Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Lai panāktu ilgtspējīgu, efektīvu un taisnīgu veselības aprūpes finansēšanu Latvijā, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdē rosināja sasniegt 8% no IKP veselības jomā līdz 2027.gadam.
Pēc vadošās ārvalstu tirdzniecības palātas Latvijā “AmCham Latvia” pārstāvja Edgara Labsvīra paustā, šie 8% ir vidējais Eiropas Savienības (ES) rādītājs valsts ieguldījumiem veselības jomā.
Lai to izdarītu, Labsvīrs iesaka veselības budžetu sasaistīt ar makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, ar vidējo algu. Patlaban veselības budžets Latvijā ir vairāk par 4% no IKP, kas ir zemākais rādītājs Baltijas valstu vidū, turklāt valstij nav rezerves fonda.
Tāpat viņš rosināja veidot ambulatoro tehnoloģiju budžeta pieaugumu proporcionāli kopējam pieaugumam, atteikties no “divu grozu” sistēmas un paļauties uz vispārējiem nodokļiem kā galveno ieņēmumu avotu, kā arī sākt nākamā gada budžeta publisko apspriešanu jau pirmajā pusgadā, aktīvi iesaistot privātā sektora partnerus prioritāšu izstrādē un noteikšanā.
Vienlaikus, viņaprāt, būtu jāatsakās no 100% Nacionālā veselības dienesta (NVD) budžeta izpildes mērķiem, bet tā vietā ieviest budžeta izpildes koridoru un ļaut finansēt nākamā gada izdevumus no konta atlikumiem gada beigās, paredzot riska rezerves vismaz 3% apmērā.
Tāpat, lai uzlabotu veselības aprūpes izdevumu efektivitātes un pacientu rezultātus, Labsvīrs iesaka ieviest integrētu aprūpi un vērtībās balstītu veselības aprūpes (VBVA) modeli. Tas paredzētu pacientu izmaksu samazinājumu, īsāku ārstēšanas laiku, labākus ārstēšanas rezultātus un pieredzi, medicīnas tehnoloģiju pozitīvās ietekmes pacientiem nodrošinājumu, kā arī uzlabotu spēju pārvaldīt izdevumus veselības aprūpes sistēmai. Patlaban modeļa pilotprojekts esot ieviests Igaunijā.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka tas ir vispārzināms fakts – jo lielāks valsts finansējums veselības nozarei, jo mazāki ir iedzīvotāju tiešie izdevumi par veselības aprūpi.
Viņaprāt, galvenā problēma veselības aprūpē ir kritiski zemais valsts finansējums, kas traucē sasniegt labākus rezultātus, un tā iemesla dēļ VBVA modelis labi nedarbosies.
Savukārt Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis bija neizpratnē, kādēļ gadiem nav atrisināts jautājumu par budžeta pārpalikumu gada beigās pārcelšanu uz nākamo gadu.
Kā skaidroja Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktore Taisa Trubača, patlaban ir izveidota iespēja pretendēt uz neapgūto līdzekļu apropriāciju nākamajam gadam, saņemot to nākamā gada sākumā.
Tikmēr biedrības “Veselības aprūpes darba devēju asociācija” izpilddirektore Ināra Pētersone uzsvēra, ka runa nav tikai par finansējumu, bet tā prognozējamību, kas ir viens no priekšnosacījumiem, jo ir svarīgi laicīgi zināt, kādas būs budžeta iespējas nākamajos gados. Viņasprāt, finansēšana Latvijā ir “izkropļota”, attiecīgi būtu jāpārskata finansēšanas sistēma kopumā.
www.farmacija-mic.lv
