Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā šodien notika diskusijas par plānotajām izmaiņām darba nespējas lapu izrakstīšanā, aicinot Veselības ministriju (VM) kopā ar nozares ekspertiem un sociālajiem partneriem turpināt strādāt pie kopīga redzējuma un sistēmas pilnveidošanas.
VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa skaidroja, ka konkrēts tiesību akta projekts vēl nav sagatavots, konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti, taču sarunas un diskusijas par vairākiem priekšlikumiem ir sāktas. Nākamie VM soļi ir sadarbībā ar nozares ekspertiem un ārstu profesionālajām asociācijām strādāt pie kopīga redzējuma un risinājumiem darbnespējas lapu datu ieguves iespējām un datu analīzes pilnveidošanai.
Tāpat plānota dalība Labklājības ministrijas rīkotajās diskusijās, lai ar sociālajiem partneriem izvērtētu alternatīvus risinājumus gadījumos, kad darbiniekam ir īslaicīgi un pārejoši veselības traucējumi, kas liedz pilnvērtīgi veikt darbu. Paredzēts izvērtēt alternatīvus mehānismus īslaicīgas darbnespējas gadījumos papildu darbnespējas lapu sistēmai.
Sēdes laikā VM pārstāvji vairākkārt uzsvēra, ka esošajā priekšlikumā saistībā ar darbnespējas lapu izsniegšanu nav runas par diagnožu nodošanu darba devējiem – arī turpmāk sensitīvie dati paliks aizsargāti, un savu viedokli par priekšlikumiem, kas saistīti ar sensitīvajiem datiem, sniegs arī Datu valsts inspekcija.
Diskusijā Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs uzsvēra, ka darbnespējas lapu sistēma jau šobrīd ir stingri regulēta. Viņa ieskatā sensitīviem datiem nevajadzētu nonākt citu iestāžu rīcībā, piemēram, pie Slimību profilakses un kontroles centra vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Jau tagad darbnespējas lapās uzrādīta nepieciešamā informācija.
Tostarp Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāve Alise Nicmane-Aišpure norādīja, ka daudz biežāk cilvēki darbnespējas lapas neizmanto, nevis izmanto nepamatoti. “Tas, ka redzēsim, ar ko viņi slimo, neko lielu nedos,” piebilda LĢĀA pārstāve.
Vienlaikus ģimenes ārstu pārstāvji un citi sēdes dalībnieki vērsa uzmanību tam, ka jau šobrīd atsevišķos gadījumos sensitīvus pacienta datus apskata, piemēram, slimnīca vai privāta veselības pakalpojumu iestāde, pat ja pacients tajā nav vērsies. Šādos gadījumos iedzīvotāji var ziņot Veselības inspekcijai (VI).
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāve Gita Oškāja sacīja, ka VM būtu jāstrādā pie datu sistēmu integrācijas un pieejamības uzlabošanas, drīzāk virzoties uz datu pieejamības samazināšanu, nevis paplašināšanu.
Līdztekus Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norādīja, ka darba devējiem nav interese par darbinieku diagnožu redzēšanu – galvenais esot, lai darbnespējas lapas būtu savlaicīgi un korekti izsniegtas, lai varētu plānot aizvietošanu un nodrošināt citus saistītos darba procesus.
Komisijas deputāte Ingrīda Circene (JV) aicināja VM mērķtiecīgāk izmantot digitālos risinājumus un mākslīgā intelekta iespējas datu analīzē. Viņa vērsa uzmanību, ka cilvēka personas kods ir nemainīgs, pēc tā var redzēt, kas gada laikā ar cilvēku noticis. Viņas ieskatā, būtu jāmāk labāk šos datus un jau esošās digitalizācijas iespējas izmantot analīzei.
Kā vēstīts, pērn VI tika izskatītas 495 darba devēju sūdzības par, iespējams, nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām 117 jeb 32,4% gadījumu tika veiktas korektīvas darbības.
Kopumā novērojams, ka salīdzinājumā ar 2023.gadu pērn ir pieaudzis ne tikai izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms. Salīdzinoši 2023.gadā tika izskatītas 404 sūdzības un veiktas 79 korektīvas darbības. Ārstiem visbiežāk tiekot uzdots veikt korektīvās darbības, kas saistītas ar neprecīzi norādītu darbnespējas cēloni. Praksē novēroti arī gadījumi, kad darbinieks ārstam iesniedz pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka trauma nav gūta darba vietā, bet sadzīvē. Šādos gadījumos nepieciešams mainīt cēloni no “nelaimes gadījums darba vietā” uz “cits cēlonis”.
No visām darbnespējas lapām pērn uz 1 līdz 3 dienām tika izrakstītas 62 052 jeb 11,6% no kopējā A darbnespējas lapu skaita. Ņemot vērā, ka ārstniecības iestādes īslaicīgas darbnespējas gadījumos bieži noformē šīs lapas saistībā ar akūtu augšējo elpceļu infekciju vai pacienta saskarsmi ar veselības aprūpes dienestu citos apstākļos, šajos gadījumos būtu iespējams situāciju risināt tieši starp darbinieku un darba devēju, neatverot nespējas lapu, norāda VM.
Savukārt 73,4% gadījumu A darbnespējas lapas, kas tika uzreiz atvērtas uz 9 dienām, tiek turpinātas kā B lapas, un tieši lielie ārstniecības centri un stacionārās ārstniecības iestādes visbiežāk turpina uzreiz uz 9 dienām izsniegtas darbnespējas lapu B kategorijā.
Ministrijas rīcībā gan neesot pārliecinošu datu, kas norādītu, ka tās lapas, kas uzreiz ir atvērtas uz 9 līdz 10 dienām, tiktu izsniegtas nepamatoti. Analizētie dati neliecinot par tendenci, ka kāda konkrēta ārstniecības iestāde vai persona izsniegtu lapu ilgāk nekā pacientam turpinās darbnespēja.
Nacionālā veselības dienesta informācija liecina, ka pērn E-veselības sistēmā kopumā tika reģistrētas 1 197 604 darbnespējas lapas, bet salīdzinoši 2023.gadā – 1 238 749.
No kopējā skaita B slimības lapas sastāda lielāko daļu – 55,6%, bet A lapas – 44,4%. Kopumā novērojams, ka kopš 2022.gada gan A, gan B lapu skaits samazinās. VM norāda, ka iemesls tam var būt attālinātā darba iespējas, kas kļuva aktuālākas pandēmijas laikā un cilvēku paradumu maiņa attiecībā uz veselību.
Analizējot nodarbinātā vecuma saistību ar lapu skaitu, secināts, ka biežāk tās izņem nodarbinātie vecumā 30 līdz 39 gadu vecumam, kā arī pensijas vecuma cilvēki. Lielākais lapu skaits ir novērojams ziemas mēnešos, kā arī martā.
Avots: LETA
