Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien pamatīgi kritizēja jauno Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu, kopumā to vērtējot neviennozīmīgi.
Jau vēstīts, ka VM sabiedriskajai apspriešanai nodevusi jaunu Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu. Tas paredz noteikt veselības aprūpes finansēšanas avotus, finansēšanas izmantošanas un administrēšanas kārtību un Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveidi uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) bāzes, kas īstenotu valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, veiktu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un citus ar veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu saistītus uzdevumus. Tostarp tas paredz veselības aprūpes pakalpojumus nodrošināt, balstoties uz to, vai iedzīvotājs deklarēts Latvijā vismaz mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas.
Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka atsevišķa problēma, kas būtu jārisina citā likumiskajā rāmī, saistīta ar pašu deklarēšanās principu un kārtību. Šobrīd nereti novērotas situācijas, kad kāds iedzīvotājs formāli var “piedeklarēties” dzīvesvietā, kur faktiski nedzīvo. VM ieskatā, šis jautājums būtu jārisina Iekšlietu ministrijai.
Tāpat deputāte Ingrīda Circene (JV) pauda, ka nekur citviet veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana nav saistīta ar deklarēšanos noteiktā vietā un ka no šāda “nejēdzīga principa” likumprojektā būtu jāatsakās.
Tam piekrita arī deputāte Mairita Lūse (P), norādot, ka veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ir riskanti likt klāt kādus papildu ierobežojumus, jo kāds, kas būs to pelnījis, šo aprūpi varētu nesaņemt. Viņa rosināja likumprojektā atteikties no ierobežojumiem, kas saista veselības aprūpes saņemšanu ar nodokļu maksāšanu.
Savukārt deputāte Ramona Petraviča (LPV) norādīja, ka likumā jāiestrādā norma, kas nosaka, ka studenti ārvalstīs netiek izslēgti no pakalpojuma groza saņemšanas.
Kritiski par jauno likumprojektu izteicās arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. Viņa ieskatā pašreizējā likumprojekta redakcija nepiedāvā izmaiņas, kas veicinātu jūtamas, labas pārmaiņas iedzīvotājiem.
Keris uzsvēra, ka pašreizējais likumprojekts nepiedāvā finansējuma avotu vai esošā finansējuma efektīvāku administrēšanu, salīdzinot ar esošo administrēšanu. Viņaprāt, arī turpmāk būtu jāizmanto esošā finansējuma administrēšanas struktūra – NVD.
“Šis nav finansēšanas likums, bet gan fonda likums, kas neparāda, kā par 30% palielināt veselības aprūpes finansējumu,” izteicās Circene.
VM valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins informēja, ka šobrīd Veselības aprūpes finansēšanas likumā joprojām ir divu grozu sistēma, tikai tās spēkā stāšanās ir atlikta līdz 2026.gada 1.janvārim. Kņigins uzsvēra, ka Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveide veicinās efektīvāku finanšu pārvaldību un ļaus veidot veselības aprūpes ilgstpējas rezerves.
Tāpat fonds būs Ministru kabineta pārraudzībā ar veselības ministra starpniecību. Fondam būs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas statuss. Vienlaikus likumā būs noteikta sabiedrības grupu iesaiste lēmumu pieņemšanā, kas tiks reprezentēta caur fonda padomi.
Ministrijas ieskatā fonds atstās pozitīvu ietekmi uz pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, samazinot gaidīšanas rindas un nodrošinot datus par saņemtajiem pakalpojumiem valsts un privātajā sektorā. Līdztekus pakalpojumu plānošana balstīsies uz aprūpes vajadzībām, iesaistot Metodiskos centrus to plānošanā, organizācijā un kvalitātes prasību izstrādē.
“Uz doto brīdi rezerves princips iespaido to, ka tiešās pārvaldes vadītājam jāuzņemas finanšu saistības, taču līdz ar jauno likumprojektu par to pilnu atbildību nesīs padome,” pauda Kņigins.
Kņigins norādīja, ka NVD, kas šobrīd ir tiešās pārvaldes iestāde veselības ministra pārraudzībā, nevar operatīvi izmantot iepriekšējo gadu naudas atlikumu, par kuru pieejamību vēl nav pieņemts Ministru kabineta (MK) lēmums – MK pieņem noteiktus lēmumus par pakalpojumu finansēšanu. Tāpat NVD institūcija ierobežo sabiedrības grupu iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Nacionālais veselības apdrošināšanas fonds būtu MK pārraudzībā ar veselības ministra starpniecību un varētu veidot finanšu rezerves. Kņigins uzsvēra, ka līdz ar fonda ieviešanu varētu operatīvāk izlietot iepriekšējo gadu atlikumu, iesaistīt lēmumu pieņemšanā sabiedrības grupas caur padomes orgānu, tostarp atsaistīt MK no noteiktu lēmumu pieņemšanas par pakalpojumu finansēšanu.
VM pārstāvji uzsvēra, ka veselības politika līdz ar likuma ieviešanu joprojām paliktu ministrijas pārziņā. Kā norādīja VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, kopējā budžeta izstrāde un apstiprināšana saglabāsies MK un Saeimas kompetencē – padomei nekas netiks deleģēts pilnībā. Padome drīzāk noteiks stratēģisko plānu, īsti nefunkcionēdama kā izpildorgāns. Likumprojekta mērķis ir noturēt veselības budžeta normu vismaz esošajā līmenī jeb vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt nozares organizācijām – vismaz 6% no IKP.
Kņigins norādīja, ka šobrīd valstī netiek veidots rezerves fonds, bet likumprojektā paredzēts, ka fonds varētu veidot šādas rezerves. Precīzs finansējums šim mērķim gan nav paredzēts, bet likumiska un teorētiska iespēja to darīt likumprojektā pastāv, atzīmēja Kņigins.
Kļaviņa apstiprināja, ka VM ir gatava strādāt, lai no visām pusēm panāktu atbalstāmu redakciju, varbūt pat īsākā laikā par diviem mēnešiem.
Sēdes noslēgumā deputāti bija vienisprātis, ka VM ar iesaistītajiem partneriem – Finanšu ministriju, juristiem un sociālajiem partneriem – darba grupā vēlreiz jādiskutē par atsevišķiem likumprojekta punktiem.
Paredzēts, ka atkārtoti likumprojektu pēc darba grupas sarunām varētu skatīt maijā. Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu 3.lasījumā varētu skatīt oktobrī vai novembrī, lēsa komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS).
Avots: LETA
