Sākums » Farmācija » Ražotāji zāļu uzcenojuma samazināšanā redz draudus atsevišķu aptieku pastāvēšanai
Ražotāji zāļu uzcenojuma samazināšanā redz draudus atsevišķu aptieku pastāvēšanai

Ražotāji zāļu uzcenojuma samazināšanā redz draudus atsevišķu aptieku pastāvēšanai

Samazinot medikamentu uzcenojuma apmēru, atsevišķu aptieku pastāvēšana Latvijā varētu kļūt problemātiska, nacionālai ziņu aģentūrai LETA atzinuši zāļu ražotāji, vienlaikus norādot, ka Latvijā būtu jāievieš līdzīga zāļu cenu aprēķina sistēma kā Lietuvā un Igaunijā.

Zāļu ražotāja “Olainfarm” Biznesa attīstības departamenta direktore Linda Litiņa aģentūrai LETA norādījusi, ka šobrīd pastāvošā sistēma rada situāciju, kurā atšķirīgu uzcenojumu dēļ gala pircējs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā iegādājas vienu un to pašu produktu par atšķirīgu gala cenu.

“Pozitīvi, ka beidzot tiek atklāti turpināta diskusija par zāļu cenu aprēķināšanas sistēmu atšķirībām Baltijā. Būtiskākās atšķirības cenas struktūrā Baltijā rada dažādie lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī atšķirīgais pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Svarīgi zāļu cenu jautājumu skatīt kontekstā ar dažādajiem medikamentu kompensācijas principiem visās Baltijas valstīs,” sacījusi Litiņa.

Pēc viņas teiktā, lai noslēgtos gadiem ilgā diskusija, Latvijā jāievieš līdzīga zāļu cenu aprēķina sistēma kā Lietuvā un Igaunijā. “Vienlīdzības principos balstīta medikamenta cenas aprēķina sistēma sniegtu iespēju piemērot vienotu, adekvātu cenu politiku Baltijā,” pauda Litiņa.

Savukārt zāļu ražotāja “Grindeks” valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos Egils Einārs Jurševics aģentūrai LETA minējis, ka pagājušā gada un šā gada sākumā Veselības ministrija veica analīzi par zāļu cenu veidošanas principiem Baltijas valstīs, secinot, ka tieši piecenojumu atšķirības vairumā gadījumu ir pamatā augstākām zāļu cenām Latvijas aptiekās.

Tāpat viņš norādījis, ka šogad pavasarī pēc Veselības ministrijas ierosinājuma izveidota darba grupa ar mērķi izstrādāt modeli, kas būtu piemērots dažādu situāciju modelēšanai, lai iegūtu maksimāli efektīvāku variantu, kas uzlabotu zāļu pieejamību iedzīvotājiem. Darba grupa darbu beidza septembrī un pašreiz Veselības ministrijā notiek dažādu situāciju modelēšana.

“Nozares pārstāvji ir izteikuši virkni priekšlikumu zāļu pieejamības veicināšanai, piemēram, vienāda piecenojuma noteikšana gan valsts kompensējamām zālēm, gan nekompensējamām, gan PVN samazināšana vai atcelšana recepšu zālēm, gan piecenojuma piemērošana zāļu iepakojuma vienībai, nevis procentos no cenas, kā tas noteikts pašreiz,” paudis Jurševics.

Viņš arī atzīmējis, ka kompensējamo zāļu grupā cenu atšķirības ar kaimiņvalstīm pamatā ir uz PVN starpības rēķina, jo valsts noteiktie normatīvi paredz cenu salīdzinājumu ar septiņām Eiropas Savienības valstīm, tostarp ar Lietuvu un Igauniju, un nosaka prasību, ka zāļu cena nedrīkst pārsniegt otru zemāko cenu šajās valstīs. Ārpus kompensācijas un sevišķi bezrecepšu zāļu grupā atšķirības ir izteiktākas – Latvijā lielākoties ir augstākas cenas.

“Meklējot labāko risinājumu piecenojumu sistēmā, samazinot piecenojuma apmēru, varētu kļūt problemātiska atsevišķu aptieku pastāvēšana. Īpaši to aptieku, kas neietilpst aptieku ķēdēs – tā saucamās neatkarīgās aptiekas. Tās nereti ir lauku reģionu aptiekas ar nelielu apgrozījumu,” atzinis Jurševics.

Tāpat viņš norādījis, ka Veselības ministrija līdz šim vēl nav nākusi klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par piecenojumu apspriešanu. “Uzdevums nav vienkāršs un Veselības ministrijas pastāvīgi kontaktējas ar nozares nevalstiskajām organizācijām jautājumos par zāļu pieejamību iedzīvotājiem. Joprojām kā būtiskāko problēmu zāļu pieejamībā uzskatām nepietiekamo valsts finansējumu kompensējamo zāļu nodrošināšanai iedzīvotājiem,” sacījis Jurševics.

Jau vēstīts, ka Konkurences padome secinājusi, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs. Gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām – lieltirgotavas cenai.  Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs – 6,05 eiro.

www.farmacija-mic.lv

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.