Sākums » Farmācija » RSU mikrobiologi un biologi rada tehnoloģiju nedzīvo baktēriju ieguvei un testē to ietekmi uz imūnsistēmu
RSU mikrobiologi un biologi rada tehnoloģiju nedzīvo baktēriju ieguvei un testē to ietekmi uz imūnsistēmu

RSU mikrobiologi un biologi rada tehnoloģiju nedzīvo baktēriju ieguvei un testē to ietekmi uz imūnsistēmu

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieki laboratorijas apstākļos izstrādājuši jaunu tehnoloģiju nedzīvo jeb inaktivēto baktēriju (paraprobiotiķu) iegūšanai no Lactobacillus Helveticus baktērijām un pašlaik pēta, kā tās iedarbojas uz cilvēka imūnsistēmu. Pētnieki cer, ka iegūtā izejviela būs izmantojama funkcionālās pārtikas un jaunu uztura bagātinātāju izstrādē.

Kamēr par skābpiena produktiem ar dzīvajām baktērijām, kas pozitīvi ietekmē zarnu mikrofloru un līdz ar to stiprina cilvēka imunitāti, ir dzirdējis teju ikviens, nedzīvo baktēriju ieguve un izmantošana ir samērā jauns, taču, kā vērtē augstskolas zinātnieku komanda, ļoti perspektīvs pētniecības virziens. Spēka batoniņos, brokastu pārslās vai citos funkcionālās pārtikas produktos, tāpat kā aptieku plauktos rodamajās uztura bagātinātāju tabletēs, kapsulās un pulveros – RSU pētnieku izstrādātā tehnoloģija paver plašas iespējas paraprobiotiķu izmantošanai.

Patlaban RSU zinātnieki raugās, vai šādas nedzīvas un sašķeltas baktērijas uzlabo imunitāti līdzīgi vai, iespējams, pat labāk nekā probiotiķi. Vienlaikus šajā projekta attīstības fāzē tiek vētīts, kā to pārnest uz biznesa vidi. “Pētot globālā tirgus tendences, redzam tikai vienu kompāniju, kuras produktu portfelī ir paraprobiotiķu produkti. Joma ir ļoti perspektīva. No industrijas viedokļa raugoties, galvenais ieguvums būtu vienkāršāks produkta tapšanas process, jo vairs nebūtu jāgādā par baktēriju dzīvotspēju, sākot ar ražošanas līdz nonākšanai patērētāja organismā,” saka projekta komercializācijas eksperte Līga Žūka.

Projekta flagmane ir RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece Vaira Saulīte, par šī atklājuma komercializācijas jautājumiem atbild Līga Žūka, par mārketingu Kristīne Blumfelde-Rutka, bet tehnoloģiju pilnveido un imūnmodelējošās īpašības pēta mikrobioloģe, vadošā pētniece Gundega Gulbe un bioloģes, pētnieces Ilze Blāķe un Liene Patetko, kurām ir pieredze in vitro šūnu kultūru eksperimentu plānošanā un izpildē zīdītāju šūnu un ādas šūnu kultūrās, kā arī iegūto datu analīzē. “Patlaban laboratorijas apstākļos (in vitro) testējam un pārbaudām dažāda cilvēka imūno šūnu tipus, lai noskaidrotu, kā mūsu izveidotais paraprobiotiķis ietekmē organisma imūnās reakcijas. Šī brīža rezultāti liecina, ka preparātam piemīt spēja mazināt iekaisuma procesus, kas savukārt potenciāli varētu palīdzēt mazināt vīrusu un baktēriju izraisītas ķermeņa reakcijas,” stāsta Liene Patetko.

Pētījumi augstskolā šai virzienā sākās jau 2010.gadā līdz ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto projektu Jaunu dabīgo imunomodulatoru kompozīciju izstrāde un to efektivitātes izpēte onkoloģisko un vīrusu slimību gadījumā. Laika gaitā paraprobiotiķu pētniecības aktualitāte tikai pieaugusi, jo sevišķi līdz ar pandēmiju, kad interese par imūnsistēmas stiprināšanu ir kāpusi. Darbs šai pētniecības virzienā RSU atsākās 2020.gadā, kad noritēja projekta Dabīgo glikopeptīdu iegūšanas tehnoloģijas pilnveidošana un to imūnmodulējošo īpašību izpēte I posms. Projekta II posms augstskolā rit kopš pērnā gada sākuma un tas noslēgsies šī gada 30.jūnijā.

www.farmacija-mic.lv

 

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.