radīt nelabvēlīgas sekas cilvēka veselībai, uzsver PTAC.
PTAC aicina patērētājus būt ļoti uzmanīgus un vērīgus, iegādājoties uztura bagātinātājus. Uztura bagātinātāju reklāmas var maldināt patērētāju, piemēram, reklāmas materiālos sniedzot apgalvojumus par produkta pārsteidzošu un neticamu iedarbību, kas daudzos gadījumos ir maldinoši un patiesībai neatbilstoši. Vienlaikus PTAC aicina patērētājus pirms uztura bagātinātāju iegādāšanās pārbaudīt, vai tie ir reģistrēti Pārtikas un veterinārā dienestā, jo nereģistrētu uztura bagātinātāju lietošana var radīt riskus cilvēka veselībai.
Uztura bagātinātāju reģistrs pieejams šeit: http://www.pvd.gov.lv/lat/lab_izvlne/datubazes/_gv/external-db_1/
Savukārt, Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB) jau pērnā gada nogalē vērsa farmaceitu un sabiedrības uzmanību uz ierobežojumu speciālistiem reklamēt zāles un uztura bagātinātājus sabiedrībai.
Tiem žurnālistiem, kas intervē farmaceitus un gatavo materiālus gan televīzijai, gan radio, gan citiem masu medijiem, LFB atgādināja, ka Latvijas normatīvie akti liedz farmaceitiem un farmaceita asistentiem reklamēt zāles. Saskaņā ar mūsu valsts normatīvajiem dokumentiem, ne ārsti, ne farmaceiti, ne farmaceita asistenti nedrīkst reklamēt un masu medijos ieteikt iedzīvotājiem lietot konkrētus preparātus, tai skaitā recepšu, bezrecepšu zāles un vakcīnas.
